NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pēdējā pilnvaru dienā dalās pārdomās par Baltijas valstu drošību, Donaldu Trampu un alianses aizsardzības spējām
foto: REUTERS/SCANPIX
Ar 2 procentiem no IKP alianses aizsardzībai nepietiek, norāda Jenss Stoltenbergs.
Pasaulē

NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pēdējā pilnvaru dienā dalās pārdomās par Baltijas valstu drošību, Donaldu Trampu un alianses aizsardzības spējām

Anna Klāra

Jauns.lv

Dienu pirms amata pilnvaru beigām NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Eiropas līderus "darīt visu iespējamo", lai pārliecinātu bijušo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu, ja viņš uzvarēs novembrī gaidāmajās vēlēšanās, turpināt ASV atbalstu Ukrainai.

NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs pēdējā pilnvaru...

"Neatkarīgi no tā, kurš novembrī tiks ievēlēts par ASV prezidentu, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropas sabiedrotie turpinātu sadarbību ar ASV un nodrošinātu, ka tās atbalsts Ukrainai neapsīkst," norādīja Stoltenbergs. Viņš NATO ģenerālsekretāra amata pienākumus pildījis 10 gadus, kļūstot par visilgāk amatā esošo vadītāju NATO vēsturē. Otrdien Stoltenberga vietā stāsies Nīderlandes bijušais premjerministrs Marks Rute.

Stoltenbergs atzinīgi novērtēja to, ka Trampa administrācija savā valdīšanas laikā atbalstīja prettanku ieroču "Javelin" nogādāšanu Ukrainai, un uzsvēra, ka sabiedrotajiem jādara viss iespējamais, lai ASV atbalsts Ukrainai neapsīktu. "Ir svarīgi, lai Eiropas sabiedrotie nenodarbotos ar pravietojumiem, bet gan strādātu un darītu visu iespējamo, lai nodrošinātu to, ka ASV turpina atbalstīt Ukrainu," sacīja NATO vadītājs. Viņš piebilda, ka visām Eiropas valstīm ir "ļoti skaidri jāpaziņo ASV", ka "miers nevar tikt panākts, ja Ukraina zaudēs savu neatkarību un suverenitāti."

Tramps ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā izteicis asu kritiku Eiropai, īpaši Vācijai, par NATO mērķu nepildīšanu – aizsardzībai tērēt divus procentus no IKP. Stoltenbergs viņa apgalvojumiem daļēji piekrīt, norādot, ka "sliktās ziņas ir tādas, ka ar diviem procentiem nepietiek." "Es nevēlos norādīt konkrētu skaitli, kāds valstīm būtu jātērē aizsardzībai, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā šīs valstis organizē savu aizsardzību. Tomēr ir skaidrs, ka aizsardzībai ir jāatvēl ievērojami vairāk par 2 procentiem IKP," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Runājot par vairāku ekspertu raizēm par to, ka Baltijas valstis tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt pakļautas Krievijas uzbrukumiem, Stoltenbergs norādīja, ka "mums nevajadzētu uzskatīt, ka šāda iespēja ir neizbēgama." "Viņi neuzbruks, kamēr mēs būsim stipri un vienoti. Un tas ir NATO mērķis," sacīja Stoltenbergs.

Jautāts par sajūtām pirms amata atstāšanas, Stoltenbergs atzina, ka "jūtas dīvaini," tomēr viņš uzskata, ka ir pienācis laiks doties prom. "Man pietrūks cilvēku, ar kuriem esmu strādājis, un pietrūks NATO, bet tā ir daļa no dzīves," sacīja Stoltenbergs.