Labākajā gadījumā caureja un citplanētiešu halucinācijas, sliktākajā - nāve: jaunietis muļķīgi riskē ar dzīvību šamaņu tējas "ajavaskas" dēļ

“Nekad nemēģini veikt ajavaskas rituālu, ja vien nevēlies nomirt, pielietotie preparāti ir bīstami,” brīdina Dr. Federa Vācijas-Latvijas kardioloģijas centra vadītājs.

Paveicās laikus nokļūt slimnīcā

Laimīgā kārtā, ja tā var teikt, bīstamais rituāls veikts kādā Eiropas Savienības valstī un cietušais jauneklis operatīvi nogādāts slimnīcā, kur sākotnēji sniegta palīdzība. Pēc izrakstīšanas no stacionāra pacients nonācis pie Federa aprūpē. Ārsts notikušā apstākļus sīkāk atsakās atklāt, taču viņa balsī jaušams rūgtums par smagajām sekām puiša veselībai.

Ajavaskas rituālu ir izmēģinājuši Latvijā sabiedrībā pazīstami un ne tik pazīstami cilvēki. Kā tas ietekmējis viņu fizisko un psihisko veselību, ziņu nav. “Pacienti mēdz klusēt par savas veselības bojāšanu, kaut gan bieži vien meli nespēj vērīgajām ārsta acīm noslēpt, piemēram, smēķēšanas faktu,” “Kas Jauns Avīzei” teic Feders.

Miljonāra aizraušanās

Diemžēl no noziedzīgā ajavaskas rūpala regulāri kāds cieš – sabeidz veselību vai mirst. 2019. gadā Kiprā pēc šo psihodēlisko narkotiku lietošanas “garīgās attīrīšanās ceremonijā” dzīvību zaudēja 34 gadus veca Latvijas pilsone.

Veikt ajavaskas rituālus pie Amazones indiāņiem Brazīlijā regulāri devies arī miljonārs, tenisista Ernesta Gulbja tēvs Ainārs Gulbis. Pērn viņš atkal mēroja ceļu uz tālo valsti, plānodams Brazīlijā padzīvot trīs mēnešus, taču liktenis bija lēmis citādi – 65 gadu vecumā Gulbis aizgāja aizsaulē. To, ka viņš ne reizi vien veicis ajavaskas rituālus, rakstījusi nelaiķa atraitne Una Gulbe-Kārkliņa savos “Mnemozīnes stāstos”.

Komplektā ar vemšanu un caureju

Kas tad īsti ir ajavaska? Šajā rituālā izmato psihotropu dzērienu, ko parasti izgatavo no koku liānas (Banisteriopsis caapi), sajaucot ar dažādu citu sugu augiem, kas satur paaugstinātu dimetiltriptamīna daudzumu. Dzērienu reliģiskiem nolūkiem izmanto vairākas Amazones lietusmežu ciltis, tā ir viena no visvairāk šamanismā izmantotajām psihotropajām substancēm.

Ajavasku (Ayahuasca) pirmoreiz akadēmiski aprakstīja Hārvarda universitātes etnobiologs Ričards Evanss Šultess 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Eiropā to plašāk iepazina 90. gadu beigās, Peru ajavaska pat pasludināta par nacionālo dārgumu.

Psihotropā iedarbība mēdz ilgt aptuveni četras stundas, radot halucinācijas, eiforiju, personības izmaiņas un ego zudumu. Ajavaska gandrīz vienmēr izraisa arī vemšanu un caureju, ko šamaņi dēvē par “la purga”, piedēvējot tai antiparazītiskas un pat pretvēža īpašības.

Dzērienā esošās indes tiešām iedarbojas pat uz visnotaļ izturīgajām cērmēm, bet organisma izmisīgā cīņa atbrīvoties no indes ar spēcīgu caureju izvada parazītus no zarnām. Par pretvēža iedarbību gan nav nekāda pamata runāt. Indes dzeršanas rituālu mēdz atkārtot vairākas dienas pēc kārtas. Ja kādam tiešām šķiet, ka šādi var gūt garīgu izaugsmi, iedomājieties cilvēkus, kas zaudējuši saikni ar realitāti un savu iekšējo saturu laiž ārā pa abiem galiem...

Rēgojas citplanētieši

Ajavaskā gūtā pieredze, ko salīdzina ar pirmsnāves murgiem, saistīta ar dimetiltriptamīna (DMT) darbību. Šī viela ļoti nelielos daudzumos rodas cilvēka iekšējās sekrēcijas dziedzerī epifīzē ātrā miega fāzē, kad redz sapņus. Palielinātos daudzumos tā nojauc prāta skaidrību, samazinot serotonīna bremzējošos efektus.

Proti, serotonīns darbojas ka izolators, kas neļauj saplūst “vienā putrā” pa dažādiem nervu ceļiem plūstošai informācijai, būtiskākajam ļauj būt spilgtākam, bet slāpē nevajadzīgo “troksni” smadzenēs. DMT ietekmē sākotnēji viss – krāsas, skaņas, sajūtas – šķiet daudz spilgtākas.

Tad zūd ķermeņa izjūtas, laika un realitātes uztvere, parādās spilgtas halucinācijas un sinestēzija – sajūtu sajaukšanās, piemēram, krāsa tiek uztverta kā garša un tamlīdzīgi. Ausīs skan īpatnējs troksnis, un tas viss kombinējas ar vemšanu un spēcīgu caureju.

Pēc vienas no hipotēzēm ar DMT paaugstināšanos tiek saistītas šizofrēnijas murgu lēkmes. Kādā ASV veiktā zinātniskā pētījumā DMT raisītos murgos cilvēkiem mēdz rādīties neparastas, kukaiņiem, rāpuļiem, elfiem vai citplanētiešiem līdzīgas būtnes, kas cilvēku pēta, izmīlē, zondē, pat sarausta gabalos vai izvaro.

Bīstamās kombinācijas

DMT var izraisīt pārmērīgu adrenalīna izdalīšanos un pamatīgi paaugstināt asinsspiedienu (180 un vairāk), paātrināt pulsu līdz vairāk nekā 100 sitieniem minūtē, ko pavada neparasti spēcīgas galvassāpes.

Dzīvībai bīstama var izrādīties DMT kombinācija ar dažādiem medikamentiem, narkotikām un virkni pārtikas produktu, piemēram, ķiplokiem, sīpoliem, pipariem, sieru, alkoholu. Ajavaskai var būt nopietnas komplikācijas, prāta un fizisko spēju pasliktināšanās, līdz pat nāvei.

Ajavaskas piekritēji visā nopietnībā skaidro, ka šī spilgtā un neparastā pieredze nepieciešama tiem, kas izjūt vajadzību pēc garīgās pašattīstības apzinātā veidā, vēlas izprast dzīves jēgu, visa sākumu un cēloni un savu vietu kosmosā (redzamajā un neredzamajā).

Pirms ķerties pie šā rituāla, jāievēro vairāki noteikumi, tostarp nesmēķēt marihuānu vismaz sešas nedēļas un vismaz divas nedēļas atturēties no seksa (arī pašapmierināšanās).

Filozofa pieredze

Pie Peru indiāņiem kopā ar Krievijas šamanisma pētniekiem ir viesojies Latvijas antropologs un filozofs Vents Sīlis, kurš pieredzētajā dalījies ar žurnālu “Deviņvīri”. Viņš atzīst, ka vietējie uz ajavaskas ceremonijām vairs neiet, uz turieni brauc tikai dīvaiņi un pētnieki no visas pasaules, kas tad arī tradīciju uztur pie dzīvības.

Ceremonija notikusi īpašā namā, kas domāts tikai šim nolūkam, sākās ap deviņiem vakarā un ilga līdz rītam. Kopumā bija ap 20 dalībnieku, katram bļoda vemšanai un mahorka, Dienvidamerikā saukta par mapačas tabaku, ko pēc izvēles smēķē vai nē.

Sīlis apgalvo, ka tā nav apreibināšanās, bet “fiziski un psiholoģiski ārkārtīgi grūta prakse”, kad cilvēks ir fiziskajā realitātē, bet sapņu tēli ir tikpat reāli. Viņš arī cēli spriedis, ka tas ir veids, kā piedzīvot sava veida utopiju, ideālo pasauli un saprast, kā mēs kā sabiedrība varētu dzīvot, ja mazāk dzītos pēc naudas un komforta, bet vairāk domātu par savas dzīves piepildīšanu ar jēgu un saturu.