Bīstamās slimības tuvojas: par apdraudējumu liecina atradums netālu no lidostas Lielbritānijā
foto: REUTERS/SCANPIX
Ceļš uz Hītrovas lidostu./Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

Bīstamās slimības tuvojas: par apdraudējumu liecina atradums netālu no lidostas Lielbritānijā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Lielbritānija atrodas jauna apdraudējuma priekšā: netālu no Hītrovas lidostas un gar M20 šoseju atrastas tīģerodu oliņas.

Bīstamās slimības tuvojas: par apdraudējumu liecin...

Šie odu veidi var pārnēsāt tropiskas slimības, piemēram, denges drudzi, Čikunguņjas vīrusu un Zikas vīrusu, vēsta "Daily Mail".

Iepriekš šīs sugas bija sastopamas galvenokārt Āfrikā un Āzijā, taču klimata pārmaiņu un maigāku ziemu dēļ tās sāk izplatīties arī Eiropā.

Zinātnieki brīdina, ka temperatūras paaugstināšanās un mainīgais nokrišņu daudzums rada ideālus apstākļus šo odu izplatībai.

Par Denges drudža izplatīšanos Eiropā jau 2023. gada sezonā satraucās gan Pasaules Veselības organizācija (PVO), gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), kas konstatējuši, ka pagājušajā gadā ES/EEZ bija 130 lokāli saslimšanas gadījumi ar tropu drudzi, salīdzinot ar tikai 71 gadījumu desmit gadu laikā no 2010. līdz 2021. gadam.

Profesore Dace Zavadska ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv skaidroja, ka pirmā inficēšanās reize ar Denges drudzi parasti ir vieglā formā, bet nākamajās reizēs tā jau ir nopietna saslimšana, kam raksturīga augsta temperatūra, izteiktas galvassāpes, sagurums, muskuļu un locītavu sāpes, un izsitumi. Var būt pat izteiktas asins izmaiņas.

Svarīgi minēt, ka nevienai no tīģerodu pārnēsātajām infekcijām vēl nav specifiskas zāles.

Kā iepriekš brīdinājis Slimību profilakses un kontroles centrs - tūristiem, kuri paredzējuši apmeklēt valstis, kurās sastopami gan Čikunguņjas drudža, gan dažādu citu slimību ierosinātājus pārnesošie odi, aizsardzībai pret odu kodumiem iesaka šādus pasākumus:

  • uzturoties ārpus telpām, jāvalkā apģērbs ar garām piedurknēm un garās bikses (vēlams, no bieza auduma), kā arī jālieto odu atbaidītāji – repelenti, precīzi ievērojot to lietošanas instrukcijas un nepārsniedzot atļauto daudzumu;
  • atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, vēlams izvēlēties repelentu, kas satur DEET (N, N-dietil-m-toluamīdu) 30% koncentrācijā;
  • repelenti ir kairinoši, tādēļ ar tiem nav ieteicams apstrādāt seju, acis vai muti, jutīgu vai bojātu ādu. Jāizvairās no repelentu iekļūšanas acīs un uz mutes gļotādām, šī iemesla pēc nevajadzētu ar tiem apstrādāt rokas bērniem. Pēc repelenta lietošanas vienmēr jānomazgā rokas;
  • apstrādi ar repelentu vēlams atkārtot ik pēc 3-4 stundām, īpaši karstā un mitrā klimatā. Repelenta darbības ilgums ir garāks, ja ar to ir apstrādātas arī drēbes;
  • grūtniecēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam pirms repelenta lietošanas būtu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Jaundzimušajiem repelentus lietot nav ieteicams, to vietā jāizmanto aizsargtīkli pret insektiem un aizsargājošs apģērbs;
  • ieteicams izmantot arī citus aizsardzības līdzekļus – moskītu tīklus vai aizsegus logiem un durvīm, pretodu spirāles vai citus aromātiskus odu atbaidīšanas līdzekļus, kas aizkavē to ielidošanu un uzturēšanos telpās (teltīs);
  • nepieciešams izvairīties no uzturēšanās ārpus telpām rītausmas un krēslas stundās, kad odu daudzums ir vislielākais;
  • grūtniecēm, personām ar imūnsistēmas traucējumiem, un cilvēkiem, kas cieš no smagām, hroniskām kaitēm pirms došanās ceļojumā vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai novērtētu ceļojuma risku un saņemtu nepieciešamās rekomendācijas;
  • ja 12 dienu laikā pēc atgriešanās no ceļojuma pa valstīm, kur reģistrēta Čikuguņjas vīrusa infekcija, novērojams drudzis un muskuļu sāpes, nepieciešams vērsties pie ārsta un informēt par ceļojumu.