Latvijas politiķu stulbākās izgāšanās 2013. gadā. TOPS
2013. gads iezīmējās arī ar vairākām visnotaļ stulbām nejēdzībām, ko sastrādāja mūsu politiķi. Tauta smējās, rādīja ar pirkstiem un pat ņirgājās. Savukārt politiķi mēģināja neveikli taisnoties vai vispār izlikās, savas lažas neredzam. Kasjauns.lv apkopoja aizvadītā gada politiķu visnejēdzīgākās izgāšanās.
Daži no politiķiem jau ir nokāpuši no politiskās skatuves, bet citi joprojām ar dižu sparu turpina rosīties varas augstākajos ešelonos. Valsts prezidents Andris Bērziņš, sveicot igauņu tautu, putrojās ar Romas pāvestu tituliem. Nu jau bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende vispār neputrojās, jo neko nezināja ne par teātra metru Staņislavski un Berlīnes kinofestivālu, ne arī par latviešu Dziesmu svētkiem un Eiropas kultūras galvaspilsētu. Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele visu šo politisko ņemšanos uzskata „sūdiem” katru dienu. Toties kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs aiz kreņķiem piedzērās un sāka Āgenskalnā dauzīt automašīnas. Bet eksprezidentam, lielajam reformatoram Valdim Zateleram apnika tēvzemes problēmas un viņš ar kundzi tautas sēru dienās aizlaidās izklaidēties uz modes šovu kaimiņvalstī.
Pārsteidzošā kultūras ministres nekulturālība
Kultūras eksministre Žaneta Jaunzeme – Grende pērnā gada sākumā tikko atgriezusies no sava ceļojuma uz Austrāliju, kur viņa piedalījās vietējo latviešu Kultūras dienās, sāka izklaidēt Latvijas latviešus, demonstrējot savu apbrīnojamo analfabētismu kultūras jomā. Varbūt vienu, divas reizes šo nezināšanu varēja piedot, bet tā bija visnotaļ stabila diagnoze ar biežiem recidīviem. Kultūras cilvēki bija vienkārši šokā, ka kultūras ministre nezināja ne to, kas ir Berlīnes kinofestivāls un to, ka Krievijas teātra metrs Konstantīns Staņislavskis savā vārdā nosaukto aktiermeistarības skolu nav vis nozadzis, bet gan izgudrojis pats, ne to, kas ir Eiropas kultūras galvaspilsēta un cik sen latvieši pulcējas uz Dziesmu svētkiem.
Bet martā Jaunzeme - Grende kārtējo reizi sabiedrību pārsteidza, runājot par Dziesmu svētku repertuāru. Viņa TV Ziņās kaismīgi klāstīja, ka pēc pieciem gadiem – 2018. gadā - Latvijā svinēs latviešu Dziesmu svētku simtgadi, kaut gan tā jau tika nosvinēta pirms 40 gadiem – 1973. gadā.
Tās ir spilgtākās Jaunzemes – Grendes pērnā gada vārdu pērles. Septembrī pēc kolīzijām un teju vai asiņainām cīņām ar toreizējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru viņai nācās pamest ministres krēslu. Viņas darba devējs – premjers Valdis Dombrovskis, kurš nu pats ir demisionējis, vienkārši kultūras Žaneti atlaida no darba. Pati eksministre gan savu degradāciju ļoti pārdzīvoja un vienpersoniski secināja, ka ir „bijusi priekšzīmīga kultūras ministre”.
Prezidents apmaldās Vatikāna un angļu valodas gaiteņos
Ar savām runas pērlēm mūs turpināja pārsteigt arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. 2012. gadā viņš Turkmenistānas prezidentu nodēvēja par lielās Turcijas līderi un televīzijas operatoram solīja „sadot pa galvu”, jo viņš prezidentu kopā ar dēlu 1. septembrī nofilmēja pie kādas prestižas Rīgas centra skolas. 2013. gadā prezidents, esot Igaunijā, demonstrēja savu nezināšanu par Vatikāna valsts vadītājiem jeb Romas pāvestiem, bet, būdamas Ziemeļamerikas megapolēs un runādams angliski, bija aizmirsis mutē paņemt karstu kartupeli un viņam tikai tāda neveikla stostīšanās angļu valodā iznāca.
Pērn jūlijā prezidents Bērziņš ieradās Igaunijā, Vīlandē, lai tur pabūtu Folkloras mūzikas festivāla atklāšanā. Uz Vīlandi Latvijas prezidents igauņu kolēģim bija atvedis arī dāvanu – unikālā albuma „Terra Mariana” faksimila izdevumu, kas savulaik tika izdots vienā eksemplārā un 19. gadsimtā uzdāvināts Romas pāvestam Leonam XIII. Albums stāsta par senās Māras zemes – pašreizējās Latvijas un Igaunijas teritorijas – vēsturi. Mūsu Bērziņš igauņu amatbrālim Tomasam Hedrikam Ilvesam, stāstot par brīnišķīgo „Terra Mariana” izdevumu, pārliecināti klāstīja, ka tas savulaik nonācis Romas pāvesta Luisa XIII rokās. Tie, kas kaut mazliet pārzina baznīcas vēsturi, zina, ka katoļu baznīcas galva nu nekādi nevar saukties tik ģeķīgā un nekristīgā vārdā kā Luiss.
Šovasar prezidents Bērziņš Vašingtonā, Baltajā namā, tikās arī ar ASV prezidentu Baraku Obamu, bet Ņujorkā uzstājās Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā. Abas reizes mūsu prezidents runāja angliski, bet viņam priekšā nebija karstu kartupeļu bļoda, jo pēc sena tautas ticējuma karstu kartupeļu ēšana latviešiem veicina angļu valodas izrunu. Tad nu mūsu valsts līdera runas izklausījās pēc neveiklas stostīšanās. Būtu vai nu labāk paklusējis vai arī runājis latviski un devis darbu tulkam, mēļoja visuzinošie eksperti interneta komentāros, protams, piesaucot Slaktera hrestomātisko tautas parunu, ka nekas īpaši sevišķš speciāls pie mums jau nenotiek. Viens otrs arī piesauca Brežņevlaikus, jo mūsu Bērziņš savu runu cītīgi boksterēja no lapiņas.
Andris Bērziņš igauņiem stāsta par pāvestu Luisu XIII (3.40 min.)
Latvijas prezidents Andris Bērziņš Vīlandes (Igaunija) folkloras festivālā
Labklājības „sūdi un mēsli” katru dienu
Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele visus pārsteidza ar savu oriģinālo izpratni par estētiku un analītiskām spējām lakoniski noformulēt ministrijas ēkā notiekošos procesus.
Aizejošā gada maijā TV3 raidījumam „Nekā personīga”, ierodoties pie labklājības ministres Ilzes Viņķeles pēc komentāra par to, kā bezdarbniekiem veicas ar pārkvalificēšanos, izdevies nofilmēt arī to, no kādas krūzītes amatpersona malko kafiju. Ekrānuzņēmums īsā laikā kļuva gluži vai par interneta hitu – tik trāpīgs bija teiciens uz krūzītes.
Eksprezidents Zatlers sēro kaimiņvalsts modes šovā
Pamatīgu „fui” pēc Zolitūdes traģēsijas izpelnījās eksprezidents, tagad Saeimas deputāts Valdis Zatlers, kurš tautas sēru dienā kopā ar kundzi Lilitu bija pamanījies aizšmaukt uz kaimiņvalsts galvaspilsētu Viļņu, lai tur izklaidētos modes šovā… jo Latvijā jau 24. novembrī visi izklaides pasākumi bija atcelti.
Ar šampanieša glāzēm rokās 24. novembrī bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers kopā ar savu sievu Lilitu viesojies pazīstamā Lietuvas modes mākslinieka, sava drauga Joza Statkeviča kolekcijas šovā Viļņā, ziņoja Lietuvas plašsaziņas līdzekļi. Portāls lrytas.lt rakstīja: sakarā ar traģiskajiem notikumiem Rīgā „retais cerējis Viļņas „Siemens” arēnā rīkotajā Statkeviča kolekcijas prezentācijā ieraudzīt bijušo kaimiņvalsts vadītāju”.
Eksprezidentam Zatleram vēlāk nācās atzīt, ka ir kļūdījies, dodoties uz Lietuvas modes mākslinieka šovu Viļņā, kad Latvijā bija sēras saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. „Cilvēki kļūdās. Apzināti vai neapzināti, bet kļūdās,” sacīja Zatlers, piebilstot, ka pieļautās kļūdas ir jāatzīst.
Roberta Ķīla autopaģiras
Augustā ar savu ekstrēmismu izcēlās bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš tolaik bija sava pēcteča Vjačeslava Dombrovska ārštata padomnieks. Ķīlis kādā augusta naktī Pārdaugavā realizēja, kā vēlāk pats atzina, „vienu no stulbākajiem lēmumiem savā mūžā”.
Naktī uz 15. augustu Ķīlis Āgenskalnā, ar savu auto „Mazda 3” griezdamies no Slokas ielas uz Nometņu ielu, nepamanīja stāvošu „Volkswagen Bora”, un notika sadursme. Policijas pārbaudē eksministra izelpā konstatēja 1,34 promiles alkohola.
Ķīlis atzina, ka pats vien bijis vainīgs un ir gatavs soda sankcijām. „Viens no stulbākajiem lēmumiem manā mūžā,” Kasjauns.lv teica Ķīlis, brīnīdamies, kāpēc gan tonakt nevarēja braukt ar taksometru. To, kas noticis, viņš vairs nevar mainīt, taču atbildību esot gatavs uzņemties. „Vēlos arī satikt to cilvēku, kura mašīnu apskādēju. Protams, ir OCTA, tomēr gribu atvainoties un piedāvāt atlīdzību,” piebilda Ķīlis.
Par braukšanu alkohola reibumā tiesa Ķīlim piemēroja 600 latu naudas sodu, administratīvo arestu uz piecām diennaktīm un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un aizliegt iegūt kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
Pēc negadījuma Ķīlis ne tikai atkāpās no izglītības un zinātnes ministra ārštata padomnieka amata, bet vispār atteicās turpmāk iesaistīties politikā.