Sūdzību par apcietinājuma piemērošanu Vaškevičam vērtēs jaunnedēļ
Augstākajā tiesā (AT) 15.janvārī slēgtā sēdē tiks skatīta kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča un viņa pārstāvju blakus sūdzība par viņam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Pērn decembrī Rīgas apgabaltiesa nolēma grozīt drošības līdzekli Vaškevičam, piemērojot viņam apcietinājumu. Šo lēmumu pārsūdzēja Vaškeviča pilnvarotie pārstāvji un viņš pats. Vaškevičs un viņa pārstāvji ir piedāvājuši Rīgas apgabaltiesai risinājumu, ka apsūdzētais varētu piedalīties krimināllietas izskatīšanā videokonferences režīmā.
Tieslietu ministrijā (TM) pastāstīja, ka, izskatot sūdzību par drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, personai vienmēr tiek dota iespēja paust savu viedokli, bet par tehnisko līdzekļu - šajā gadījumā videokonferences - izmantošanu var lemt tiesnesis, organizējot tiesas sēdi.
Izmantojot tehniskos līdzekļus gan ir jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt videokonferences laikā. Lai nodrošinātu pilnīgu tehnisko līdzekļu izmantošanu kriminālprocesā, likumā ir noteikts, ka procesa virzītājs ne tikai pats var pilnvarot konkrētu personu, kas atradīsies un nodrošinās procesuālo kārtību otrā procesuālās darbības norises vietā, bet var uzdot arī otrā procesuālās darbības norises vietā tās iestādes vadītājam pilnvarot konkrētu personu, kas nodrošinās tajā procesuālās darbības norisi.
"Klients ir ierosinājis piedalīties procesā videokonferences režīmā. Nav skaidrs, kādēļ tagad, kad tas ir tehniski iespējams, gan tiesnese Broda, gan prokurors šādu risinājumu neizskata. Turklāt prokurors vienlaikus gan izsaka šaubas par mana klienta psiholoģisko stāvokli, gan arī pieprasa piemērot viņam apcietinājumu, kas vispār ir pretruna," izteicās Vaškeviča pārstāvis zvērināts advokāts Oskars Rode.
Pagaidām nav zināms, kāpēc prokurors Arvis Miglāns lūdza grozīt Vaškevičam drošības līdzekli. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA iepriekš teica, ka prokurors savu motivāciju nevar publiski izpaust, jo lietas izskatīšana notiek slēgtās tiesas sēdēs.
Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 19.martā jau lēma grozīt Vaškeviča drošības līdzekli uz apcietinājumu, tomēr 5.aprīlī AT šo lēmumu atcēla. Rezultātā Austrijā slimojošais Vaškevičs apcietinājumā tā arī nenonāca. Iepriekš 24.septembrī apgabaltiesa noraidīja Miglāna lūgumu par drošības līdzekļa grozīšanu Vaškevičam.
2013.gada rudenī Vaškeviča aizstāvji tiesnesei Brodai pieteica noraidījumu, pamatojot to ar viņas 19.marta lēmumu apcietināt Vaškeviču. Tas, ka AT šo lēmumu vēlāk atzina par prettiesisku un atcēla, liek bažīties par tiesneses objektivitāti, aizstāvju pozīciju aģentūrai LETA skaidroja Vaškeviča pārstāve Jeļena Kvjatkovska. Tomēr tiesa noraidījumu nepieņēma.
Kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Kvjatkovska, pirms došanās ārstēties uz Austriju Vaškevičs prasījis tiesas atļauju, kas to arī devusi.
2012.gada vasarā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu. Neminot iesaistīto personu vārdus, KNAB pērn decembra sākumā izplatīja informāciju, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs.
Esot iegūti pietiekami pierādījumi, lai izmeklējamo rīcību kvalificētu kā Krimināllikuma (KL) 301.panta 2.daļā, KL 300.panta 2.daļā un KL 15.pantā paredzētas darbības jeb kā vardarbības piedraudējumu liecinieka iespaidošanā un mēģinājumu sniegt nepatiesas liecības tiesā, iztiesājot krimināllietu par smagu noziegumu.
Iegūto pierādījumu kopums KNAB izmeklētājam dod pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs, toreiz informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Kā aģentūrai LETA toreiz sacīja advokāte Kvjatkovska, informācijas izplatīšana par trīs miljonu eiro piesolīšanu apmaiņā pret nepatiesām liecībām ir kārtējā KNAB sabiedrisko attiecību kampaņa. Pēc Kvjatkovskas domām, kriminālprocesam par iespējamu mēģinājumu ietekmēt liecinieku nav nekādas perspektīvas un līdz tiesai tas nenonāks.
