Vai Trampa karā pret zinātni vispār var būt uzvarētāji?

ASV ieguldījums zinātnē jau gadu desmitiem ilgi ir nozīmējis ne tikai straujāku ekonomikas izaugsmi, ASV konkurētspējas stiprināšanu un augsti kvalificētu darbavietu skaita palielināšanos Savienotajās Valstīs, bet arī veselu rūpniecības nozaru rašanos, sākot no modernas skaitļošanas tehnikas un pusvadītājiem līdz biotehnoloģijām un tīrai enerģijai. ASV federālā finansējuma rezultātā radīti tādi izšķiroši izgudrojumi kā internets, GPS, viedtālruņu komponenti, magnētiskās rezonanses aparāti, dzīvību glābjoši medikamenti, risinājumi klimatnoturīgai lauksaimniecībai un daudzi citi jaunievedumi. Savukārt ASV augstskolas un pētniecības iestādes ilgstoši dominējušas labāko skolu reitingos un bijušas kārots mērķis daudziem ārvalstu studentiem. Savienotās Valstis pamatoti var lepoties ar līderes lomu zinātnē un inovācijās, un varētu domāt, ka vienīgais saprātīgais ceļš uz priekšu ir saglabāt šo prestižo pozīciju, palielināt atbalstu un ieguldījumus zinātnē un tiekties uz jauniem sasniegumiem. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa otrā administrācija ir satricinājusi un izsitusi no līdzsvara teju visas zinātnes nozares un institūcijas, raisot nopietnas bažas par nākotni.

Finansējuma samazināšana zinātnes institūcijām

2025. gada maijā Baltais nams ierosināja samazināt Nacionālā veselības institūta (NIH) budžetu par aptuveni 40% - no aptuveni 48 miljardiem ASV dolāru līdz 27 miljardiem. Šāds solis atgrieztu NIH finansējumu 2007. gada līmenī. Trampa administrācijas ierosinātajā 2026. gada budžetā bija paredzēts arī par 57% samazināt finansējumu ASV Nacionālās zinātnes fondam (NSF), 53% samazinājumu ASV Slimību kontroles un profilakses centram (CDC), kā arī par 47% apcirpt ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnes budžetu. Tikmēr Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) budžetu bija ierosināts samazināt par 30%, vispār neparedzot finansējumu klimata pētniecībai.

Cīņa par jauno budžetu Kongresā, visticamāk, novedīs pie daudz mērenākiem samazinājumiem vai pat nelieliem minēto institūciju budžetu pieaugumiem, bet Trampa administrācijas ierosinājumi liek zinātnes institūcijām bažīties par to, kas tās sagaida nākamajos trīs Trampa administrācijas gados.

Ideoloģiski apsvērumi un grantu iesaldēšana

Neilgi pēc Trampa inaugurācijas sākās finansējuma iesaldēšanas un projektu atcelšanas vilnis, kas tika skaidrots ar nepieciešamību novērst valsts līdzekļu izšķiešanu un palielināt pētniecības finansējuma efektivitāti.

Iestādes, kas pārvalda grantus, tika piespiestas apturēt vai anulēt tūkstošiem iepriekš apstiprinātu grantu. Sevišķi daudz cieta projekti, kas bija saistīti ar Trampa administrācijai netīkamām tēmām, piemēram, daudzveidības, līdztiesības un iekļaušanas (DEI) programmām, dzimumu vai rases jautājumiem, dezinformāciju, klimata pārmaiņām. Trampa administrācija janvārī uzdeva aģentūrām pārtraukt visas dotācijas, kas saistītas ar DEI programmām. Prezidents arī vainojis tā saukto DEI politiku diskriminācijā pret baltajiem cilvēkiem.

Pakļaujoties Trampa rīkojumiem, NIH apturēja vai iesaldēja 5133 grantus, no kuriem 1400 ir atjaunoti, bet kopējie zaudējumi no grantiem, kas šobrīd ir apturēti vai iesaldēti, aplēsti uz 4,57 miljardiem ASV dolāru, liecina projekta "Grant Witness" dati, kas apkopoti līdz 5.oktobrim. Attiecībā uz NDF tie ir 1972 kādā brīdī apturēti granti, no kuriem atjaunoti ir 620, bet zaudējumi aplēsti 0,98 miljardu dolāru apmērā, ziņoja "Grant Witness".

Augustā Tramps paziņoja, ka politiski ieceltie darbinieki NSF, NIH, NASA, Slimību kontroles centrā un citās iestādēs, kas finansē zinātniskos projektus, pārbaudīs visus grantus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst prezidenta virzītajai politikai. Parasti zinātnieku pieteikumus grantiem izvērtē ekspertu grupas, un lēmumi par grantu piešķiršanu pamatojas uz šiem vērtējumiem. Taču Tramps apņēmies mainīt šo procesu, galīgo lēmumu pieņemšanu grantu sadalē uzticot politiski ieceltām amatpersonām, kas var atteikties finansēt grantus, ja tie neatbilst Trampa politiskajai darba kārtībai.

Vienlaikus ar tiešiem samazinājumiem Trampa administrācija arī mēģināja ierobežot tā dēvēto netiešo izmaksu finansēšanu. Runa ir par augstskolu infrastruktūras uzturēšanas līdzekļiem, piemēram, laboratoriju uzturēšanu. Vēsturiski NIH un citas aģentūras atmaksājušas iestādēm izdevumus pēc noteiktām likmēm, kas pašlaik vidēji pārsniedz 50%. Februārī NIH paziņoja, ka noteiks vienotu netiešo izmaksu atlīdzināšanas likmi 15% apmērā, kas attieksies uz visiem grantiem. Arī šī iecere, līdzīgi kā daudzu grantu atcelšana, tika apstrīdēta tiesā un pagaidām ir apturēta.

Uzbrukumi zinātnei no citām frontēm

Grantu pārtraukšana politiski nevēlamām pētniecības tēmām un mēģinājumi ierobežot netiešo izmaksu atlīdzināšanu ir tikai divi no daudziem veidiem, kā Trampa otrā administrācija iedragājusi federālo finansiālo atbalstu zinātnei. Administrācija arī draudējusi atcelt visus grantus institūcijām, kas nepakļaujas administrācijas prasībām, lai gan šīs prasības nemaz nav saistītas ar grantiem. Šādā situācijā nonākušas daudzas augstākās mācību iestādes.

Arī ar pētniecību nesaistītu politisku mērķu sasniegšanai veiktie izdevumu samazinājumi ir destabilizējuši un tālejoši ietekmējuši pētniecību. Piemēram, ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) faktiskā likvidēšana ir ne tikai apturējusi tiešās palīdzības programmas, bet arī ietekmējusi lauksaimniecības pētniecību universitātēs. Džonsa Hopkinsa universitāte, piemēram, zaudēja USAID grantus vairāk nekā 800 miljonu dolāru apmērā, kas galvenokārt tika piešķirti pētniecības programmām, kuras saistītas ar globālo sabiedrības veselību, un šādu piemēru ir ļoti daudz.

Paralēli finansējuma apcirpšanai lielos apmēros daudzās frontēs Trampa administrācija arī atlaidusi simtiem darbinieku institūcijās, kas cieši saistītas ar zinātni, ierobežojusi legālo imigrāciju un studentu vīzu izsniegšanu, atlaidusi valdības aģentūrās strādājošos zinātniekus un izņēmusi zinātniskos datus no valdības tīmekļa vietnēm.

Tiesāšanās, trauksmes celšana un citi pretestības veidi

Aiz katra granta stāv zinātnieki un pētnieki, kas gadiem ilgi cītīgi strādājuši, lai nokļūtu tur, kur atrodas, taču tagad daudzi no viņiem intervijās medijiem atzinuši, ka jūtas pievilti un Savienotajām Valstīm nevajadzīgi. Daudzi no viņiem nav gatavi samierināties un apsver došanos strādāt vai studēt uz citām valstīm, bet citi atrotījuši piedurknes, lai cīnītos pret Trampa "reformām".

Taču tiesāties ar federālo valdību nav viegli, maigi izsakoties. ASV Augstākā tiesa nesen apstiprināja prezidenta pilnvaras aizturēt gandrīz 800 miljonu ASV dolāru NIH dotāciju lietā, kas tika iesniegta tiesā kā kolektīvā prasība. Augstākā tiesa norādīja, ka prasītāji var individuāli vērsties ASV Federālajā prasību tiesā, kas ir ilgstošs process un nozīmē, ka NIH dotācijas netiks izmaksātas saprātīgā termiņā, ja vispār tiks izmaksātas. Turklāt ASV Tieslietu ministrija, protams, var pārsūdzēt jebkuru zemākā līmeņa tiesas lēmumu individuālā lietā, kas varētu nonākt atpakaļ Augstākajā tiesā.

Šī un citu Augstākās tiesas lēmumu vēstījums zemākajām tiesām un universitātēm diemžēl ir viens, proti, līgumi ar federālo valdību ir pakļauti prezidenta kaprīzēm, secinājis pētnieks Džons Duglass no Kalifornijas Universitātes Bērkli Augstākās izglītības studiju centra.

Līdzās tiesas prāvām, trauksmes celšanai un citām pretestības izpausmēm "Grant Witness" ir viens no veidiem, kā zinātnieki cīnās pret ASV administrācijas ierobežojumiem zinātnei. Tiesājoties ar valdību, viena no problēmām ir neskaidrība procesos, kas tika izmantoti finansējuma apturēšanai. Daudzos gadījumos finansējuma samazināšanu pārraudzīja Valdības efektivitātes birojs (DOGE), kuru sākotnēji vadīja Trampa kampaņas dāsnais finansētājs un nesenais sabiedrotais Īlons Masks, un haotiskais veids, kādā aģentūras reaģēja uz tā prasībām, apgrūtinājis izsekot, kurus līdzekļus valdība samazināja un kāpēc.

Lai atvieglotu datu iegūšanu no valdības datubāzēm, pētnieki Noams Ross, kura vadītā bezpeļņas iniciatīva "rOpenSci" tiecas uzlabot datu pieejamību zinātnē, sāka apkopot datus par pārtrauktajiem NIH grantiem. Vēlāk viņš apvienoja spēkus ar Hārvarda T.H.Čana Sabiedrības veselības skolas vides epidemiologu Skotu Deleniju, kurš apkopoja līdzīgu informāciju. "Tas bija nepārprotams mēģinājums organizēties, aizstāvēties un, personīgi man, atbalstīt tiesvedību," skaidroja Delenijs. Abi kopā viņi izveidoja projektu "Grant Witness". Šī datubāze un līdzīgi projekti izrādījušies ļoti noderīgi žurnālistiem, aktīvistiem un politiķiem, kuri cenšas saprast, kas notiek NIH un NSF.

Vēršanās pret ārvalstu studentiem

Pirmajās 90 dienās pēc atgriešanās Baltajā namā Tramps atsaucās uz 1952. gada Imigrācijas un pilsonības likumu, kas valsts sekretāram dod tiesības izraidīt ārvalstu studentus, kuru uzvedība varētu apdraudēt ASV ārpolitikas intereses. Kopš tā laika Trampa administrācija ir atcēlusi vīzas 6000 ārvalstu studentu, augustā paziņoja Valsts departaments.

Jaunie vīzu ierobežojumi, studentu vīzu noformēšanas apturēšana ASV vēstniecībās un konsulātos daudzās valstīs, arī Ķīnā, Indijā un Japānā, nozīmē, ka šoruden ASV koledžās, visticamāk, studēs par aptuveni 150 000 jeb 30% līdz 40% mazāk jauno ārvalstu studentu nekā iepriekšējā rudenī, aplēsusi bezpeļņas organizācija "NAFSA: Association of International Educators" un izglītības tehnoloģiju uzņēmums "JB International".

Saskaņā ar Starptautiskās izglītības institūta (Institute for International Education) datiem 2023./2024. mācību gadā ASV koledžās studēja vairāk nekā 1,1 miljons starptautisko studentu, no kuriem vairāk nekā puse bija no Ķīnas vai Indijas. Starptautiskie studenti sastādīja aptuveni 6% no kopējā studentu skaita ASV 2023./2024. mācību gadā. Šeit var piebilst, ka procentuāli tas nav daudz, ja salīdzina ar citām valstīm. 2024./2025. mācību gadā starptautiskie studenti veidoja 38% no kopējā Kanādas augstskolu studentu skaita, 31% no visiem augstskolu studentiem Austrālijā un 27% no studentiem Lielbritānijā, liecina organizācijas "Migration Institute" apkopotie dati.

Saskaņā ar NAFSA aplēsēm straujā starptautisko studentu skaita lejupslīde 2025./2026. mācību gadā varētu nest ASV ekonomikai zaudējumus aptuveni septiņu miljardu ASV dolāru apmērā.

Trampa administrācija paziņojusi arī par citām izmaiņām, kas apgrūtinās ārvalstu studentu uzturēšanos ASV, piemēram, aizliegumiem vai ierobežojumiem ieceļošanai cilvēkiem no 19 valstīm, galvenokārt no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.

Augustā Trampa administrācija arī paziņoja, ka plāno ierobežot ārvalstu studentu uzturēšanās ilgumu ASV līdz četriem gadiem. Pašlaik studentiem tiek izsniegtas vīzas uz studiju laiku, kas citās programmās var ilgt piecus gadus, kā arī uz ārvalstu studentiem attiecas 60 dienu labvēlības periods, lai viņi varētu uzturēties ASV pēc studiju beigšanas. Šajā periodā viņiem ir iespēja nokārtot darba vīzu vai cita veida atļauju, lai turpinātu legāli uzturēties ASV.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio maijā paziņoja, ka Savienotās Valstis sāks anulēt vīzas studentiem no Ķīnas, sevišķi tiem, kuri saistīti ar Ķīnas Komunistisko partiju vai studē kritiski svarīgās jomās. Rubio norādīja, ka valdība arī "pārskatīs vīzu kritērijus, lai pastiprināti pārbaudītu visus turpmākos vīzu pieteikumus no Ķīnas Tautas Republikas un Honkongas". Tobrīd ASV un Ķīna atradās tirdzniecības karā, kurā pašreiz panākts nosacīts pamiers, un augustā Tramps mainīja administrācijas stingro nostāju un paziņoja, ka divu gadu laikā tiks izdoti 600 000 vīzu studentiem no Ķīnas. Tramps savu lēmumu skaidroja ar to, ka studenti no Ķīnas ienes naudu ASV ekonomikā, kā arī ar to, ka vīzu aizliegšana vājinātu attiecības starp ASV un Ķīnu.

Neskatoties uz politikas kraso maiņu attiecībā uz Ķīnas studentiem, tie joprojām saskaras ar dažādiem šķēršļiem un ierobežojumiem. Nav pieejami dati par to, cik daudz studentu no Ķīnas, kuriem jau izdotas vīzas, ir nosūtīti atpakaļ uz Ķīnu, bet medijos ziņots par vairākiem šādiem gadījumiem, kā arī par ilgstošu studentu nopratināšanu lidostās pēc ierašanās ASV.

Trampa karš ar Hārvardu

Tramps kopš atgriešanās prezidenta amatā izvērsis kampaņu pret ASV augstskolām, dēvējot tās par antikonservatīvas ideoloģijas, antisemītisma un atjēdzības (wokery) perēkļiem. Trampa administrācija draudējusi atņemt finansējumu, piemērojusi sodanaudas par antisemītismu, iesaldējusi grantus, mēģinājusi bloķēt starptautisko studentu uzņemšanu un īstenojusi citus pasākumus, ko augstskolas lielākoties uzskata par nelikumīgiem un antikonstitucionāliem. Kamēr vairums citu augstskolu pakļāvušās prezidenta prasībām, Hārvardas Universitāte līdz šim atklāti pretojusies tām, kļūstot par sava veida bākuguni šajā cīņā.

Tramps aprīlī savā platformā "Truth Social" izteicās, ka "Hārvarda ir joks, tajā māca naidu un stulbumu un tai vairs nevajadzētu saņemt federālos līdzekļus". Prezidents arī pauda viedokli, ka Hārvarda Universitātei nevajadzētu būt nevienā pasaules labāko universitāšu vai koledžu sarakstā.

Trampa administrācija Hārvarda Universitātei iesaldēja federālo grantu un līgumu piešķiršanu divu miljardu dolāru apmērā, un Tramps draudēja atņemt augstskolai arī nodokļu atlaides. Septembrī ASV federālā tiesnese Alisona Barouza Trampa administrācijas īstenoto finansējuma bloķēšanu Hārvarda Universitātei atzina par pretlikumīgu. Vienlaikus tiesnese norādīja, ka Hārvarda Universitāte, kā pati atzīst, būtu varējusi labāk cīnīties pret antisemītismu.

2024. gadā ASV studentu pilsētiņas satricināja palestīniešu atbalstītāju protesti, kurus raksturoja antisemītisms. Universitātes nonāca Trampa uzmanības lokā, viņam atgriežoties Baltajā namā. Daudzviet apsūdzības antisemītismā bija vietā, taču bieži vien tās tika izmantotas kā iegansts augstskolu ierobežošanai. Tiesnese Barouza, nostājoties Hārvardas pusē strīdā ar Trampa administrāciju par finansējumu, norādīja, ka, "pārskatot administratīvos dokumentus, ir grūti secināt ko citu, kā vien to, ka Trampa administrācija izmantoja antisemītismu kā aizsegu mērķtiecīgam, ideoloģiski motivētam uzbrukumam šīs valsts vadošajām universitātēm".

Hārvarda, no kuras nākuši 162 Nobela prēmijas laureāti, ir spilgtākais piemērs Trampa cīņā ar augstskolām, bet cietušas arī daudzas citas prestižās ASV skolas, tai skaitā Kolumbijas Universitāte un Kalifornijas Universitāte Losandželosā (UCLA).

Kolumbijas Universitāte, kas bija pirmā lielā augstskola, kura nonāca Trampa krustugunīs, galu galā piekrita samaksāt valdībai 200 miljonus dolāru un veikt virkni reformu, lai atgūtu 400 miljonus dolāru grantos, ko valdība aizturēja, apgalvojot, ka augstskola pārkāpusi ebreju studentu un mācībspēku pilsoniskās tiesības. Arī citas izglītības iestādes panākušas līdzīgas vienošanās, tai skaitā Brauna Universitāte, bet nav skaidrs, cik šīs vienošanās būs stabilas un vai Trampa administrācija atkal nemēģinās iejaukties to iekšējās lietās.

Baltais nams šomēnes vērsies pie deviņām lielām universitātēm ar aicinājumu apņemties ievērot Trampa politikas prioritātes apmaiņā pret izdevīgākiem nosacījumiem piekļuvei federālajiem līdzekļiem. Dokumentā, kas nonācis mediju uzmanības lokā, universitātes aicinātas pieņemt Baltā nama vīziju par ASV augstskolām un īstenot valdības prioritātes uzņemšanas, sieviešu sporta, vārda brīvības, studentu disciplīnas, koledžu pieejamības un citos jautājumos. Uzsvars likts arī uz konservatīvu ideju stiprināšanu. Šis piedāvājums, pēc visa spriežot, iezīmē izmaiņas Trampa administrācijas stratēģijā, piedāvājot augstskolām atalgojumu, nevis draudot ar sodiem. Pagaidām gan nav skaidrs, vai līdzīgus piedāvājumus saņems arī citas augstskolas.

Daudzas no prasībām, kas iekļautas dokumentā, Trampa administrācija jau iepriekš izvirzīja tādām augstskolām kā Hārvarda Universitāte un Kolumbijas Universitāte. Saskaņā ar šo vienošanos starptautisko studentu skaits būtu jāierobežo līdz 15% no koledžas bakalaura līmeņa studentu kopskaita, un no vienas valsts nevarētu būt vairāk par 5% studentu. Saskaņā ar federālo iestāžu publiskotajiem datiem vairums ASV universitāšu nepārsniedz 15% slieksni, bet aptuveni 120 to pārsniedz.

Amerikas Izglītības padomes prezidents Teds Mičels aicināja universitātes noraidīt šo vienošanos, uzsverot, ka tā ierobežotu skolu neatkarību un grautu vārda brīvību. Vienošanos kritizējušas arī vārda brīvības aizstāvju grupas un bijušais Hārvarda Universitātes prezidents Lorenss Sammers. Viņaprāt, elitārās universitātes ir pazaudējušas savu ceļu, taču šī vienošanās ir kā mēģinājums "salabot pulksteni ar āmuru", un tas tikai kavēs nepieciešamo reformu veikšanu.

Vai ASV priviliģētais stāvoklis ir apdraudēts?

Prestižajā "QS World University Rankings 2026", kas tika publicēts 19. jūnijā, pirmo reizi pēdējos septiņos gados lielāks skaits ASV universitāšu pakāpās nekā noslīdēja uz zemākām vietām. Līdzīgi kā pēdējos 14 gadus, pirmo vietu ieņēma Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, bet Londonas Impērijas koledža saglabāja otro vietu, kamēr Stenforda Universitāte pakāpās uz trešo vietu. Salīdzinot ar 2025. gada reitingu, pirmais desmitnieks nav mainījies. Tajā joprojām ir četras ASV un četras Lielbritānijas augstskolas, Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Cīrihē un Singapūras Nacionālā universitāte (NUS).

Lai gan ASV joprojām ir līdere augstākajā izglītībā, tās dominējošo pozīciju arvien vairāk apdraud jaunu augstākās izglītības sistēmu attīstība citos pasaules reģionos, kas sakrīt ar satricinājumiem, ko radījusi Trampa otrā administrācija. Turklāt Trampa politikas ietekme, visticamāk, kārtīgi atspoguļosies tikai nākamajos reitingos.

Lielbritānijas izglītības nozares uzņēmuma "Quacquarelli Symonds" (QS) vecākais viceprezidents Bens Souters norādīja, ka pēdējos 20 gadus pasaules augstākajā izglītībā pārliecinoši dominē ASV, kur atrodas vairāk pasaulē vadošo institūciju un augstskolu nekā jebkurā citā valstī, un Savienotās Valstis stingri turējušās pretī vērienīgai izaugsmei, kas šajā jomā vērojama Āzijā, Persijas līča valstīs un dažās Eiropas daļās. "Nesenie reitingu rezultāti šajā ziņā ir līdz šim skaidrākais signāls, ka ASV savu priviliģēto stāvokli vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu," viņš brīdināja.

Souters atgādināja, ka ASV dominējošais stāvoklis balstās uz "nepārspējamu pētniecības jaudu un internacionalizācijas līmeni", proti, ASV ir "kosmopolītiska zināšanu ražošanas un izplatīšanas mašīna". Taču šogad ASV rezultāti internacionalizācijas un pētniecības ietekmes jomā ir samazinājušies visos rādītājos, un "QS World University Rankings 2026" liecina, ka no ASV problēmām vislielākā ieguvēja ir Āzija. Šis reģions šobrīd var lepoties ar vislielāko reitingā iekļauto universitāšu skaitu pasaulē (565 skolām), apsteidzot Eiropu (487 skolas), Ziemeļameriku un Dienvidameriku (358), Āfriku (47) un Okeāniju (44). Āzija ir līdere arī dinamikas ziņā. Reitingā visvairāk jauniekļauto skolu ir tieši no Āzijas - 84 mācību iestādes, kamēr no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas nākušas tikai 10, no Eiropas 9, no Āfrikas 8 un tikai 1 no Okeānijas. Reitingā iekļautas kopumā vairāk nekā 1500 skolas no 106 valstīm un teritorijām, un visplašāk pārstāvētās valstis joprojām ir ASV (192 universitātes), Lielbritānija (90 skolas) un kontinentālā Ķīna (72 skolas).

Ņemot vērā studentu skaita samazināšanos, nestabilitāti ar federālo finansējumu un prognozes, ka tuvāko piecu gadu laikā ASV tiks slēgtas aptuveni 80 koledžas, augstākajām mācību iestādēm kļūst arvien grūtāk saglabāt gan maksātspēju, gan konkurētspēju pasaules mērogā, izdevumam "University World News" norādīja Souters.

ASV zaudējumi var kļūt par iespēju citām valstīm?

Kopš atgriešanās prezidenta amatā janvārī Tramps stingri vērsies pret legālo un nelegālo imigrāciju, bet viņš līdz šim nebija ķēries pie vīzām, uz kurām ilgstoši paļāvušies Silīcija ielejas uzņēmumi. Septembrī tas mainījās. Tramps paaugstināja H-1B vīzas nodevu augsto tehnoloģiju darbiniekiem no nepilniem 1000 dolāriem līdz 100 000 ASV dolāru. ASV piešķir 85 000 H-1B vīzu gadā pēc loterijas sistēmas. Tehnoloģiju uzņēmēji, tostarp Masks, brīdinājuši, ka ASV nav pietiekami daudz pašmāju talantu, lai aizpildītu svarīgas vakances tehnoloģiju sektorā.

Pēc H-1B vīzas nodevas paaugstināšanas Dienvidkorejas prezidenta kancelejas vadītājs Kans Honsiks paziņoja, ka devis norādījumus ministrijām atrast veidus, kā izmantot izmaiņas ASV, lai piesaistītu zinātniekus un inženierus no ārvalstīm. Arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers izskata priekšlikumus atcelt vairākas vīzu nodevas spožākajiem pasaules talantiem, atsaucoties uz avotiem Dauningstrītā, ziņoja laikraksts "Financial Times". Izdevums norādīja, ka potenciālās izmaiņas tika apspriestas vēl pirms H-1B vīzas nodevas palielināšanas, bet šis lēmums iepūtis vēju burās šādu reformu piekritējiem. Starp H-1B vīzu saņēmējiem Lielbritānijas pilsoņi atrodas devītajā vietā. Vairāk nekā divas trešdaļas saņēmēju ir Indijas pilsoņi, kam seko Ķīnas, Brazīlijas, Filipīnu, Dienvidkorejas, Pakistānas, Taivānas un Meksikas pilsoņi.

"Jaunā ASV politika varētu būt iespēja Vācijai un Eiropai pievilināt lielākos talantus," uzskata Vācijas digitālās asociācijas "Bitkom" vadītājs Bernhards Roleders. Nesnauž arī Austrālija, kur Austrālijas Zinātņu akadēmija vada valsts centienus piesaistīt labākos ASV strādājošos zinātniekus, izveidojot jaunu globālu talantu programmu, kas ietver finansējumu pētniecībai, piekļuvi Austrālijas pētniecības infrastruktūrai, iespēju saņemt vīzas paātrinātā kārtībā un atbalstu, pārceļoties uz Austrāliju.

Arī Ķīna ievieš jaunu vīzu kategoriju, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā.

Vai Ķīnai ir reālas izredzes izkonkurēt ASV zinātnes un tehnoloģiju jomā?

Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs Hans Ellegrens norāda, ka pētniecība ir svarīgs inovāciju un uzņēmējdarbības pamats, un Trampa politikas ietekmē citām valstīm varētu kļūt vieglāk konkurēt ar ASV. "Lielā globālā tendence pašlaik ir tāda, ka Ķīnā pētniecības apjoms pieaug," norādīja Ellegrens, piebilstot, ka Ķīna iegulda neticamus resursus.

Kopš pagājušā gada sākuma vismaz 85 atzīti zinātnieki un jaunie talanti, kas strādā ASV, ir pievienojušies Ķīnas pētniecības iestādēm uz pilnu slodzi, un vairāk nekā puse no viņiem šo pāreju veikuši šogad, liecina raidorganizācijas CNN apkopotā informācija. Eksperti pieļauj, ka "smadzeņu aizplūšanas" tendence tikai pieaugs, ja Trampa administrācija turpinās iesākto kursu un Ķīna savukārt palielinās investīcijas inovācijās.

Lielāko daļu no CNN apkopotajiem gadījumiem gan var dēvēt par "reverso smadzeņu aizplūšanu", jo šie zinātnieki cēlušies no Ķīnas, bet studējuši un karjeru veidojuši ASV.

Ķīnas valdība jau gadiem ilgi cenšas piesaistīt talantīgus starptautiskus zinātniekus, un Ķīnas universitātes pašreizējās pārmaiņas ASV uzskata par Trampa dāvanu, kas palīdzēs tām savervēt vairāk talantīgu cilvēku, tai skaitā augstas klases ekspertus, CNN norādīja Prinstonas Universitātes socioloģijas profesors Jui Sje. Pašlaik Ķīnas universitātēs centieni piesaistīt talantus no ārvalstīm lielā mērā notiek diskrēti, tā teikt aizkulisēs, CNN atklāja vairāki informēti avoti.

Arī Ķīnas valdība paplašina iespējas pētniekiem no ārvalstīm. Piemēram, programmā "Qiming", kas vērsta uz augstākā līmeņa pētnieku piesaisti Ķīnas komerciālo tehnoloģiju nozarē, vasarā tika papildus uzņemti pētnieki tieši no ASV un Eiropas, CNN atklāja personāla atlases konsultants no Dzjansu provinces.

Augustā Ķīnas amatpersonas paziņoja, ka no 1.oktobra ieviesīs jaunu vīzu kategoriju jaunajiem zinātnes un tehnoloģiju talantiem, ko dēvē par "K vīzu". Savukārt jūlijā Nacionālais dabaszinātņu fonds atvēra papildu pieteikumu uzņemšanu programmā, kas piedāvā finansējumu pētniecībai izciliem jaunajiem talantiem no ārvalstīm.

Salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, Ķīnas ekonomika ir ievērojami pieaugusi, tāpat kā valdības atbalsts zinātnei. 2023. gadā Ķīna pētniecībai un attīstībai iztērēja vairāk nekā 780 miljardus ASV dolāru, salīdzinot ar aptuveni 823 miljardiem, ko šīm sfērām atvēlēja ASV, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dati. Ķīna straujāk nekā ASV palielina izdevumus pētniecībai un attīstībai - 2023. gadā kāpums bija 8,7%, salīdzinot ar 1,7% pieaugumu ASV, liecina ESAO dati.

Saskaņā ar reitingu "Nature Index", kurā pētniecības iestādes tiek vērtētas pēc to devuma vadošajos zinātniskajos žurnālos, vienīgā ASV iestāde, kas vēl ir starp desmit labākajām, ir Hārvarda Universitāte, kas atrodas otrajā vietā, tālu aiz Ķīnas Zinātņu akadēmijas. Pārējās ir Ķīnas augstskolas, un desmitajā vietā - Vācijas Maksa Planka biedrība.

Tomēr ekspertu vērtējumā Ķīnai vēl ir diezgan tāls ceļš ejams, lai izkonkurētu ASV kā izcilāko zinātnes lielvalsti, un tās pētniecības un izstrādes centienus varētu ietekmēt pašas Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

Savienotajās Valstīs Trampa politika ir satricinājusi zinātnes nozares kā zemestrīce, un šie finansiālie un ideoloģiskie ierobežojumi atstās ilgtermiņa sekas. ASV, visticamāk, būs nepieciešamas desmitgades, lai atgūtu zaudēto, jo zinātnē nav nepieciešama gadiem ilga līdzekļu apcirpšana, lai radītu būtisku kaitējumu. Tas jau ir nodarīts. Un mēs varam tikai minēt, kādas inovācijas un atklājumi nobremzēti Trampa politikas dēļ.

Lai gan Trampa politika galvenokārt kaitē pētniecībai Savienotajās Valstīs, cieš arī starptautiskā sadarbība. "Jebkurš nacionālistisks vai šovinistiski noskaņots akadēmiskās darbības regulējums kavē globālo ideju un datu apmaiņu," raidorganizācijai "France 24" uzsvēra Ellegrens, piebilstot, ka pētniecība pēc savas būtības ir globāla.

Avoti: AP, AFP, CNN, DW, FRANCE 24, THE CONVERSATION, UNIVERSITY WORLD NEWS u.c.