Lavrovs izvairās komentēt Trampa “papīra tīģera” paziņojumu
ASV valsts sekretārs Marko Rubio un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trešdien tikās vienu dienu pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps nosauca Maskavu par “papīra tīģeri” un paziņoja, ka Ukraina var atgūt atņemtās teritorijas.
Rubio un Lavrovs kopā ar delegācijām tikās ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros Ņujorkā. Tikšanās reizē piedalījās arī ASV vēstnieks ANO Maiks Volcs. Tikšanās ilga aptuveni 50 minūtes. Lavrovs, aizejot no telpas, neatbildēja uz jautājumiem, tostarp, vai viņu satrauc Trampa izteikumu tonis vai arī tas, ka ASV prezidents, iespējams, ir pagriezis muguru Krievijai.
Rubio pārstāvis pēc tikšanās izplatīja īsu paziņojumu, norādot tikai to, ka Rubio “atkārtoti uzsvēris prezidenta Trampa aicinājumu izbeigt slepkavošanu un nepieciešamību Maskavai spert jēgpilnus soļus, lai panāktu noturīgu Krievijas–Ukrainas kara atrisinājumu.”
Mēnešiem ilgi Tramps bija norādījis, ka Kijivai, visticamāk, nāksies atdot daļu teritorijas Krievijai, lai izbeigtu karu. Taču pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski otrdien viņš pēkšņi mainīja nostāju.
“Pēc tam, kad iepazinos un pilnībā izpratu Ukrainas un Krievijas militāro un ekonomisko situāciju, un redzot, kā ekonomiskās problēmas skar Krieviju, es uzskatu, ka Ukraina ar Eiropas Savienības atbalstu ir spējīga cīnīties un atgūt visu savu teritoriju sākotnējās robežās,” rakstīja Tramps. “Ar laiku, pacietību un Eiropas, īpaši NATO, finansiālu atbalstu, kara sākuma robežas ir ļoti reāla iespēja. Kāpēc gan ne?”
Viņš kritizēja Krievijas armiju, nosaucot to par “papīra tīģeri”. Nav skaidrs, kas lika Trampam mainīt nostāju. Zelenskis sacīja, ka uzskata – Tramps ir uzzinājis “vairāk detaļu” un ka ASV izlūkdienesti tagad vairāk saskaņo savu skatījumu ar Ukrainu. Tomēr vēl nav zināms, vai retorikas maiņai sekos konkrēta politika.
Ukrainas prezidents Zelenskis, uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju trešdien, brīdināja, ka Putins vēlas paplašināt karu, un norādīja uz starptautiskās kārtības sabrukumu. “Starptautiskās tiesības nedarbojas pilnībā, ja vien jums nav spēcīgu draugu, kas patiesi gatavi tās aizstāvēt,” sacīja Zelenskis. “Un arī tad tas nestrādā bez ieročiem. Tas ir briesmīgi, bet bez tiem viss būtu vēl sliktāk. Drošības garantijas pastāv tikai draugu un ieroču veidolā.”
“Ja nepieciešams izdarīt spiedienu uz Krieviju, tas jādara tūlīt, citādi Putins turpinās karu paplašināt un padziļināt,” piebilda Zelenskis. “Mēs jau brīdinājām – Ukraina ir tikai sākums, un Krievijas droni jau lido pāri Eiropai, Krievijas operācijas izplatās citās valstīs… Šobrīd neviens nevar justies drošībā.”
Tramps otrdien paziņoja, ka NATO valstīm būtu jānotriec Krievijas lidaparāti, ja tie ieiet to gaisa telpā.
ASV viceprezidents Dž. D. Venss trešdien uzstāja, ka šis Trampa izteikums “nav nostājas maiņa”, bet gan “reakcija uz realitāti uz vietas”: “Prezidents reaģē uz realitāti uz vietas, un tā ir šāda: pirmkārt, mēs esam patiesi godprātīgi veduši sarunas gan ar krieviem, gan ukraiņiem, bet prezidents kļūst arvien neiecietīgāks pret Krieviju, jo viņš nejūt, ka tā piedāvā pietiekami, lai karu izbeigtu,” sacīja Venss.
Venss atkārtoja Trampa vēstījumu, ka Krievijas ekonomiskā un militārā situācija kara gados ir kļuvusi smaga.
ASV vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors, kurš amatā strādāja pie prezidentiem Džordža Buša un Baraka Obamas, sacīja, ka būtu piesardzīgs, apzīmējot Trampa izteikumus kā pilnīgu nostājas maiņu. Viņaprāt, tas ir “tendences paātrinājums” lielākam atbalstam Ukrainai un vilšanās Vladimira Putina politikā.
“Diplomātijā svarīga ir konsekvence. Bet es teiktu, ka tas nav pēkšņs pavērsiens vai nostājas maiņa, bet tendences paātrinājums. Pēdējo divu vai trīs mēnešu laikā Tramps ir aizvien vairāk kaitināts, sarūgtināts, pat dusmīgs uz Putinu. Tajā pašā laikā viņš ir kļuvis draudzīgāks, atbalstošāks un ieinteresētāks par eiropiešiem un ukraiņiem, tostarp Zelenski. Tātad, tā ir tendence – ne vienmēr gluda, bet virzīta uz lielāku atbalstu Ukrainai un arvien lielāku neapmierinātību ar Putinu,” sacīja Teilors.
