ASV eksprezidents Bils Klintons un viņa sieva Hilarija izsaukti liecināt bēdīgi slavenā pedofila Epstīna lietā
ASV Pārstāvju palātas Uzraudzības komiteja izsaukusi noklaušināšanai bijušo prezidentu Bilu Klintonu un bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni, lai liecinātu dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietā. Klintoni ir starp tām daudzajām amatpersonām, kas izsauktas saistībā ar 2019.gadā cietumā mirušā cilvēku kontrabandista lietu. Jāatgādina, ka 2016. gadā Donalds Tramps pirmo reizi kļuva par ASV prezidentu, pieveicot tieši Hilariju Klintoni.
No ārpasaules nošķirtā sala, kas piederēja pedofilam Džefrijam Epstīnam
Pašreizējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji izdara uz Balto pieaugošu spiedienu, lai panāktu lielāku skaidrību par lietas izmeklēšanu, lai gan Tieslietu ministrija pagājušajā mēnesī apstiprināja, ka Epstīns izdarījis pašnāvību un ka lieta faktiski ir slēgta. Taču daudzi Trampa atbalstītāji ir pārliecināti, ka viņš cietumā ir noslepkavots.
Džefrijs Epstīns vairākkārt tika arestēts par seksuāliem noziegumiem pret mazgadīgām meitenēm, pēdējo reizi viņu arestēja 2019. gada 6. jūlijā sakarā ar federālām apsūdzībām par bērnu tirdzniecību Ņujorkā un Floridā. 10. augustā viņu atrada pakārušos cietuma kamerā. Toreiz ASV prezidents bija Donalds Tramps, kurš savulaik bija daudzreiz iemūžināts "čomiskā" kompānijā ar Epstīnu. Epstīna tuvāko sabiedroto, kādreizējā mediju magnāta Roberta Maksvela meitu Gileinu Maksvelu 2021. gadā tiesa atzina par vainīgu līdzdalībā nepilngadīgo seksuālās izmantošanā un viņai piesprieda 20 gadu ieslodzījumu, taču Trampa otrās prezidentūras laikā pavisam nesen viņa pārvesta no cietuma Floridā uz maigāka režīma cietumu Teksasā.
Ministrija arī paziņoja, ka Epstīnam neesot bijuši slepeni "klientu saraksti", noraidot sazvērestības teorijas, ka viņa organizētos seksuālos pakalpojumus izmantojušas daudzas augsta ranga demokrātu amatpersonas.
Tramps aicinājis savus atbalstītājus atmest prasības publiskot Epstīna lietas materiālus, taču demokrāti kongresā ar daļēju republikāņu atbalstu arī cenšas panākt balsojumu par dokumentu publicēšanu. Interesanti, ka Epstīna lietas materiālu publiskošana bija viens no Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņas jājamzirdziņiem.
Vēstulē Klintonam komitejas priekšsēdētājs Džeimss Komers norādījis, ka bijušais prezidents pats atzinis, ka vairākkārt 2002. un 2003.gadā lidojis ar Epstīna privāto lidmašīnu. Izskanējuši arī apgalvojumi, ka Klintons izdarījis spiedienu uz žurnālu "Vanity Fair", lai tas nepublicētu ziņas par cilvēku kontrabandu, kurā vainots viņa "tuvais draugs" Epstīns. Ir arī pretrunīgas ziņas par Klintona viesošanos Epstīna privātajā salā, norādījis Komers.
Starp citām amatpersonām, kas uzaicinātas noklaušināšanai, ir arī bijušais Federālā izmeklēšanas biroja direktors Džeimss Komijs, īpašais prokurors Roberts Millers un bijušie ģenerālprokurori Loreta Linča, Ēriks Holders, Meriks Gārlands, Bils Bārs, Džefs Sešons un Alberto Gonsaless.
Viņus noklaušināt paredzēts, sākot no augusta vidus, un noklaušināšanas varētu ilgt līdz oktobra vidum. Komers arī pieprasījis Tieslietu ministrijai iesniegt dokumentus šajā lietā, tajā skaitā tās saraksti ar Trampa priekšteci Džo Baidenu un viņa administrāciju.
