"Reuters": Baltijas valstis gatavojas iedzīvotāju masu evakuācijai
Kamēr Krievija jau vairāk nekā trīsarpus gadus slepkavo Ukrainas iedzīvotājus un pārvērš gruvešu kaudzēs tās pilsētas, tās propagandai vienlaikus apgalvojot, ka Ukrainai nav tiesību pastāvēt, Baltijas valstis pamatoti baidās, ka tās var kļūt par nākamo mērķi Kremļa diktatora Vladimira Putina centienos atjaunot Krievijas impēriju. Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem tēriņiem kopš tās 2022. gada invāzijas Ukrainā, Baltijas valstis izstrādā plānus, lai sagatavotos ārkārtas situācijas iespējamībai, kad simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka koncentrēšanās pie robežas vai pat iebrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.
Igaunija, Latvija un Lietuva jau ceļ trauksmi NATO par iespējamo Krievijas agresiju, atsaucoties uz pēdējo mēnešu laikā notikušajiem Krievijas kiberuzbrukumiem, dezinformācijas kampaņām, kā arī iznīcinātāju un dronu ielidošanu šo valstu gaisa telpā. Baltijas valstis, kuras mūsdienu Krievijas priekštece Padomju Savienība anektēja 1940. gadā, netic Krievijas apgalvojumiem, ka tai nav plānu uzbrukt NATO.
Jau ziņots, ka septembrī Putins, uzstājoties Valdajā klubā, noraidīja apgalvojumus par Krievijas plāniem uzbrukt NATO. "Valdošās elites un apvienotā Eiropa turpina kurināt histēriju: izrādās, karš ar krieviem jau ir gandrīz uz sliekšņa. Pastāvīgi atkārto šīs blēņas, šo mantru. Reizēm skatos, kā un ko runā, domāju, viņi taču nevar tam ticēt, ka Krievija grasās uzbrukt NATO, tam nav iespējams noticēt, bet savus cilvēkus pārliecina," stāstīja Putins. Tomēr tie, kuriem nav zelta zivtiņas līmeņa atmiņa, lieliski atceras, kā Putins un viņa visdažādākā ranga sulaiņi, ieskaitot ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un Kremļa runasvīru Dmitriju Peskovu līdz pat pēdējai dienai pirms invāzijas stāstīja, ka Krievija negrasās iebrukt Ukrainā, bet pie tās robežas no visas plašās Krievijas savilktā milzu armija ir Krievijas iekšēja lieta, sak, savā teritorijā darām, ko gribam.
“Draudi var būt dažādi,” izteicies Lietuvas ugunsdzēsības dienesta vadītājs Renats Požēla, kurš ir iesaistīts ārkārtas pasākumu plānošanā, kas tika pastiprināta pēc tam, kad trīs valstis maijā vienojās sadarboties civilās aizsardzības jomā. Sīkāka informācija par iespējamo evakuējamo skaitu tiek publiskota pirmo reizi. “Iespējams, pie Baltijas valstu robežām mēs redzēsim milzīgu armiju, kuras mērķis varētu būt ieņemt visas trīs valstis triju dienu līdz nedēļas laikā,” viņš piebilda.
Vietējie mediji un eksperti arī apspriež citus scenārijus – sakaru vai transporta līniju sabotāžu, masveida migrantu pieplūdumu, krievvalodīgo nemierus vai viltus ziņu izraisītu panisku bēgšanu. “Mēs par to runājam katru mēnesi, katru nedēļu – darbā, visur,” atzina 31 gadu vecais brīvprātīgais Armīns Raudis, kurš šonedēļ Lietuvā piedalījās mācībās, spēlējot evakuējama iedzīvotāja lomu. Mācību laikā tika evakuēts tikai simts cilvēku no galvaspilsētas Viļņas, taču “Reuters” uzrunātās amatpersonas norādīja, ka tiek gatavoti plāni attiecībā uz daudz lielāku cilvēku skaitu. Aptuveni puse no tiem, kas dzīvo 40 kilometru attālumā no Krievijas un Baltkrievijas robežas — ap 400 000 cilvēku — ir šo plānu mērķgrupa, sacīja Požēla.
Arī Kauņa ir izstrādājusi plānus, kā izmitināt 300 000 cilvēku skolās, universitātēs, katoļu baznīcās un arēnā, kur nesen uzstājās Robijs Viljamss un Rodžers Voterss. Līdzīgi pasākumi notiek arī citās pilsētās. Jau ir noteiktas pulcēšanās vietas evakuācijai, tostarp Viļņā, paredzēti vilcieni un autobusi, un noliktavās uzkrātas dažādas nepieciešamās preces, tostarp tualetes papīrs un saliekamās gultas, informēja ugunsdzēsības dienesta amatpersona. Tiem, kas bēgs ar automašīnām, tiks novirzīti uz citiem ceļiem, lai galvenos ceļus atbrīvotu armijas vajadzībām, kā arī jau ir pieejama karte ar pilsētām, kurās varēs meklēt patvērumu.
“Tas ir ļoti nomierinošs signāls mūsu sabiedrībai, ka mēs esam gatavi un plānojam,” aģentūrai “Reuters” sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris. “Mēs esam izpildījuši savu mājasdarbu.”
Pagaidām neviena Baltijas valsts nav izstrādājusi detalizētus plānus cilvēku pārvietošanai uz ārzemēm. Divi asfaltēti ceļi un vairāki meža celiņi tās savieno ar Poliju caur “Suvalku koridoru” — šauru, mežainu teritoriju, kas atrodas starp Krieviju un Baltkrieviju. Bēgļiem ir jārēķinās, ka šajos ceļos priekšroka būtu ienākošajiem armijas transportlīdzekļiem. “Mums ir jāņem vērā [Suvalku koridora] risks,” uzsvēra Igaunijas glābšanas dienesta konsultants masu evakuācijas jautājumos Ivars Majs, norādot uz iespēju, ka Krievija var mēģināt izolēt Baltijas valstis no pārējās NATO teritorijas.
Igaunija gatavo plānus, lai pārvietotu desmito daļu no saviem 1,4 miljoniem iedzīvotāju uz pagaidu patversmēm, bet daudzi citi, visticamāk, pārceltos pie radiniekiem, sacīja Majs. Aptuveni divas trešdaļas no Igaunijas trešās lielākās un vienlaikus viskrievvalodīgākās pilsētas Narvas, kurā dzīvo vairāk nekā 52 tūkstoši iedzīvotāji, varētu tikt evakuētas, un valdība palīdzētu vismaz pusei no viņiem. “Tas attiektos tikai uz tiem, kam nav citu vietu, kur doties,” viņš norādīja. Pilsēta atrodas pie Narvas upes, kuras otrajā krastā ir Krievijas pilsēta Ivangoroda. Kopš 2024. gada 1. februāra šīs pilsētas savienojošais tilts ir slēgts autotransportam un Igaunija uz tā uzstādījusi betona blokus, lai nepieļautu krievu tanku iekļūšanu.
Savukārt Latvija lēš, ka apmēram trešdaļa no tās 1,9 miljoniem iedzīvotāju varētu pamest savas mājas, aģentūrai izteicās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. “Jāplāno viss iespējamais,” viņš uzsvēra.
