Militārais eksperts par Krievijas pretgaisa aizsardzības krīzi: "Patiesi nopietnas problēmas"
Krievija sistemātiski zaudē vērtīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, īpaši okupētajā Krimā, kas ir kļuvusi par Krievijas militāro bāzi.
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija ir aktīvi izmantojusi okupēto Krimu kā militāro bāzi, bet Ukraina sistemātiski iznīcina Krievijas objektus pussalā. Par to "Ukrainas Radio" pastāstīja atvaļinātais pirmā ranga kapteinis un militārais eksperts Andrijs Riženko.
Krima kā militāra bāze
Pēc viņa teiktā, tiklīdz Ukraina ieguva nepieciešamos ieročus, par prioritāriem mērķiem kļuva komandpunkti, pretgaisa aizsardzības sistēmas, raķešu sistēmas, kuģi un cita militārā infrastruktūra. Eksperts uzsvēra, ka kopš 2014. gada Krima ir kļuvusi par spēcīgu militāru vienību, ko Maskava vērš pret Ukrainu, tāpēc Kijivas mērķis ir vājināt ienaidnieku un atņemt tam iespējas veikt uzbrukumus.
Dronu efektivitāte
Īpaši efektīva ir bijusi jūras spēku dronu izmantošana. Riženko norādīja, ka no 2023. gada vidus līdz 2024. gada pavasarim Krievijai trūka efektīvu pretpasākumu, piespiežot Kremli pārvietot kaujasspējīgus kuģus no Sevastopoles uz Novorosijsku. Ja kara pirmajos mēnešos Melnajā jūrā ik dienu atradās līdz pat 50 Krievijas kuģiem, tad šodien nereti tiek fiksētas dienas, kad tur nav neviena.
Tikmēr pussala turpina kalpot kā Krievijas militārā bāze, tāpēc Ukrainas aizsardzības spēki, izlūkošanas un bezpilota lidaparātu vienības regulāri uzbrūk mērķiem Krimā.
Krievijas pretgaisa aizsardzības likvidēšana
Īpaša uzmanība tiek pievērsta pretgaisa aizsardzības sistēmām. Riženko norādīja, ka daudzas no tām jau ir iznīcinātas, kas novedis pie vēl nebijušas situācijas: Vladimirs Putins vērsās pie Turcijas ar lūgumu atpirkt "S-400" sistēmas, ko Maskava iepriekš tika pārdevapar 2,5 miljardiem dolāru.
"Ienaidniekam pašlaik ir nopietnas problēmas ar pretgaisa aizsardzību," norādīja eksperts.
