Urzula fon der Leiena: Latvija var kļūt par dronu lielvalsti

EK priekšsēdētājas vizītes laikā amatpersonas apmeklēja uzņēmumu "Origin Robotics" Mārupes novadā. Leiena atzīmēja, ka uzņēmums ir inovatīvs un strauji attīstās, turklāt tas notiek ar Eiropas fondu palīdzību. Viņa akcentēja, ka Latvijas zināšanas palīdzēs veidot Eiropas drošību, kā arī NATO aizsardzības stratēģijas nākamajiem gadiem.

"Mēs zinām, ka Eiropa ir droša tikai tad, ja droša ir austrumu robeža. Tāpēc austrumu robežas aizsardzības līnijas stiprināšana ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem, ko es pilnībā atbalstu. Jūs veicat iespaidīgu darbu un varat paļauties, ka būšu jūsu pusē," apliecināja EK priekšsēdētāja.

Viņa akcentēja, ka riski, par kuriem Eiropu brīdināja Latvija un citas Baltijas valstis, ir piepildījušies. Krievijas brutālais karš pret Ukrainu ilgst trīs gadus. Leienas ieskatā Krievijas diktators Vladimirs Putins ir plēsējs, savukārt viņa sabiedrotie gadiem vērš hibrīduzbrukumus un kiberuzbrukumus pret sabiedrībām Eiropā.

"Migrantu izmantošana ir vēl viens piemērs, un diemžēl Latvija to zina ļoti labi. Jums šajās jomās ir rūgta pieredze. Tādēļ, stiprinot Ukrainas aizsardzību, mums ir jāuzņemas arī lielāka atbildība par savu aizsardzību. Šis ir pamats 800 miljardu eiro lielajam plānam Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai," pauda Leiena.

Viņa klāstīja, ka daļa no šī plāna ir kopīgo iepirkumu instruments "Safe" 150 miljardu eiro apmērā. EK priekšsēdētāja skaidroja, ka ar šo instrumentu varēs nodrošināt tās spējas, kādas Eiropai ir visvairāk vajadzīgas. Runa ir, piemēram, par kopīgiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu iepirkumiem. Tāpat tas nozīmē ieguldījumus kiberaizsardzībā un dronos.

Leiena klāstīja, ka Latvija ir starp 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas ir pieprasījušas atbalstu caur "Safe". Pēc viņas paustā, daudzas bloka dalībvalstis norādījušas, ka šo instrumentu izmantos arī Ukrainas aizsardzības industrijas atbalstam, ko EK priekšsēdētāja vērtēja kā "patiesu Eiropas panākumu".

Viņa akcentēja, ka Latvija jau patlaban ir starp tām NATO dalībvalstīm, kas aizsardzībai atvēl vienus no lielākajiem ieguldījumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Leiena vērsa uzmanību uz to, ka Latvija ir pieprasījusi budžeta elastību, lai palielinātu aizsardzības izdevumus, ko darījušas arī piecpadsmit citas ES dalībvalstis.

EK priekšsēdētāja norādīja, ka Eiropa ir uz pareizā ceļa, taču veicami vēl vairāki uzdevumi. Oktobrī Eiropadomē tiks izvērtēts plāna "Gatavība 2030" ceļvedis, lai saprastu, kādas spējas trūkst un kā šos iztrūkumus aizpildīt. Tāpat līdz 2030.gadam Eiropas mērķis ir būtiski stiprināt aizsardzības spējas un novērst iztrūkumus. Nākamais uzdevums ir nodrošināt Ukrainai "dzelžainas" drošības garantijas.

Jau rakstīts, ka piektdien Leiena ieradās Latvijā, lai pēc tam apmeklētu Somiju, Igauniju, Poliju, Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, vizīte apliecinot Eiropas Savienības (ES) atbalstu dalībvalstīm, kurām nākas saskarties ar problēmām saistībā ar kopīgu robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju.

Plānots, ka Leiena arī apspriedīs Eiropas drošību un aizsardzību ar valdību vadītājiem un militārajām amatpersonām.