Astronomi veic revolucionāru atklājumu par visu laiku lielāko komētu, kas novērota, lidojot cauri dziļajam kosmosam
Nesen tika veikts revolucionārs atklājums par visu laiku lielāko komētu, kas jebkad novērota, traucoties pretī Saulei no Orta mākoņa mūsu Saules sistēmas tālākajos nostūros.
Astronomi nesen ar jaudīgo Atacama Large Millimeter/submilimetru Array (ALMA) radioteleskopu Čīlē varēja tuvplānā aplūkot komētu, kas pazīstama kā C/2014 UN271, lidojot cauri dziļajam kosmosam, vēsta "New York Post".
Saskaņā ar Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO) datiem, ledainā giganta diametrs ir 136,8 kilometri un tas ir vairāk nekā 10 reizes lielāks par jebkuru zināmo komētu.
Astronomi atklājuši, ka jaunie komētas novērojumi liecina par oglekļa monoksīda gāzes strūklām, kas izplūst no komētas cietā ledainā kodola, ziņo NRAO.
Izmantojot ALMA, pētnieki atrada komētu dziļajā kosmosā netālu no Neptūna jeb aptuveni 17 reizes tālāk par attālumu starp Sauli un Zemi, teikts NRAO paziņojumā.
Izmantojot ALMA teleskopa augsto jutību un izšķirtspēju, pētnieki spēja koncentrēties uz komētas izstaroto oglekļa monoksīdu un siltumu.
Pētījuma, kas tika publicēts žurnālā "Astrophysical Journal Letters", vadošais autors Neitans Rots no Amerikas Universitātes un NASA Godārda Kosmosa lidojumu centra komentējis, kā tas sniedz pētniekiem ieskatu šīs sasalušās klints darbībā, kas traucas cauri kosmosam.
"Šie mērījumi sniedz mums ieskatu par to, kā darbojas šī milzīgā, ledainā pasaule," sacīja Rots. "Mēs redzam sprādzienbīstamus gāzu izdalīšanās modeļus, kas rada jaunus jautājumus par to, kā šī komēta attīstīsies, turpinot savu ceļojumu uz iekšējo Saules sistēmu."
Izmantojot iepriekšējos ALMA novērojumus un šos jaunākos atklājumus, pētnieki spēja izmērīt komētu.
Viņi izmērīja termisko signālu, lai noteiktu komētas izmēru un putekļu daudzumu ap tās kodolu.
Pētnieki uzskata, ka, C/2014 UN271 tuvojoties Saulei, viņi redzēs, kā no komētas titāna sāk iztvaikot vairāk sasalušas gāzes.
Tas, iespējams, varētu sniegt pētniekiem vairāk informācijas par šī ledainā giganta primitīvo uzbūvi. Pētnieki arī cer, ka tas sniegs labāku izpratni par Saules sistēmas uzbūvi.
Orta mākonis vai Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas komētas ar ilgu apriņķošanas periodu. Tas nosaukts par godu holandiešu astronomam Janam Ortam un igauņu astronomam Ernstam Epikam.
