Putins un Lukašenko pauž līdzjūtību Donaldam Trampam par to, ka viņam netika piešķirta Nobela miera prēmija
Krievijas vadonis Vladimirs Putins un Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko pauduši līdzjūtību ASV prezidentam Donaldam Trampam par to, ka viņam netika piešķirta Nobela miera prēmija, ko Baltā nama saimnieks, pēc viņu domām, bija pelnījis.
“Viņš [Tramps] patiešām daudz dara, lai atrisinātu sarežģītas krīzes, kas ilgst gadiem un pat gadu desmitiem,” bijušo "Padomju valstu samitā" Tadžikistānā norādīja Putins. Viņš piebilda, ka "gadījumā, ja tiks noslēgta Gazas pamiera vienošanās, tas iezīmēs “vēsturisku” sasniegumu".
Krievijas līderis nekomentēja Venecuēlas opozīcijas līderes Korinas Mačado uzvaru, taču, neminot nevienu vārdā, viņš apgalvoja, ka "Nobela komiteja iepriekš ir piešķīrusi balvu tiem, kas ir maz paveikuši, lai veicinātu globālo mieru". "Manuprāt, šie lēmumi ir nodarījuši milzīgu kaitējumu šīs balvas prestižam," pauda Putins.
Tramps savā sociālajā tīklā “Truth Social” pauda pateicību Krievijas vadonim, pārpublicējot video, kurā Putins uzslavē viņa centienus atrisināt globālās krīzes. Tikmēr Baltkrievijas autoritārais līderis Lukašenko Nobela komitejas lēmumu nepiešķirt balvu Trampam nosauca par “tīru stulbumu”.
Jāpiebilst, ka arī Baltais nams prognozējami indīgi reaģēja uz Norvēģijas Nobela komitejas lēmumu piešķirt prēmiju Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado. Trampa administrācijas komunikācijas direktors Stīvens Čengs to nodēvēja par "politikas likšanu augstāk par mieru".
"Prezidents Tramps turpinās slēgt miera līgumus, izbeigt karus un glābt dzīvības," mikroblogošanas vietnē "X" rakstīja Čengs, turpinot mūsdienu administrācijas tradīciju nepārtraukti cildināt un slavēt savu priekšnieku: "Nekad nebūs neviena tāda, kas varētu bīdīt kalnus ar savu gribasspēku". "Nobela komiteja pierādīja, ka viņi liek politiku augstāk par mieru."
Jauns.lv jau vēstīja, ka 2025. gada Nobela Miera prēmija piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado "par nenogurstošu darbu, veicinot Venecuēlas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības, un par cīņu, lai panāktu taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju". Viņa ir "galvenā, vienojošā figūra politiskajā opozīcijā, kas reiz bija dziļi sašķelta - opozīcijā, kas atrada kopsaucēju prasībā pēc brīvām vēlēšanām un pārstāvības valdības", sacīts Nobela komitejas paziņojumā.
Jāpiebilst, ka ar smalkjūtību un taktu nesirgstošais Donalds Tramps jau daudzus gadus cenšas panākt, lai viņam beidzot piešķirtu Nobela miera prēmiju, taču kopš atgriešanās Baltajā namā 2025. gadā viņa alkas saņemt kāroto trofeju kļuvušas nevaldāmas. Gluži kā Tramps gadiem ilgi žēlojās, ka viņam "nokrāpa" "Emmy" balvu par realitātes šovu "The Apprentice", gluži kā pēc zaudētajām 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām viņš līdz šim brīdim stāsta, ka uzvaru viņam "nozaga", arī šoreiz reizē ar sevis slavināšanu viņš neaizmira sūdzēties, ka prēmiju nedabūs, jo gan jau atradīs ieganstu viņam nepiešķirt. Likteņa ironija, viņam izrādījās taisnība, un Nobela komiteja tik tiešām viņu neuzskatīja par cienīgu šogad saņemt šo prēmiju.
Trampa kandidatūru jau sen intensīvi lobē arī viņa administrācija. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita preses konferencēs vairākkārt stāstījusi, cik ļoti Tramps ir pelnījis šo balvu, viņa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs publiskotajā bēdīgi slavenajā ASV valdības sēdē, kurā visi locekļi to vien darīja, kā slavēja Trampu, pauda cerību, ka Nobela komitejas locekļi "nāks pie prāta" un iedos prēmiju cilvēkam, "kurš to ir visvairāk pelnījis visā Nobela miera prēmiju vēsturē", un arī citas administrācijas amatpersonas pie katras iespējas reklamē savu priekšnieku.
