Polija slēdz Krievijas ģenerālkonsulātu Poznaņā par krievu diversantu darbību; Zaharova sola atriebties

Polijas amatpersonas norāda, ka transporta mezgla loma militārajās piegādēs Ukrainai to padara to Krievijas spiegu un diversantu mērķi.

Konsulāta slēgšana notiek laikā, kad tiesā 51 gadu vecu Ukrainas pilsoni, kuru apsūdz Vroclavas krāsu rūpnīcas dedzināšanas plānošanā. Prokurori bija panākuši vienošanos, ka apsūdzētais izcietīs triju gadu cietumsodu, taču Vroclavas tiesa šo vienošanos noraidīja, uzskatot par pārāk maigu sodu, paziņoja Polijas prokuratūra, apstiprinot laikrakstā "Gazeta Wyborcza" pagājušajā nedēļā publicēto informāciju. Lieta ir atkal nodota prokuratūrai un paredzams, ka to atkal izskatīs tiesā, vēsta "Reuters".

"Tiesa konstatēja, ka pastāv nopietni pierādījumi par sabotāžas mēģinājumu un aiz šīs sabotāžas bija ārvalstu izlūkdienests," žurnālistiem sacīja Sikorskis. "Kā ārlietu ministram man ir informācija, ka aiz sabotāžas mēģinājumiem Polijā un sabiedroto valstīs stāv Krievijas Federācija. Tādējādi mēs atsaucām savu piekrišanu Krievijas konsulāta darbībai Poznaņā."

Krievijai vēl ir konsulāti Gdaņskā un Krakovā.

Ministrs piebilda, ka konsulāta personāls tiks atzīts par nevēlamām personām Polijas teritorijā. Nacionālā prokuratūra arī paziņoja, ka gandrīz 20 cilvēkiem ir izvirzītas apsūdzības spiegošanā.

Krievijas Ārlietu ministrija nekavējoties to nodēvēja par "kārtējo naidīgo" Polijas rīcību. "Uz kārtējo Polijas naidīgo soli Maskava dos sāpīgu atbildi," paziņoja ministrijas pārstāve Marija Zaharova.

Rietumu amatpersonas uzskata, ka Krievijas finansētie diversanti ir atbildīgi par dažādām noziedzīgām darbībām visā Eiropā, tostarp ielaušanās gadījumiem rūpnīcās un kritiskās infrastruktūras objektu dedzināšanu, kā arī fiziskiem uzbrukumiem. Nesen ziņots pat par Vācijas lielākā ieroču ražošanas uzņēmuma "Rheinmetall" izpilddirektora Armina Papergera slepkavības plānošanu. Krievija ierasti noliedz jebkādu savu saistību.