“Aber-baidžāna un Albānija”: Tramps izgudro jaunu konfliktu pasaules kartē

Otro reizi dažu nedēļu laikā 79 gadus vecais prezidents lielījās, ka atrisinājis konfliktu starp Azerbaidžānu un Albāniju, lai gan patiesībā bija domāts konflikts starp Azerbaidžānu un Armēniju.

“Es domāju, ka mēs atrisinājām Aber-baidžānu un Albāniju,” Tramps sacīja kopīgajā preses konferencē ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru. “Tas ilga gadiem. Tas nekad nebūtu ticis atrisināts… Ja atceraties, premjerministrs un prezidenti tur bija daudzu gadu garumā. Kad viņi bija manā birojā, mēs to atrisinājām.”

Šie komentāri izskanēja preses konferencē, kas noslēdza divas intensīvas dienas, kurās britu karaliskā ģimene un valdība bija klājuši sarkano paklāju ASV prezidentam. Īpaši neērti tas izskatījās, ņemot vērā, ka abu valstu — Azerbaidžānas un Armēnijas — līderi tika uzņemti pie Trampa Baltajā namā tikai pagājušajā mēnesī, kur viņi parakstīja plaši izreklamētu miera vienošanos un pozēja kopīgām fotogrāfijām.

“Ja Baidens pieļautu tik kliedzošu un apkaunojošu kļūdu, tā būtu pirmā lappuse “New York Times”. Bet tagad tas vienkārši ir Tramps, kurš paliek Tramps!” platformā “X” rakstīja žurnālists Ārons Rupars. “Kaut viņš piespiestu Armēniju mainīt nosaukumu uz Albānija,” ironizēja kāds sociālo tīklu lietotājs.

Baidens savā prezidentūras laikā patiešām pieļāvis vairākus pārpratumus, tostarp starptautiskajā arēnā — un Tramps to bieži izmantoja savā labā. Viņš dažkārt sajauca pasaules līderus ar viņu priekšgājējiem; kādā reizē Baidens pat atsaucās uz Trampu kā uz savu viceprezidentu, bet NATO samitā Vašingtonā iepazīstināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar pasaules medijiem kā “prezidentu Putinu.”

“Lielisks darbs, Džo!” pēc preses konferences sociālajos tīklos tolaik rakstīja Tramps.

Azerbaidžānas un Armēnijas kopīgā deklarācija ir viena no vairākām, ko prezidents un viņa sabiedrotie izmanto kā argumentu Trampa izvirzīšanai Nobela Miera prēmijai. Tramps bieži izceļ arī savu lomu konfliktu risināšanā starp Pakistānu un Indiju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku, kā arī Taizemi un Kambodžu, u.c.

“Es nekad nesaņemšu Nobela Miera prēmiju, lai arī ko izdarītu — arī Krievijas/Ukrainas vai Izraēlas/Irānas jautājumos, neatkarīgi no tā, kādi būs to iznākumi. Bet cilvēki zina, un man tas ir vissvarīgākais!” viņš jūnijā izteicās sociālajos tīklos.