EP Parlamentārā asambleja: dezinformācijas kampaņas Latvijā par Stambulas konvenciju atspoguļo Kremļa naratīvus

Rezolūcijā PACE pauž bažas par pieaugošajiem, daudzveidīgajiem draudiem, ko Krievija rada Eiropas drošībai un stabilitātei. Jaunie militārie un hibrīddraudi balstās uz ilgu Krievijas atkārtotu un plašu starptautisko tiesību pārkāpumu vēsturi, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem pret pašas iedzīvotājiem un centieniem īstenot faktisku kontroli un nepamatotu ietekmi kaimiņvalstīs.

"Ir būtiski, lai Eiropas Padomes dalībvalstis pilnībā apzinātos Krievijas radīto draudu mērogu un darītu visu iespējamo, lai stiprinātu savas atturēšanas, gatavības un noturības spējas, tādējādi aizsargājot Eiropas demokrātisko drošību un mierīgu nākotni," norādīts rezolūcijā.

Tāpat PACE uzsver, ka Krievija uz diplomātiskajiem centieniem izbeigt tās pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu ir reaģējusi ar uzbrukumu pastiprināšanu. Aizvadītajās nedēļās pastiprinājušies Krievijas raķešu un dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai, tostarp Kijivā, kas prasījuši iedzīvotāju dzīvību, iznīcinājuši skolas un dzīvojamās ēkas un bojājuši diplomātiskās pārstāvniecības.

PACE nosoda nelikumīgā, nepamatotā un neprovocētā pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu eskalāciju, tostarp Ukrainas bērnu un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu un deportācijas no īslaicīgi okupētajām teritorijām, kas atzītas par smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. PACE atkārtoti aicina nodrošināt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, lai garantētu Eiropas ilgtermiņa drošību un Ukrainas Eiropas nākotni.

Tāpat PACE pauž nožēlu un stingri iebilst pret militāra rakstura izglītības sistēmu, ko Krievija uzspiež bērniem no īslaicīgi okupētajām Ukrainas teritorijām, to uzskatot par neatņemamu Krievijas plašākas stratēģijas daļu, kas vērsta uz jauna agresīva kara viļņa sagatavošanu. PACE nosoda šo politiku kā reālu un objektīvu draudu cilvēces mieram un drošībai.

Asambleja arī pauž satraukumu par pieaugošo neatpazītu dronu un Krievijas militāro lidaparātu ielidojumu skaitu Eiropas Padomes dalībvalstu gaisa telpā. Septembrī Igaunija, Polija un Rumānija fiksēja apzinātus savu gaisa telpu pārkāpumus, kuru rezultātā Igaunija un Polija pieprasīja konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4.pantu. Dronu aktivitāte Dānijas un Vācijas gaisa telpā pie stratēģiskās infrastruktūras un militārajiem objektiem arī izraisīja civilās aviācijas darbības traucējumus, tostarp īslaicīgu lidostu slēgšanu Dānijā.

"Šīs apzinātās provokācijas ir daļa no plašākas stratēģijas, lai pārbaudītu Eiropas apņēmību atbalstīt Ukrainu, Eiropas iekšējo vienotību un Eiropas un NATO sadarbības spēku," uzsver PACE.

PACE norāda, ka, ja uz šiem gaisa telpas pārkāpumiem netiks reaģēts, pastāv risks normalizēt Krievijas apzinātās provokācijas un graut kolektīvo drošību visā Eiropā. Tāpat PACE akcentē, ka aizvadītajos mēnešos Krievija ir pastiprinājusi hibrīdkaru ar kiberuzbrukumiem, izlūkošanas operācijām un koordinētām dezinformācijas kampaņām.

Rezolūcijā teikts, ka pastiprinātās militārās aktivitātes un pieaugošie hibrīddraudi būtiski apdraudējuši Baltijas jūras reģiona drošību un stabilitāti. Rezolūcijā uzsvērts, ka Krievija ir palielinājusi savu hibrīdspiedienu uz Eiropas vēlēšanu procesiem, savukārt dezinformācijas kampaņas Latvijā par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un mājas vardarbības novēršanu ilustrē, kā Kremļa propagandas naratīvi tiek izmantoti, lai polarizētu sabiedrību un grautu demokrātiju.

PACE ir viena no galvenajām Eiropas Padomes institūcijām un vecākā starptautiskā parlamentārā asambleja Eiropā, dibināta 1949.gadā. Tajā darbojas vairāk nekā 300 deputātu, kurus deleģē 46 dalībvalstu nacionālie parlamenti, tostarp Latvijas Saeima. PACE nav likumdošanas varas, tomēr tā ir ietekmīgs politisks forums, kas formulē Eiropas nostāju cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jautājumos.