Zviedrijas premjers Kristersons mierina igauņus: uz Tartu cietumu nesūtīsim savus bīstamākos noziedzniekus
Zviedrijas cietumnieku nosūtīšana soda izciešanai Igaunijā ir daļa no abu valstu praktiskas un drošības sadarbības, taču visbīstamākie noziedznieki uz Igauniju netiks sūtīti, tikšanās laikā ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu teica Zviedrijas valdības vadītājs Ulfs Kristersons.
Laikraksts "Postimees" ziņoja, ka vizītes Tallinā laikā Kristersons teica, ka cietumnieku vešana uz Igauniju ir abu valstu praktiskās sadarbības jautājums, lai mazinātu Zviedrijas cietumu pārpildījumu, taču lēmumus par to pieņem katra valsts neatkarīgi.
"Mēs nekādā veidā neiejaucamies Igaunijas iekšējos lēmumos. Protams, princips ir tāds pats kā Zviedrijā: mēs pieņemam savus lēmumus, bet Igaunija pieņem savus. Ja esam situācijā, kad varam viens otram palīdzēt, tad, manuprāt, mūsu galvenais mērķis un instinkts ir to darīt," sacīja Zviedrijas premjerministrs.
"Mēs paturam bīstamākos. Šiem ieslodzītajiem [kurus paredzēts nogādāt Igaunijā] nav paredzēts brīvi pārvietoties, viņiem ir jāatrodas cietumā aiz slēdzenes. To skaits ir skaidri norādīts līgumā, un mums nav citu plānu. Mēs to darām ļoti pārredzami," viņš apliecināja. "Es to uzskatu par labu sadarbības formu, kas uzsver ciešās drošības saites starp mūsu abām valstīm," piebilda Kristersons.
Savukārt Mihals uzsvēra, ka vienošanās par ieslodzīto uzņemšanu ir daļa no drošības partnerības. "Ja tavam partnerim ir kāda problēma, piemēram, ieslodzīto izmitināšana, tas nozīmē, ka mēs kopīgi gādājam par drošību," viņš sacīja, piebilstot, ka visi lēmumi attiecībā ar ieslodzīto uzņemšanu būs publiski un tiks apspriesti parlamentā, kā arī tiks veiktas ļoti rūpīgas pārbaudes.
Mihals piebilda, ka projekts palīdz uzturēt Tartu cietuma darbību un stiprina iekšējo drošību. "Cilvēki tur iegūs darbu, un tas palielina mūsu iekšējās drošības spējas. Šie jautājumi ir uzdoti un atbildēti desmitiem reižu, bet, ja būs nepieciešams, mēs uz tiem atbildēsim vēl simtiem reižu," viņš paziņoja.
Jūnijā abas valstis parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Zviedrija nomās cietuma kameras Igaunijā.
Uz pieciem gadiem noslēgtais līgums ļauj Zviedrijai izmantot Igaunijas cietumu infrastruktūru kā pagaidu risinājumu situācijā, kad Zviedrijas cietumu sistēma ir pārpildīta. Līgums paredz, ka Zviedrijai tiks nodrošinātas 400 kameras līdz 600 ieslodzītajiem.
Savukārt Igaunijai tiek nodrošināta svarīgas stratēģiskas infrastruktūras ilgtspējīga izmantošana, tiek saglabāta nodarbinātība reģionā un radītas jaunas darbavietas. Tas palielinās speciālistu skaitu, kas nodrošina iekšējo drošību Igaunijas dienvidos, norādīja atbildīgā ministrija.
Abu valstu premjerministri apsprieda arī drošības jautājumus. Mihals sacīja, ka Zviedrijas atbalsts bija jūtams septembrī, kad Krievijas iznīcinātāji pārkāpa Igaunijas gaisa telpu. Viņš sacīja, ka Igaunija un Zviedrija ir vienisprātis, ka Krievija apdraud mieru un stabilitāti visā reģionā.
"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu politiski, militāri un finansiāli. Igaunija ir apņēmusies katru gadu piešķirt Ukrainai 0,25% no tās iekšzemes kopprodukta (IKP); šogad tie bija 0,3%. Zviedrijas lēmums atļaut Ukrainai izmantot iznīcinātājus "Gripen" nopietni maina spēles noteikumus. Tikai konsekvents spiediens radīs ilgstošas pārmaiņas. Sankcijas darbojas, tāpēc mums ātri jāvirzās uz priekšu ar nākamo pakotni," klāstīja Mihals.
Zviedrijas premjerministrs sacīja, ka Igaunija ir piemērs attiecībā uz izdevumiem aizsardzībai. "Pašlaik jūsu aizsardzības izdevumi ir aptuveni pieci procenti no IKP, un mēs arī plānojam sasniegt šo līmeni. Mēs neesam naivi attiecībā uz Krieviju vai tās nodomiem, un mēs esam stingri solidāri ar saviem draugiem," sacīja Kristersons, apstiprinot, ka abas valstis cieši sadarbojas arī cīņā pret Krievijas tā dēvēto ēnu floti, kas tiek izmantota sankcijām pakļautas naftas pārvadāšanai Baltijas jūrā.
"Kā kaimiņi mēs strādājam kopā, lai pārtrauktu "ēnu flotes" darbību. Esmu pārliecināts, ka Zviedrijai, Igaunijai un visai Eiropas Savienībai ir jāsagatavojas Krievijas ilgtermiņa izolācijai. Tas nebeigsies ar šo karu," viņš teica.
Kristersons norādīja, ka Baltijas jūra nekad nav bijusi pakļauta tik lielam spiedienam kā pašlaik. "Taču tajā pašā laikā tā nekad arī nav tik labi aizsargāta, pateicoties tik ciešai sadarbībai, kā tagad, kas, protams, satrauc krievus. Šī neapšaubāmi ir mūsu jūra, un mēs to uzraugām," sacīja Zviedrijas premjerministrs.
