Eiropa, depresija un ekonomika: eksperti norāda uz kādu satraucošu problēmu
Depresija un trauksme ir visizplatītākās slimības OECD un ES valstīs. Tās būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī ekonomiku kopumā. Vai ir risinājumi šīs problēmas risināšanai?
Saskaņā ar ziņojumu "Garīgās veselības stiprināšana un profilakse" katrs piektais pieaugušais OECD un ES valstīs kādā mērā cieš no depresijas.
Tās simptomi bieži paliek neatpazīti un netiek ārstēti, kas palielina nopietnu slimību attīstības risku un sabiedrības izdevumus. Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Portugālē un Čehijā tiek novērota lielāka vidēji smagas vai smagas depresijas izplatība.
Sievietes ir visneaizsargātākās pret garīgām slimībām pārejas periodos, piemēram, grūtniecības laikā. Pēcdzemdību depresijas izplatība tiek lēsta 16,6% Centrāleiropā un Austrumeiropā; 16,3% Dienvideiropā un 13,8% Ziemeļeiropā, liecina pētījums.
Kopējās garīgās veselības problēmu izmaksas 2015. gadā tika lēstas 4% apmērā no IKP 27 ES valstīs un Apvienotajā Karalistē. Medicīniskās izmaksas garīgo slimību ārstēšanai var būt līdz pat 20 reizēm lielākas atkarībā no slimības smaguma pakāpes.
Saskaņā ar vācu pētījuma datiem 2019. gadā sešu mēnešu garš garīgo traucējumu ārstēšanas izmaksas tika novērtētas šādi: 511 eiro vieglu simptomu gadījumā, 2 417 eiro vidēji smagu simptomu gadījumā un 10 485 eiro smagu simptomu gadījumā.
Ārstēšanas izmaksas, ceļojumi uz tālām vietām un ilgstoša gaidīšana uz vizīti pie ārsta ir galvenie šķēršļi cilvēkiem, kas meklē palīdzību saistībā ar garīgajiem traucējumiem.
Vidēji divas trešdaļas cilvēku, kuriem nepieciešama psihiatriska palīdzība, nesaņem piekļuvi ārstēšanai OECD valstīs un 27 ES dalībvalstīs.
Iniciatīvas garīgās veselības jomā ES valstīs
Tajā pašā laikā vairākās Eiropas Savienības valstīs pastāv iniciatīvas, kas nodrošina piekļuvi garīgās veselības aprūpei un var samazināt simptomu smagumu un ilgumu līdz pat 87%, vēsta "Euronews".
2023. gada beigās 14 no 27 ES dalībvalstīm bija izveidotas garīgās veselības pakalpojumu iestādes, kurām varēja vērsties tieši, bez nosūtījuma no valsts vai reģionālā līmeņa.
Piemēram, Nīderlandē izveidoti jauniešu atbalsta centri, piemēram, programma @Ease, kuras mērķis ir apmācīt studentus un pirmās palīdzības speciālistus, lai palīdzētu jauniešiem ar garīgām veselības problēmām.
Savukārt Beļģijā piekļuve psihiatriskiem pakalpojumiem ir paplašināta, daļēji vai pilnībā kompensējot psihoterapijas izmaksas, kā arī izveidotas garīgās veselības speciālistu tīkla skolas, darba vietās un sociālajos dienestos.
Šie pasākumi ir veicinājuši skolas apmeklējuma pieaugumu un darba kavējumu samazināšanos - pēc pieejamiem datiem šie rādītāji pieauga no 50% līdz 61%.
Citu piemēru vidū ir pēcdzemdību depresijas skrīnings Polijā un tiešsaistes rīki garīgās veselības uzlabošanai Vācijā.
