Latvijas latus samaļ un pārstrādā bļodās

Kamēr cilvēki bankās vēl steidz samainīt pēdējos latus, dizaineri nesnauž, proti, jau radītas ģeniālas idejas, ko ar tik mīļo naudiņu iesākt pat tad, kad tā samalta driskās. Latvijā iespējams nopirkt traukus, kas veidoti no īstas naudas. Jāteic gan – samaltā veidā.

No ekskursijas Latvijas Bankā līdz dizaina idejai

Latviešu dizaineri - Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis izveidojuši unikālu kolekciju, veidojot traukus no samaltas naudas – mūsu pašu latiem. Ideja par „naudas bļodām” aizsākusies jau 2012. gadā, taču tagad, kad mainījusies mūsu valūta, abi dizaineri nonākuši pie lieliskas iespējas – no Latvijas Bankas iegūt lielu daudzumu samaltu latu, lai no tiem radītu pārsteidzošus dizaina priekšmetus.

Kā portālam Kasjauns.lv stāsta naudas bļodu dizaineris Artūrs Analts, ideja radusies, aizejot ekskursijā uz Latvijas Banku un reāli redzot, kāds ir naudas „dzīves” cikls. „Redzot to visu klātienē, mēs izdomājām, kā naudas dzīvi paildzināt. Citi naudu pelna, citi zog, bet mēs pārstrādājam bļodās,” smejas Analts.

Dizaineri ar Latvijas Banku noslēguši vienošanos, kā rezultātā no apgrozības izņemtie un sagrieztie lati nonāk dizaineru rokās, lai tālāk veidotu paliekošas vērtības. Tagad notiekot uzlabotu naudas bļodu veidošanas process, taču iepriekšējās ir pieejamas pārdošanā ikvienam. (Tās iespējams iegādāties par 80 latiem) Parastos trauku veikalos gan šādas latu bļodas neatradīsiet, tās iespējams iegādāties tikai sazinoties ar dizaineru studiju „Variant Studio”.

Bļodas no samaltiem latiem neesot vienīgais projekts, kuru abi dizaineri attīstījuši. Tagad tiek strādāts pie 3D instalāciju veidošanas, kur galvenais materiāls arī būs samalti lati.

Šie dizaineri nav vienīgie, kuri sapratuši, kā latus izmantot racionālā veidā. Mākslas galerijā „Māksla XO” jau skatāma Vijas Zariņas gleznu personālizstāde, kurā apskatāmi darbi, kas veidoti no samaltiem latiem.

Vija Zariņa portālam Kasjauns.lv stāsta, ka ideja izmantot naudu mākslā radusies jau pirms desmit gadiem, kad Vija samaltu naudu ieraudzījusi pirmo reizi dzīvē. Turklāt, māksliniece atklāj, ka darbi no naudas rada īpašu enerģiju. „Naudas dēmoniskais spēks un enerģija nedeva mieru, tāpēc radās doma no samaltas naudas izveidot mākslu. Iedomājieties vien, cik daudz cilvēku šo naudu izlaiduši caur rokām. Reaģējot uz šī materiāla vizuālo enerģiju radās ideja veidot mākslas darbus.”

Vija atklāj, ka nauda kā materiāls esot diez gan grūti apstrādājama, to grūti salīmēt, piedevām, papīrs ir taukains un dīvaini ož, taču tas nav bijis šķērslis, lai radītu ko ģeniālu. „Darbos no naudas kaut kas ir. Tie vienkārši pievelk un nelaiž vaļā. Bet par enerģētiku, es domāju tā – ja cilvēks domā, ka nauda var piesaistīt naudu, tad tā arī notiks, bet ja ir uzskats, ka nauda smird un ir netīra, tad nauda netiks piesaistīta.”

Samaltus latus var dabūt par baltu velti

Šobrīd Latvijas oficiālā valūta ir eiro, mūsu mīļie lati tiek iznīcināti, tos samaļot un pārkausējot. „Lata banknotes, kuras, kā zināms, drukātas uz kokvilnas papīra, tiek sasmalcinātas, pārslēdzot Latvijas Bankas naudas glabātuvē esošās banknošu apstrādes/skaitīšanas iekārtas attiecīgā režīmā. Šai kokvilnas smalkmei otrreizēju pielietojumu jau atraduši gan instalāciju mākslinieki, gan trauku veidotāji, gan pa kādam uzņēmējam, liekot to lietā kā kurināmo. Latvijas Banka par šo smalkmi maksu neprasa, bet par aizvešanu arī nepiemaksā,” portālam Kasjauns.lv skaidro Latvijas Bankas preses pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Arī lata monētas tiek pārstrādātas, proti, tās deformē Latvijas Bankas naudas glabātuves telpās, lai tālāk tās aizgādātu pārkausēšanai, un monētu sagatavju ražošanai. No mūsu latu monētām visdrīzāk tiks kaltas jaunas eiro monētas, tāpēc varētu domāt – lata enerģija saglabāsies.

„Lata monētas pārtaps, sagaidāms, 1200 tonnās metāla, kas varētu ienest ap 3,98 miljonus eiro,” teic Grāvītis.

Par to, cik liels daudzums latu tiks pārstrādāts, būs zināms vien pēc pirmā ceturkšņa, kad Latvijas bankā varētu būt atgriezušās līdz pat 90% lata banknošu un monētu, iedzīvotājiem tās samainot pret eiro.

Lai arī trauki no īstas naudas tavās mājās, iespējams, varētu piesaistīt reālu naudu, tāpat kā pēc ticējumiem to dara, piemēram, sarkans maks, šādas cerības esot veltīgas. Astrologs un numerologs Kristaps Baņķis portālam Kasjauns.lv stāsta – viss atkarīgs no horoskopa. „Tikai tāpēc, ka mājās stāvēs trauks, kas taisīts no naudas, cilvēkam bagātību neatnesīs. Viss atkarīgs no horoskopa. Ja tajā ierakstīts, ka šādā veidā naudu iespējams piesaistīt, tad tas izdosies, pat skatoties uz trauku vien,” teic Baņķis. Tāpat esot svarīgi, kā trauks tiek izmantots. Taču viens nu ir skaidrs, kāds ar šādiem traukiem naudu jau pelna, respektīvi, trauku izveidotāji.

Arī dziedniece un ekstrasense Gaida Lākute portālam Kasjauns.lv apstiprina, ka priekšmeti no naudas mājās bagātību nenesīs, tieši otrādi. „Ja nauda tiek izmantota ne tur, kur tas paredzēts, tā bagātību nekādā mērā nenesīs. Naudai vajadzīga apgrozība, jo tikai tā var to piesaistīt. Naudai jābūt dzīvai, jo tā paredzēta konkrētam mērķim, ja mēs to sabojājam – sagriežam, sasmalcinām, tad tā burtiski tiek nogalināta, un līdz ar dzīvības funkcijas zudumu nekādu labumu vairs nenes,” atzīst Gaida.

Dziedniece pat izmanto salīdzinājumu ar bērēm, proti, tas ir tāpat kā veidot mūžīgu un skumju piemiņas pieminekli mirušam draugam, kas šajā gadījumā ir latiņš: „Tās ir lata bēres, izmantot jau mirušu naudu, tā ir kā mūžīga un skumja piemiņa,” uzver Gaida.

No bļodām līdz kleitai – naudas māksla arī citur pasaulē

Arī pasaulē netrūkst dažādu interesantu piemēru, kur iznīcinātā nauda pielietota, tādējādi to saglabājot mūžīgi. Daži mākslinieki savus darbus veidojuši pat no reālas, apgrozībā vēl esošas naudas.

Piemēram, amerikāņu tēlnieks Deivs Kols izveidoja naudas kleitu, adīšanas tehnikā, kā materiālu izmantojot jaunas viena dolāra banknotes.

Vēl kāds laikmetīgās mākslas mākslinieks amerikānis Skots Kempbels izmantojis dolāru banknotes, lai radītu telpiskus mākslas objektus, izmantojot dažādus simbolus, kā miroņgalvas, sirdis un citus.

Arī Japānā naudas māksla nav sveša, kāds mākslinieks tradicionālajā oregami tehnikā izlocījis banknotes, piešķirot tām karikatūras stila raksturu.

Austriešu grafiskais dizaineris Stefans Zāgmeistars izveidojis publisku instalāciju no 250 tūkstošiem eiro centu Amsterdamas Waagdragerhof laukumā.

Kasjauns.lv/ Foto: no Dizaina studijas „Variant Studio” arhīva, Vijas Zariņas personiskā arhīva, Evija Trifanova/LETA