Kā viņi to dabū gatavu? Helsinkos pērn ceļu satiksmē nebija neviena mirušā
Varam apskaust somu disciplinētību. (Foto: Shutterstock)
Pasaulē

Kā viņi to dabū gatavu? Helsinkos pērn ceļu satiksmē nebija neviena mirušā

Māris Puķītis

Kas Jauns Avīze

Un varbūt pat pasaulē – pērn Somijas galvaspilsētā satiksmes negadījumos dzīvību nezaudēja neviens cilvēks.

Kā viņi to dabū gatavu? Helsinkos pērn ceļu satiks...

Kaut gan Eiropas Savienībā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits samazinās (pērn par trīs procentiem), 2024. gadā ES pilsētās satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 7807 cilvēki, tostarp Berlīnē – 55 cilvēki.

Mazāks ātrums, mazāk mirušo

Helsinki ir viena no mazākajām ES galvaspilsētām ar nepilniem 690 000 iedzīvotāju, taču metropoles teritorijā kopumā dzīvo un pārvietojas aptuveni 1,5 miljoni.
Helsinku Pilsētvides departamenta satiksmes inženieris Roni Utriainens norāda, ka šis sasniegums ir saistīts ar daudziem faktoriem, bet ātruma ierobežojumi ir vieni no svarīgākajiem.

Samazinot automašīnas sadursmes ātrumu no 40 līdz 30 kilometriem stundā, gājēja bojāejas risks sarūk uz pusi. Helsinku pašvaldība 2021. gadā noteica mazāku atļauto ātrumu lielākajā daļā dzīvojamo rajonu un centrā.

Noteikumu ievērošanu nodrošināja ar 70 jaunām fotoradaru kamerām un policijas stratēģiju, kas balstīta uz nacionālo “Vision Zero” politiku, kuras mērķis ir panākt, lai nebūtu neviena ar satiksmi saistīta ievainojuma vai nāves gadījuma. 

Piespiež braukt piesardzīgāk

Arī pirms tam bija panākumi – 2019. gadā auto sadursmēs negāja bojā neviens gājējs vai riteņbraucējs. Laikā no 2003. līdz 2023. gadam satiksmes negadījumos cietušo skaits saruka no 727 līdz tikai 14.

Utriainens uzsver, ka panākumu pamatā ir ar datiem balstīta ilgtermiņa mobilitātes politika un pilsētplānošanas stratēģijas. Daudzviet ielas ir sašaurinātas un apstādītas ar kokiem ar apzinātu mērķi likt autovadītājiem justies neērti – sarežģītāka pilsētvide piespiež šoferus braukt piesardzīgāk.

Pilsēta ir ieguldījusi arī jaunos gājēju un velosatiksmes objektos, tostarp plašā veloceliņu tīklā vairāk nekā 1500 kilometru garumā. Tā paplašinājusi sabiedriskā transporta sistēmu ar autobusiem un saņēmusi Eiropas Investīciju bankas finansējumu jaunai tramvaja līnijai.

Ko dara Rīgā

Helsinku panākumi piesaistījuši uzmanību Briselē. Šā gada sākumā Eiropas Komisijas transporta komisārs Apostols Dzidzikosts norādīja, ka lielākā daļa dalībvalstu nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu ES vēl 2018. gadā izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam divtik samazināt bojāgājušo skaitu.

Atsevišķi par Rīgu šādi dati nav pieejami, Latvijā 2023. gadā satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 123 cilvēki, pērn – 111, vismazāk kopš neatkarības atgūšanas. Rīgas pašvaldība pēdējos gados veic dažādus satiksmes mierināšanas pasākumus, piemēram, izbūvē ātrumvaļņus, daudzviet ieviests 30 kilometru ātruma ierobežojums, kas, protams, izpelnās arī kritiku.

Tēmas