TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi apšauda Kijivu ar raķetēm un droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vairāk nekā 1000 kuģu palīdz Krievijai izvairīties no naftas sankcijām. Pateicoties "ēnu flotei", tā gūst miljardus ASV dolāru lielus ienākumus, teikts Baltajā grāmatā, kurā aicināts noteikt stingrākas ES sankcijas pret Maskavu.
Eiropas Savienība apsver iespēju iekļaut Krieviju savā “pelēkajā sarakstā” saistībā ar valsts trūkumiem finanšu noziegumu novēršanas jomā, raksta “Financial Times”.
Eiropas Komisijas amatpersonu teiktais liecina, ka atbalstu Krievijas iekļaušanai “pelēkajā sarakstā” pauž lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu, taču lēmums vēl nav pieņemts. Iekļaušana sarakstā nozīmētu, ka finanšu iestādēm būs jāveic pastiprinātas pārbaudes visiem darījumiem ar personām vai organizācijām no attiecīgās valsts, kas būtiski palielinātu darījumu izmaksas.
Lasi vairāk šeit.
Kā ziņots, Baltais nams lūdzis senatoru Lindsiju Greiemu. iekļaut likumprojektā izņēmumu, kas ļautu Trampam pašam izvēlēties, kurām struktūrām piemērot sankcijas.
Zelensky’s office hopes to arrange a meeting between him and Trump on the sidelines of the G7 summit, scheduled for June 15–17. pic.twitter.com/JkP39FzkVZ
— KyivPost (@KyivPost) June 6, 2025
Privātā militārā kompānija "Vagner" ir paziņojusi, ka ir pabeigusi savu "galveno misiju" Mali un pamet valsti. Paziņojumu publicēja algotņiem tuvs "Telegram "kanāls ar nosaukumu "Wagner’s Unloading".
Ierakstā apgalvots, ka trīsarpus gadus algotņi "cīnījās plecu pie pleca ar Mali iedzīvotājiem pret terorismu".
"Mēs likvidējām tūkstošiem kaujinieku un viņu komandieru, kas gadiem ilgi terorizēja civiliedzīvotājus. Mēs palīdzējām vietējiem patriotiem izveidot spēcīgu un disciplinētu armiju, kas spēj aizstāvēt savu zemi. Un mēs paveicām galveno uzdevumu - visas reģionālās galvaspilsētas ir atgriezušās likumīgās valdības kontrolē. Misija ir pabeigta. Vagner PMC atgriežas mājās," teikts ierakstā.
Wagner PMC has announced that it has completed its "main mission" in Mali and is leaving the country. The statement was published by a Telegram channel close to the mercenaries, called “Wagner’s Unloading.”
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 6, 2025
The post claims that for three and a half years, the mercenaries "fought… pic.twitter.com/UlkHXIcdz5
Nav jāgaida NATO samits, lai nodrošinātu ieguldījumus Latvijas aizsardzības spējās, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P). Vairāk lasi šeit.
Krievijas virsskaņas stratēģiskie bumbvedēji "Tu-95", kas tika bojāti vai iznīcināti Ukrainas Drošības dienesta operācijas "zirnekļtīkls" laikā, bija gatavi uzbrukt Ukrainas pilsētām.
To preses konferencē paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēku Izlūkošanas centra vadītājs pulkvedis Ants Kiviselgs.
"Bojātās lidmašīnas gatavojās veikt kaujas misijas. Tādējādi trieciens tika veikts pret Krievijas stratēģisko aviāciju tās augstākās kaujas gatavības brīdī. Atjaunošana prasīs ievērojamus papildu resursus no Krievijas puses. Pirmkārt, tas nozīmē iekšējās drošības pasākumu stiprināšanu un karaspēka aizsardzības pasākumus," viņš paskaidroja.
Kiviselgs piebilda, ka Ukrainas Drošības dienesta veiksmīgā darbība visattālākajos Krievijas reģionos kalpoja kā spēcīgs signāls Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Igaunijas izlūkdienesta vadītājs ir pārliecināts, ka tas var piespiest Maskavu uz reālām miera sarunām.
Komentējot jaunāko Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kurā tika izmantoti 407 uzbrukuma bezpilota lidaparāti un 44 raķetes, Kiviselgs norādīja, ka Krievijas Federācija šobrīd ne uz ko vairāk nav spējīga.
"Krievija pat nodedzināja vēl vienu noliktavu ar humānās palīdzības sūtījumiem," pēc vakardienas uzbrukuma sacīja prezidents Zelenskis.
"Viņi karo pret pilsētām un pret pašu dzīvību."
“Russia even burned down another warehouse with humanitarian aid,” President Zelensky said, following last night’s attack.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 6, 2025
“They are waging war against cities and against life itself.” pic.twitter.com/OcoaqsAtQ9
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
