TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Baidens ļāvis Ukrainai izmantot ASV tālas darbības raķetes pa militārajiem mērķiem Krievijā

Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināti astoņi cilvēki un 18 ievainoti, paziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers. Cietušo vidū ir bērns, viņš informēja platformā "Telegram".

"Provizoriski Krievijas uzbrukuma rezultātā tika nogalināti astoņi un ievainoti 18 cilvēki. Cietušo vidū bijis arī viens bērns. Četri cilvēki ir smagā stāvoklī," rakstīja Kipers. Trieciens skāra pilsētas centrālo daļu.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka Krievijas triecienu dzīvojamo māju rajonā Odesā krievi veica apzināti.

"Odesā krievi nogalināja cilvēkus ar mērķtiecīgu uzbrukumu civilajai infrastruktūrai Krievijas slepkavas vairs pat neslēpj savus nodomus," kanālā "Telegram" rakstīja Jermaks.

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, aicinot noteikt, ka izglītības iestādēs turpmāk nedrīkstēs strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka izglītības iestādēs kā valstiski un stratēģiski svarīgās iestādēs būtu liegts strādāt personām ar pilsonisko piederību kādai no agresorvalstīm.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 2024.gadā Latvijas skolās strādā 214 Krievijas un Baltkrievijas pedagogi. Likumdevējs jau vairākos likumos ir veicis grozījumus attiecībā pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, un, ņemot vērā pedagogu darba nozīmību sabiedrības veidošanā, arī Izglītības likums nedrīkst būt izņēmums, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta autori uzskata, ka tiesības Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt par pedagogiem Latvijas izglītības iestādēs nav savienojamas ar šo personu izdarīto izvēli spītīgi turpināt būt uzticīgiem Krievijas un Baltkrievijas asiņainajiem režīmiem, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

NA uzskata, ka izstrādātais likumprojekts samazinās nacionālās drošības riskus izglītības iestādēs, kā arī uzlabos pedagogu profesijas prestižu, nepieļaujot terorisma atbalstošu valstu pilsoņiem ieņemt Latvijas vai citu tiesisko valstu pilsoņiem līdzvērtīgas pozīcijas.

Polijas prezidents Andžejs Duda nodēvējis Baidena rīcību par "izšķirošu lēmumu karā".  "Šis lēmums bija ļoti nepieciešams... Tas ir ļoti svarīgs, potenciāli izšķirošs brīdis šajā karā," žurnālistiem sacīja Duda. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Vašingtonas solis ir svarīgs militārā atbalsta sniegšanai Ukrainai, taču uzsvēra, ka tas neliecina par Rietumu stratēģijas maiņu.  Arī ES ārpolitikas vadītājs Žuzepe Borels, uzstājoties Briselē, pauda cerību, ka bloka dalībvalstis sekos Vašingtonas piemēram. "Es atkal un atkal atkārtoju, ka Ukrainai jāspēj izmantot ieročus, ko mēs tai sagādājām, lai ne tikai apturētu bultas, kas uz to tiek tēmētas, bet arī, lai trāpītu pašiem lokšāvējiem," sacīja Borels. Arī Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps, runājot pirms sanāksmes, sacīja, ka, viņaprāt, Baidena lēmums ir "adekvāta atbilde" Krievijai, kas izvieto Ziemeļkorejas karaspēku.

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka ASV prezidents Džo Baidens ar savu lēmu ļaut Ukrainai izmantot ASV tālās darbības raķetes pa mērķiem Krievijas teritorijā "tikai pielej eļļai uguni". 

18. novembrī izskanējušās ziņas, ko Vašingtona vēl nav oficiāli apstiprinājusi, komentējis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņš norādīja, ka "šādā veidā Baidena administrācija pielej eļļai uguni un šis lēmums radīs jaunu spriedzi Ukrainā". "Ir skaidrs, ka aizejošā Vašingtonas administrācija plāno veikt pasākumus, lai turpinātu kurināt uguni un izraisītu turpmāku spriedzes eskalāciju," teica Kremļa runasvīrs. 

Krievijas autoratīvais līderis Vladimirs Putins septembrī brīdināja Rietumus, ka, gadījumā, ja ASV sniegtu Ukrainai atļauju veikt triecienus Krievijas teritorijā, tā par šādu lēmumu varētu atbildēt ar kodolieročiem. Arī Krievijas parlamentārietis Leonīds Sluckis norādīja, ka "tas neizbēgami novestu pie kara eskalācijas".

Tikmēr Krievija sestdienas, 16. novembra, naktī īstenojusi pēdējā laikā masveidīgāko uzbrukumu Ukrainai - ar droniem un raķetēm uzbrūkot Kijivai, Odesai, Mikolajivai, Krivijrihai, Dņipro un Rivnei. Tāpat Krievijas rindas patlaban piesaistīti aptuveni 10 tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru, un Maskava ieplānojusi savās militārajās rūpnīcās nodarbināt Ziemeļkorejas karavīrus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau mēnešiem ilgi aicinājis sabiedrotos sniegt Kijivai zaļo gaismu ASV ieroču izmantošanā pa militāriem mērķiem Krievijas teritorijā. "ASV līdzšinējie ierobežojumi, ko tā noteica Ukrainai, bija nepamatoti un tie radās baiļu dēļ, ka Krievija tiks 'izprovocēta'," norāda bijušais ASV vēstnieks NATO Kurts Volkers. Tāpat viņš gan uzskata, ka šī lēmuma publiskošana bija kļūda, jo tas dos Krievijai laiku sagatavoties iespējamajiem triecieniem.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirdienas rītam sasnieguši 722 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9365 tankus, 19 059 bruņutransportierus, 20 586 lielgabalus un mīnmetējus, 1252 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 999 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 073 bezpilota lidaparātus, 2753 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 428 automobiļus un autocisterns, kā arī 3655 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Mums ir jāaptver realitāte, ka miers mūsu robežās nav pats par sevi saprotams, pirmdien valsts svētkiem veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā norādīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

"Mūsu vēstures garajos gadsimtos brīvības posms ir bijis īss, pateiksimies Dievam, ka esam izredzēti tajā dzīvot," sacīja Vanags. Viņš aicināja pateikties paaudzēm, kas izcīnīja brīvu Latviju, paaudzēm, kas to uzcēla, kā arī tiem, kas to sargā. Arhibīskaps norādīja, ka mūsdienās sākt valsts svētkus dievnamā nav gluži pats par sevi saprotams, un ne katrā valstī tas iespējams.

"Šeit izskanējis atšķirīgs skatījums uz mūsu dzīves un pasaules notikumiem un tas man liek just prieku un lepnumu par mūsu valsti, jo vai tad tā nav tā brīvība par kuru mēs cīnījāmies, ka cilvēkam drīkst būt savas domas, kuras viņš drīkst izteikt atklātībā, ka mēs joprojām varam brīvi sarunāties par dažādām idejām - ne visās valstīs tā ir," sacīja Vanags.

Viņš aicināja sargāt brīvību, lietot to Dievam par godu un savai valstij par labu. Arhibīskaps savā uzrunā sacīja, ka jau tūkstoš dienu turpinās karš Ukrainā, vairāk nekā gadu turpinās karš svētajā zemē un Tuvajos austrumos, teroristi uzbrūk mierīgajiem iedzīvotājiem, valsts uzbrūk valstij un apmainās šāviņiem, pilsētas tiek sagrautas, cilvēki nogalināti.

Vanags akcentēja, ka "filmā "Gladiators" ir aina, kur Maksimus cīņas gaidās stāv arēnas vidū un saka saviem biedriem "lai arī kas nāktu, pa tiem vārtiem, mums ir lielākas izredzes izdzīvot, ja darbosimies kopā", tomēr rietumu pasaule, tostarp Latvija kļūst arvien pretrunīgāka - mēs to tādu padarām ar savām izvēlēm".

Arhibīskaps norādīja, ka Parīzes Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju miljoniem cilvēku visā pasaulē ieraudzīja Leonardo Da Vinči gleznas "Svētais vakarēdiens" ainu, tomēr "kunga Jēzus un apustuļu vietu ieņēma spokaini dragkvīni. Līdzība nebija fotogrāfiska, bet atjautības uzdevumos mēs viegli izlasām tekstu arī tad, ja zilbes ir sajauktā kārtībā". "Varētu teikt, ka tas bija tikai šovs, tomēr tas bija rietumu vēstījums pasaulei par nākotnes redzējumu," sacīja Vanags, norādot, ka tas izteica laikmeta garu. Vanags uzsvēra, ka šova nolūks esot bijis attēlot iekļaušanas svētkus, kur aicināti ir visi, tomēr arhibīskaps aicināja padomāt, vai simboliskajā ainā starp svētku dalībniekiem pamanīts arī kāds zilos džinsos un rūtainā kreklā. "Iekļaušanas svētkos tādam vieta neatradās," sacīja Vanags.

Viņš atzīmēja, ka šogad notika dažādas vēlēšanas gan Eiropā, gan Amerikā un ziņas par rezultātiem tika uztvertas gluži kā vēstis no frontes. Tas uztverts kā uztraucošs pagrieziens pa labi, liekot domāt, kas notiks ar Eiropu, ar NATO un ar mums. Arhibīskaps akcentēja, ka politika bieži ir kā svārsts - tā virzās pa labi, pa kreisi un atpakaļ un tā ir bijis vienmēr.

"Kādēļ tagad tik apokaliptiskas izmaiņas? Vai pagrieziens nav tik ass, jo uz nākotnes iekļaušanas svētkiem nav uzaicināts parastais cilvēks ar viņa vērtībām, kurs līdzšinējām paaudzēm bija dabiskas un saprotamas?" vaicāja Vanags. Arhibīskaps sacīja, ka jaunas idejas ir vajadzīgas, taču ir jābūt uzmanīgiem pret haosu, ko tās var izraisīt. Vienlaikus ir svarīgi palikt un darboties kopā. Vanags savā uzrunā sacīja, ka šī bijusi pēdējā viņa uzruna valsts svētkos arhibīskapa amatā.

39 gadu vecumā, nokrītot no Sanktpēterburgas ēkas piektā stāva, bojā gājis izcilais krievu baletdejotājs Vladimirs Škļarovs.Par viņa nāvi sestdien paziņoja Sanktpēterburgas teātris, norādot, ka viņa nāves apstākļus patlaban izmeklē federālās iestādes. Marijas teātra pārstāvji norāda, ka sākotnējā versija ir tāda, ka Škļarovs izkritis pa ēkas piektā stāva logu, atrodoties pretsāpju līdzekļu ietekmē. "Šis ir milzīgs zaudējums ne tikai teātra kolektīvam, bet arī visam mūsdienu baletam," teikts teātra paziņojumā. "Mēs izsakām līdzjūtību mākslinieka ģimenei, tuviniekiem, draugiem un visiem viņa darba un talanta cienītājiem."

Vairāk lasi šeit.

Tūkstošiem cilvēku Slovākijā svētdien izgāja ielās, lai protestētu pret premjerministra Roberta Fico valdību.

Visplašākā demonstrācija notika Bratislavā, kur ielās izgāja 17 000 - 18 000 cilvēku, vēsta opozīcijas mediji.

Protestus organizēja divas liberālās un viena konservatīvā opozīcijas partija, lai atzīmētu 35.gadadienu kopš Samta revolūcijas pret toreizējās Čehoslovākijas komunistu režīmu.

Samta revolūcija sākās, kad 1989.gada 17.novembrī vardarbīgi tika apspiests miermīlīgs studentu protests. Pēc tam plašas demonstrācijas demokrātijas atbalstam paātrināja režīma maiņu.

Tagad šo dienu gan Slovākijā, gan Čehijā, kas neatkarību ieguva, kad 1993.gadā miermīlīgu sadalījās Čehoslovākija, atzīmē kā dienu cīņai par brīvību un demokrātiju

Opozīcijas līderi par autoritārisma tendencēm apsūdz Fico vadīto valdību, kuras sastāvā ir divas sociāldemokrātiskās partijas un labējā spārna populistiskā partija.

Demonstranti brīdināja, ka Slovākijas demokrātiskās brīvības ir apdraudētas, un aicināja rīkoties, lai aizstāvētu brīvību un demokrātiju.

Bratislavā protestētājiem bija plakāti ar uzrakstu: "Valdība atņem mums demokrātiju un brīvību. Pretī tā mums piedāvā atriebību un naidu."

Liberālās opozīcijas līderis Mihals Šimečka mītiņa laikā kritizēja Fico valdību. "Brīvība un demokrātija negarantē labu pārvaldību. Pretējā gadījumā Roberts Fico nebūtu valdījis jau 14 gadus," sacīja Šimečka.

Fico pēc uzvaras pagājušā gada parlamenta vēlēšanās pēc īsa pārtraukuma atgriezās uz ceturto premjerministra amata termiņu.

Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Sumos svētdienas vakarā nogalināti desmit un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki, paziņojusi prokuratūra un Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Starp nogalinātajiem ir deviņus gadus vecs zēns un 14 gadus veca meitene, bet starp ievainotajiem ir trīs bērni.

Mājai nodarīti postījumi, no tās evakuēti vairāk nekā 400 cilvēki.

Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo ēku rajonam Sumos svētdienas vakarā bojātas desmit daudzdzīvokļu mājas un transportlīdzekļi.