Pēc dalības forumā Krievijā Tallinas Universitāte anulē emeritētā profesora titulu

Senāts lēmumu pamatoja ar to, ka, piedaloties konferencē, Millersons ir sadarbojies ar Krievijas valsts institūcijām, tādējādi pārkāpjot gan Tallinas Universitātes, gan citu Igaunijas augstākās izglītības iestāžu principus, kas paredz nesadarboties ar agresorvalsti, un kaitējot Tallinas Universitātes reputācijai.

Kopš 2022.gada 28.februāra Tallinas Universitāte ir apturējusi sadarbību ar Krievijas institūcijām un organizācijām un ir nosodījusi Krievijas agresijas uzbrukumu neatkarīgai valstij. Neskatoties uz universitātes pozīciju, Millersons jūnijā ar prezentāciju piedalījās Krievijas Tieslietu ministrijas organizētā konferencē, kurā piedalījās arī augsta ranga Krievijas politiķi.

Tallinas Universitātes rektors Tenu Vīks, komentējot senāta lēmumu, sacīja, ka akadēmiskā brīvība ļauj universitātes pārstāvjiem brīvi paust un apspriest sabiedrībā nepopulārus vai nesaprotamus uzskatus, taču tādai brīvībai jābūt līdzsvarā ar atbildību kā universitātes locekļiem un pilsoņiem.

"Vēlos uzsvērt, ka Tallinas Universitātes senāts respektē akadēmiskās brīvības principu un nevienam nenosaka sankcijas par politiskajiem uzskatiem. Taču augstskolas pieņemtie lēmumi un vienošanās ir jāievēro, un šajā gadījumā senāts redzēja, ka profesors Millersons ignorē universitātes vienošanos par sadarbību ar Krievijas institūcijām," piebilda Vīks.

Millersons 26.jūnijā notikušajā starptautisko tiesību forumā, kuru finansēja Krievijas Tieslietu ministrija, uzstājās ar prezentāciju "Starptautiskās tiesības: pastāvīgas kustības mašīna, kurai nepieciešams remonts". Forumā piedalījās arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova, propagandists Vladimirs Solovjovs un Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Pjotrs Tolstojs. Kā ziņo laikraksts "Postimees", divas dienas vēlāk Millersons piedalījās konferences paneļdiskusijā ar bijušo Krievijas prezidentu un Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieku Dmitriju Medvedevu.

Uz "Postimees" jautājumu, kādēļ viņš piedalījies forumā par tiesībām valstī, kura neievēro likumus, Millersons paziņoja, ka viņam nav saistoša Rietumu pozīcija, ka Krievijā nav tiesiskuma, un, viņaprāt, ir muļķīgi nedoties uz Krieviju, ja tas ir nepieciešams.

Viņš uzsvēra, ka neatbalsta Krievijā notiekošo un meklē iespējas to labāk izprast.

Runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, profesors sacīja, ka vissvarīgākais ir izbeigt karu, un vēl svarīgāk būtu bijis to nemaz nesākt, "neprovocēt Krieviju izvērst karu Ukrainā. Protams, arī Krievija ir vainīga, ka tā iesaistījās, bet Rietumi ir atbildīgi par Krievijas provocēšanu". Viņš norādīja, ka, lai gan organizatori apmaksājuši viņa braucienu un uzturēšanos, viņš nav saņēmis samaksu par dalību forumā.

80 gadus vecais Millersons dzimis Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Viņš 1999.-2009.gadā bija profesors Londonas universitātē "Kings' College". Millersons ir ilgstoši sadarbojies ar Krieviju, taču kā paranoiskus noraida apgalvojumus, ka viņš ir sava veida aģents. Kritiķi uzstāj, ka viņš ir centies attaisnot Krievijas rīcību, piemēram, anektējot Ukrainas Krimas pussalu.