Putins stāsta par "miermīlīgās" Krievijas gatavību karot ilgi; jebkādu miera sarunu sākšanai atkārto veco ultimātu

"Kad NATO apniks ar mums karot, to jūs jautājiet viņiem. Mēs esam gatavi šīs cīņas turpināšanai, un uzvara piederēs mums!" viņš paziņoja BRICS valstu masu mediju pārstāvjiem.

Cik ilgi Krievija būtu gatava karot? Jebkādu termiņu noteikšanu Krievijas invāzijas izbeigšanai viņš nodēvējis par "sarežģītu un kontrproduktīvu". Un vispār — Krievijas karavīri šajā "speciālajā militārajā operācijā", kā Krievijā liekulīgi dēvē savu izraisīto asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikiem, cīnās par savām teritorijām, jo Ukrainas Hersonas, Zaporižjas, Luhanskas un Doneckas apgabali ir īsteni Krievijas reģioni.

Vienlaikus Putins atkal tēloja miermīlīgu jēriņu, stāstot, ka "mēs, kā neviens cits, esam ieinteresēti, lai to pabeigtu pēc iespējas ātrāk un, protam, miermīlīgiem līdzekļiem".

Tās ir pavisam "pieticīgas" — Kremļa diktators tikai vēlas, lai Ukraina atzīst par Krievijas īpašumu tās teritorijas, kuras Krievija jau bija sagrābusi (Krima, Donbass), kā arī izved savu armiju no teritorijām, kuras Krievija jau ir oficiāli ierakstījusi savā konstitūcijā kā sev piederošas, taču tā arī nav spējusi iekarot — visu Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas, tādējādi par pliku "paldies" atdodot agresorvalstij tādas Ukrainas pilsētas kā Zaporižja, Hersona, Kramatorska, Slavjanska, Pokrovska un citas. Vēl Putinam labpatiktos, lai Ukraina pati veiktu savu "demilitarizāciju un denacifikāciju", uz visiem laikiem atteiktos no mērķa iestāties NATO, uz visiem laikiem atteiktos no iestāšanās jelkādos militāros blokos, atteiktos no plāniem atgūt kodolarsenālu, piešķirtu krievu valodai īpašu statusu, kā arī tiktu atceltas visas Rietumu sankcijas pret Krieviju, kuras, kā gadiem ilgi stāstīja Kremļa propaganda, Krievijai nākot "tikai par labu".

Šīs prasības Putins pirmo reizi paziņoja 14. jūnijā, uzstājoties Krievijas Ārlietu ministrijas vadības priekšā un nobubinot tās no lapiņas.