Kremlis beidzot komentējis Baidena lēmumu ļaut Ukrainai izmantot ASV tālās darbības raķetes pa militārajiem mērķiem Krievijā

Jau ziņots, ka medijs "Reuters", atsaucoties uz divu ASV amatpersonu sacīto, paziņojis, ka divus mēnešus pirms pilnvaru nolikšanas ASV prezidents Džo Baidens devis zaļo gaismu Ukrainai izmantot ASV piegādātās tālas darbības raķetes ATACMS pa militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā. ATACMS raķetes ir vienas no spēcīgākajām Ukrainai piegādātajām ieroču sistēmām, un tās spējīgas sasniegt mērķus līdz pat 300 km attālumā. 

18. novembrī izskanējušās ziņas, ko Vašingtona vēl nav oficiāli apstiprinājusi, komentējis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņš norādīja, ka "šādā veidā Baidena administrācija pielej eļļu ugunij un šis lēmums radīs jaunu spriedzi Ukrainā". "Ir skaidrs, ka aizejošā Vašingtonas administrācija plāno veikt pasākumus, lai turpinātu kurināt uguni un izraisītu turpmāku spriedzes eskalāciju," teica Kremļa runasvīrs. 

Krievijas autoratīvais līderis Vladimirs Putins septembrī brīdināja Rietumus, ka, gadījumā, ja ASV sniegtu Ukrainai atļauju veikt triecienus Krievijas teritorijā, tā par šādu lēmumu varētu atbildēt ar kodolieročiem. Arī Krievijas parlamentārietis Leonīds Sluckis norādīja, ka "tas neizbēgami novestu pie kara eskalācijas".

Tikmēr Krievija sestdienas, 16. novembra, naktī īstenojusi pēdējā laikā masveidīgāko uzbrukumu Ukrainai - ar droniem un raķetēm uzbrūkot Kijivai, Odesai, Mikolajivai, Krivijrihai, Dņipro un Rivnei. Tāpat Krievijas rindas patlaban piesaistīti aptuveni 10 tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru, un Maskava ieplānojusi savās militārajās rūpnīcās nodarbināt Ziemeļkorejas karavīrus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau mēnešiem ilgi aicinājis sabiedrotos sniegt Kijivai zaļo gaismu ASV ieroču izmantošanā pa militāriem mērķiem Krievijas teritorijā. "ASV līdzšinējie ierobežojumi, ko tā noteica Ukrainai, bija nepamatoti un tie radās baiļu dēļ, ka Krievija tiks 'izprovocēta'," norāda bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers. Tāpat viņš gan uzskata, ka šī lēmuma publiskošana bija kļūda, jo tas dos Krievijai laiku sagatavoties iespējamajiem triecieniem.

Polijas prezidents Andžejs Duda nodēvējis Baidena rīcību par "izšķirošu lēmumu karā".  "Šis lēmums bija ļoti nepieciešams... Tas ir ļoti svarīgs, potenciāli izšķirošs brīdis šajā karā," žurnālistiem sacīja Duda. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Vašingtonas solis ir svarīgs militārā atbalsta sniegšanai Ukrainai, taču uzsvēra, ka tas neliecina par Rietumu stratēģijas maiņu.  Arī ES ārpolitikas vadītājs Žuzepe Borels, uzstājoties Briselē, pauda cerību, ka bloka dalībvalstis sekos Vašingtonas piemēram. "Es atkal un atkal atkārtoju, ka Ukrainai jāspēj izmantot ieročus, ko mēs tai sagādājām, lai ne tikai apturētu bultas, kas uz to tiek tēmētas, bet arī, lai trāpītu pašiem lokšāvējiem," sacīja Borels. Arī Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps, runājot pirms sanāksmes, sacīja, ka, viņaprāt, Baidena lēmums ir "adekvāta atbilde" Krievijai, kas izvieto Ziemeļkorejas karaspēku.