Latvijas ceturtais lielākais - Burtnieku ezers aizaug un sarūk izmērā. VIDEO
Burtnieku ezera platība oficiāli ir 4006 hektāri, bet, iespējams, Latvijas ceturtais lielākais ezers nav tik liels, jo ik gadu tas zaudē aptuveni piecus hektārus, teic speciālisti. Tādēļ tiek izstrādāts plāns, lai apturētu Burtnieku ezera aizaugšanu.
Burtnieka ezera ekosistēmu pēdējo simts gadu laikā viskrasāk ietekmējusi cilvēku darbība. Sākot jau ar Salacas upes līmeņa pazemināšanu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados un beidzot ar Silzemnieku poldera izbūvu, lauksaimniecības zemju meliorāciju un piesārņojumu, kas rodas cilvēku darbības rezultātā, vēsta LTV Ziņas.
„Mēs katru gadu pēc maniem aprēķiniem zaudējam apmēram piecus hektārus no ezera platības,” saka Burtnieku novada domes Dabas resursu nodaļas vadītājs Raimonds Indrāns.
Lai gan šobrīd Burtnieka ezers var lepoties ar vērtīgiem zivju krājumiem, kaitējums ezera ekosistēmai var radīt arī vairāku zivju sugu bojā eju. „Burtniekā ir daudz zivis, tas vēl vairāk bagātina ūdeni. Tas kurš cieš ir lasis. Tāpēc, ka Salacā viņu paliek aizvien mazāk un tas ir rādītājs, ka kaut kas riktīgi nav, saka vides žurnālists Māris Olte.
Hidrobilologs Andris Urtāns uzsver, ka šobrīd ezera galvenā problēma ir tā, ka dažādi netīrumu un sanesumi Silzemnieku poldera dēļ, caur Salacas upi netiek aizskaloti, bet saglabājas ūdens tilpnē. Tāpēc ir jāmeklē iespējas, kā tos dabūt ārā no ūdens. Viens no risinājumiem varētu būt veidojot atklātas pludmales.
Lai apturētu ezera aizaugšanu Burtnieku novada pašvaldība uzsākusi ezera apsaimniekošanas stratēģiju izstrādi. Šovasar veikts pētījums ļauj secināt, ja tuvākajā laikā izdosies apturēt negatīvos procesus, kas kaitē ezera ekositēmai, ūdens tilpnes bagātības izdosies saglābt. Taču, lai to īstenotu, Burtnieka ezera glābšanā ir jāiesaistās visai apkārtējai sabiedrībai. Sākot jau ar viensētām, kur aizvien ir problēmas ar notekūdeņu savākšanu un beidzot ar lauksaimniekiem, kas zemes platības apstrādā ar dažādām ķimikālijām.
