Eksperti: Ukraina netic Rietumu drošības garantijām un ir atradusi labāko veidu, kā sevi aizsargāt
Ukraina īsteno vairāku miljardu programmu ieroču palielināšanai, ko finansēs Eiropa. Šis plāns tiek uzskatīts par labāko iespēju sevi aizsargāt pret Krieviju, ņemot vērā samazināto ASV palīdzību un Rietumu drošības garantiju nenoteiktību, raksta "The New York Times".
Kā Ukraina plāno sevi aizsargāt bez Rietumu drošības garantijām
Norādīts, ka Ukraina ne tikai vēlas atbalstīt savu armiju pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā, bet arī padarīt to par pamatu pēckara noregulējumam. Tas ļaus atturēt Maskavu no atkārtotas uzbrukuma.
Saskaņā ar šo plānu galvenā uzmanība tiks pievērsta vietējās aizsardzības rūpniecības attīstībai. Piemēram, augusta beigās Ukraina uzsāka savu tālsatiksmes spārnoto raķešu "Flamingo" ražošanu.
Izdevums atgādina, ka raķete "Flamingo" spēj trāpīt mērķiem aptuveni 3000 kilometru attālumā un tai ir 1150 kilogramu bruņojuma nesošā jauda. Šī raķete var ietriekties ne tikai Maskavā, bet arī citos lielos Krievijas pilsētās.
Eksperti uzskata, ka Ukrainai pat nebūs jālieto "Flamingo". Pēc viņu domām, tā ir pat spēcīgāks atturošs faktors Krievijai nekā jebkādas Rietumu drošības garantijas.
"Sērijveidā ražots tālsatiksmes ieroču komplekts, piemēram, "Flamingo", iespējams, ir visstiprākā Ukrainas drošības garantija pēckara Eiropas kārtībā," sacīja ieroču eksperts no Oslo universitātes Fabiāns Hofmans.
Izdevums arī atzīmēja, ka Ukrainas armija, visticamāk, ne tuvu nesasniedz Krievijas karavīru skaitu. Tieši tāpēc ir jēga likt likmi uz ieroču ražošanas palielināšanu.
Turklāt Ukrainai jau ir sāpīga pieredze ar drošības garantijām. Jau 1994. gadā Ukrainas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV līderi parakstīja Budapeštas memorandu, kas paredzēja Ukrainas atteikšanos no kodolieroču arsenāla apmaiņā pret pienākumu no citu līguma dalībvalstu puses aizsargāt valsti un respektēt tās suverenitāti.
Ar kādām problēmām saskaras Ukraina
Izdevums uzsver, ka pagaidām nav skaidrs, cik tālu var aiziet šī bruņošanās palielināšana. Eiropas valstis jau šobrīd piedzīvo budžeta grūtības, kas var traucēt uzturēt to finansējuma līmeni, kādu Ukraina cer saņemt.
Tāpat Ukrainai jārisina personāla trūkuma problēma. Tikai tā armija varēs kļūt par īstu atturēšanas spēku.
Žurnālisti uzskata, ka Ukrainai pagaidām nav citu iespēju kā stiprināt savu aizsardzību, jo Rietumu solījumi par pēckara drošības garantijām vēl nav pārvērtušies konkrētos pienākumos. Pašpalīdzības centieni atspoguļo bažas, ka šie solījumi var arī nekad neīstenoties.
Ko apspriež Ukrainas sabiedrotie
Izdevums atzīmē, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija turpina uzstāt, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas ātrāk noslēgtu miermīlīgu vienošanos. Eiropas sabiedrotie Ukrainai uzskata, ka vispirms jāizstrādā drošības garantiju jautājums Kijevai, lai izvairītos no jauna kara nākotnē.
Dažas Eiropas valstis izrādījušas gatavību izvietot karaspēku Ukrainā, bet ASV paziņojušas, ka var nodrošināt gaisa atbalstu. Šo ceturtdien, 4. septembrī, Parīzē notiks "Vēlētāju koalīcijas" samits, kurā piedalīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atgādina žurnālisti.
Tomēr sarunas par drošības garantijām pagaidām nav nesušas būtiskus rezultātus. Tikmēr Krievija mēģina tās sabotēt, prasot tiesības balsot dažos jautājumos, norāda izdevums.
Tieši tāpēc Ukraina koncentrējas uz savām drošības garantijām. Ukrainas ieroču ražošana un Rietumu bruņojuma iepirkšana ir jomas, kurām Krievijai gandrīz nav ietekmes, secina izdevums.
|Tas nav tas, ko krievi patiešām var apspriest. Tas ir mūsu priekšrocība," žurnālistiem sacīja Ukrainas misijas NATO vadītāja Alena Hetmančuka.
Izdevums atzīmēja, ka nesenie Vācijas un Norvēģijas solījumi nākamajā gadā Ukrainai nodrošināt līdz pat 10 miljardiem dolāru militārās un civilās palīdzības veidā liecina par Eiropas gatavību pieņemt šo izaicinājumu. Šādas lielas summas iezīmē pagrieziena punktu, jo agrāk Rietumu partneri sniedza mazākus īstermiņa finanšu līdzekļus.
Analītiķi žurnālistiem pastāstīja, ka lielāka finanšu pakete var palīdzēt Ukrainai labāk plānot ilgtermiņa uzdevumu - apbruņojot savu armiju.
"Viss modelis ir tāds, ka mēs saņemam līgumus, rakstiskus nolīgumus, kuros ir norādīts, cik daudz ieroču šogad mēs saņemsim Ukrainai no ASV un Eiropas valstīm," sacīja Transatlantiskās dialoga centra prezidents Maksims Skripčenko.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas pašu raķešu programma ir labākā drošības garantija. Viņš ir pārliecināts, ka Maskavu izdosies atturēt no jauna uzbrukuma, ja Ukrainai būs vairāki simti ballistisko raķešu ar lielu darbības rādiusu.
