Mercs nosauc Putinu par "iespējams, mūsdienu vislielāko kara noziedznieku", kritizē arī Eiropas Komisijas prezidenti
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs intervijā izteicies, ka uzskata Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par, iespējams, pašu lielāko mūsu laika kara noziedznieku. "Viņš ir kara noziedznieks. Iespējams, viņš ir lielākais mūsu laika kara noziedznieks," intervijā, kas šovakar tiks pārraidīta telekanālā "Sat.1", sacīja Mercs.
"Un mums vienkārši skaidri jāzina, kā rīkoties ar kara noziedzniekiem. Šeit nav vietas iecietībai," viņš piebilda. Kopš stāšanās kanclera amatā maijā Mercs asi kritizējis Maskavu, norādot, ka tā izvērš teroru pret civiliedzīvotājiem un pastrādā smagus kara noziegumus. Tomēr līdz šim Mercs bija atturējis publiski dēvēt Putinu par kara noziedznieku.
Kanclers intervijā noraidījis arī Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas izteikumus par drošības garantijām Ukrainai. Eiropas Savienība (ES) nav atbildīga par lēmumiem, kas attiecas uz militāro atbalstu Kijivai, izteicās Mercs. Viņš uzsvēra, ka militārais atbalsts Ukrainai ir tā dēvētās labas gribas koalīcijas valstu kompetencē.
Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirmdien asi kritizēja medijos izskanējušos Leienas izteikumus par drošības garantijām Ukrainai. Ministrs uzsvēra, ka nav pareizi apspriest šādus jautājumus pirms sarunām ar Kijivu vai Maskavu.
Mediji ziņo, ka Leiena runājusi par ietvaru daudznacionālu spēku izvietošanai Ukrainā pamiera gadījumā. Viņa laikrakstam "Financial Times" atklāja, ka šie plāni jau ir diezgan detalizēti.
Mercs uzsvēra, ka konkrētu plānu militārai darbībai nav, vismaz ne Vācijā, un norādīja, ka par ilgtermiņa drošības garantijām varēs lemt tikai tad, kad būs noslēgts pamiers vai miera līgums. Kanclers piebilda, ka pat tādā gadījumā viņam būtu ievērojamas šaubas par Vācijas karavīru izvietošanu, un uzsvēra, ka tas būtu jāapstiprina Vācijas parlamentam. Mercs arī norādīja, ka karavīru izvietošana būtu atkarīga no tā, kāda veida vienošanās tiktu panākta ar Krieviju. "Joprojām ir daudz, daudz šķēršļu, kas jāpārvar, iespējams, diezgan ilgā laika posmā," viņš piebilda.
Ukraina potenciālā miera risinājuma ietvaros pieprasa no Rietumiem drošības garantijas pret Krievijas agresiju nākotnē. Tā dēvētās labas gribas koalīcijas valstis gatavojas ceturtdien sarunās Parīzē detalizētāk apspriest potenciālās drošības garantijas Ukrainai, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Koalīcijā, ko vada Lielbritānija un Francija, ir aptuveni 30 valstu, no kurām vairums ir NATO valstis, bet piedalās arī Austrālija un Japāna. Plānots, ka daļa no valstīm ceturtdien sūtīs savas delegācijas uz Parīzi, bet citas piedalīsies sanāksmē attālināti. Sanāksmē plāno piedalīties arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
