NATO alianse nākusi klajā ar kopīgu paziņojumu Krievijai

"Krievijas darbības ir eskalējošas, rada pārrēķināšanās risku un apdraud dzīvības. Tās ir jāpārtrauc," paziņojumā norādīja NATO 32 dalībvalstis. "Krievijai nevajadzētu būt šaubām: NATO un sabiedrotie saskaņā ar starptautiskajām tiesībām izmantos visus nepieciešamos militāros un nemilitāros līdzekļus, lai sevi aizstāvētu un atturētu no visiem draudiem no visām pusēm," teikts paziņojumā.

Tajā piebilsts, ka NATO "turpinās reaģēt mūsu izvēlētajā veidā, laikā un jomā" un ka alianses apņemšanās ievērot tās kolektīvās aizsardzības paktu joprojām ir dzelžaina.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka alianses spēki lems, vai šaut uz Krievijas lidaparātiem, kas pārkāpj tās gaisa telpu, "pamatojoties uz pieejamo izlūkinformāciju par lidaparātu radītajiem draudiem".

Rute sacīja, ka "Igaunijā NATO spēki nekavējoties pārtvēra un pavadīja lidmašīnu bez eskalācijas, jo netika konstatēts tūlītējs apdraudējums". "Mūsu vēstījums krieviem ir skaidrs - mēs aizstāvēsim katru sabiedroto teritorijas centimetru," viņš norādīja.

Igaunija sasauca NATO 4.panta konsultācijas par Krievijas reaktīvo iznīcinātāju ielidošanu Igaunijas gaisa telpā pagājušajā piektdienā. Šis incidents, kura laikā NATO pacēla gaisā iznīcinātājus, notika tikai nedaudz vairāk nekā nedēļu pēc tam, kad alianse notrieca Krievijas bezpilota lidaparātus virs Polijas, un lika Varšavai pieprasīt līdzīgas sarunas.

Reaģējot uz bezpilota lidaparāta ielidošanu Polijas gaisa telpā, NATO paziņoja, ka tā pastiprina savu austrumu aizsardzību, lai palīdzētu novērst draudus no Maskavas puses. Savā paziņojumā NATO valstis solīja, ka "sabiedrotos šie un citi bezatbildīgi Krievijas akti neatturēs no ilgstošām saistībām atbalstīt Ukrainu".

Otrdien notikušās sarunas bija trešā reize, kad tika izmantots Ziemeļatlantijas līguma 4.pants, kopš Krievija 2022.gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un devītā reize, kad tas tika iedarbināts alianses 79 gadu vēsturē.