Deputāte pieprasa policijai saukt valsts nīdēju Osipovu pie kārtības

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Lindermana partijas „Par dzimto valodu” aktīvists, liepājnieks Jevgeņijs Osipovs sociālajā tīklā Facebook valsts svētku nedēļā nogānīja valsts karoga krāsas un necenzētiem vārdiem nolamāja Lāčplēsi. Osipova dusmas izraisīja sarkanbaltsarkanā lentīte, ko 11. novembrī skolā izsniedza viņa meitai Darjai.

„Es savam bērnam aizliedzu pie apģērba likt dīvaino lentīti iepuvušu asiņu krāsā, par ko paziņots pedagogiem,” pavēstīja Osipovs. Lai pavisam neatteiktos no svētkiem, kuru simbols, pēc viņa domām, ir „radījums ar lāča ausīm”, Osipovs atļāvis bērniem piespraust nozīmītes ar padomju multfilmas varoņa Čeburaškas jeb Pekauša attēlu.

Osipova ķengas izraisīja pamatotu sabiedrības sašutumu, bet Drošības policija iesākumā Kasjauns.lv skaidroja, ka viņa teiktais jāuztver par izteiksmes brīvību, nevis par krimināli sodāmu darbību.

„Jevgeņija Osipova Facebook kontā minētie izteikumi ir vērsti pret lentīti, nevis Latvijas valsts karogu, Latvijas valsts ģerboni vai Latvijas valsts himnu, šo gadījumu nevar kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi, lai gan šie izteikumi (..) ir nosodāmi no morālā un ētiskā viedokļa, tie nav krimināli sodāmi,” tāds bija Drošības policijas viedoklis.

Tagad Drošības policija gan ir mainījusi savu viedokli un novembra beigās ir sākusi kriminālprocesu pret Osipovu saistībā ar valsts svētku laikā sociālajā tīklā pausto viedokli par sarkanbaltsarkano lentīti. Drošībniekus pret Osipovu vērsties aicināja Nacionālās apvienības politiķi. Ar iesniegumu Drošības policijā izvērtēt Osipova rīcību vērsies Vidzemes Augstskolas Politoloģijas programmas students, Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs Artis Spertāls. Pirms tam Kasjauns.lv Saeimas deputāte Ināra Mūrniece teica, ka apsvērs iespēju vērsties pret Osipovu.

Drošības policija Kasjauns.lv teica, ka pašreiz notiek kriminālprocess pret Osipovu un pagaidām nekomentē tā rezultātus un izmeklēšanas gaitu.

Var draudēt pat cietumsods

„Kas Jauns Avīze” drīz vien pēc Osipova ķengām Facebook jautāja vairākiem Latvijas likumdevējiem, vai viņi domā aizstāvēt valsts godu. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība) teica, ka likumsargiem jāvēršas pret Osipovu, jo likums nosaka, ka valsts karoga statusu saglabā arī sarkanbaltsarkanā lentīte, ja to lieto „dekoratīvā nolūkā”. Krimināllikuma 93. pants paredz, ka par valsts simbolu zaimošanu var sodīt pat ar nebrīvi līdz trim gadiem.

Kaut arī vairāki parlamentārieši Osipova izdarības nosoda, tikai viena deputāte bija nolēmusi aktīvi rīkoties – Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) vērsusies Drošības policijā, lai pret Osipovu ierosinātu kriminālprocesu.

„Par savu valsti ir jāiestājas katru dienu. Es Osipova izteikumus uzskatu par aizvainojošiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, kam mūsu valsts neatkarība ir vērtība, tajā skaitā – saviem tuviniekiem un sev,” saka Mūrniece.

Viņa uzskata, ka Drošības policija acīmredzot sākumā bija pārsteigusies un nav ņēmusi vērā visas likuma normas. „Manā rīcībā ir informācija, ka pirms paziņojuma izplatīšanas Drošības policija nebija saņēmusi nevienu iesniegumu Osipova izteikumu sakarā. Ieraksts Facebook uzskatāms par publisku paziņojumu, jo to varēja aplūkot praktiski neierobežots personu skaits. Šie izteikumi jāvērtē plašāk piemērojamās normas „citādu šo valsts simbolu zaimošanu” kontekstā. Ceru, ka tagad Drošības policijai būs pamats pie šā jautājuma strādāt rūpīgāk, un ar nepacietību gaidīšu atbildi,” teic Mūrniece.

Jāvēršas pret naida runu

Tieslietu ministrijā jau ir darba grupa, kas strādā pie nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikumā un ir analizējusi arī šo gadījumu. „Vairākums ekspertu uzskatījuši, ka policijai bija pilnīgs pamats sākt kriminālprocesu,” atklāj deputāte.

„Pēdējā laikā arvien biežāk redzam naidīgus uzbrukumus, kas vērsti pret Latvijas valsti, pret pamatvērtībām, kas vieno mūsu sabiedrību. Latvijas likumos ir joprojām neaizpildīts baltais plankums – naida runa, un tas jānovērš. Satversmes 100. pants paredz vārda brīvību. Tas ir svēts princips, bet tā nav visatļautība,” piebilst Mūrniece.

Viņa uzskata, ka Latvijai, tāpat kā citām valstīm, jāpapildina Krimināllikums ar naida runas definīciju, kas cita starpā nozīmē nepieļaut naidīgi izteikumus pret latviešiem, citām tautām un arī Latvijas valstspiederīgajiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis „Kas Jauns Avīzei” teica: „Man šķiet, ka tieši krievu tautai ir trāpīgs sakāmvārds, ka katrā ģimenē var gadīties kroplis (domāšanā, rīcībā, attieksmē), un šādos gadījumos mēs izturamies ar līdzcietību pret garā vai miesā vājāko. Aprakstītā situācija ir šā pilsoņa problēma, jo ar šādu pašu attieksmi viņš kā nenobriedis sociāls elements izturēsies pret jebkuru savas nomadiskās dzīves vietas karogu – vai tā būs ASV, Izraēla, Vācija vai Itālija.

Ekscesus, kuros Latvijas nepilsoņi vai pilsoņi izrāda savu attieksmi pret valsti un tās simboliem, provocē valsts vadītāji, politiķi, menedžeri, birokrāti un administratori, jo valsts saimnieciskās veiksmes vai neveiksmes ir viņu kolektīvā darba kvalitātes rādītājs, bet attieksme pret valsts simboliem ir šīs kvalitātes uztveres sekas – stihiskas, emocionālas, karstas, nepārdomātas vai provokatīvas, bet sekas.

Katras valsts vadītājiem jo īpaši jādomā par savu iedzīvotāju labklājības celšanu, jo par paēdušu un labklājīgu valsti, tāpat kā par tās simboliem, neviens nekaunas.”