Rīgas Būvvalde skaidro, kādēļ Gaismas pils nav nodota ekspluatācijā

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka strikti skatoties pēc likuma burta, tad Grāmatu ķēdes laikā uz jauno Latvijas Nacionālas bibliotēkas ēku pārnestās grāmatas tur nemaz nedrīkst atrasties. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests dienu pirms 18. janvārī notikušās Grāmatu ķēdes paziņoja, ka astoņos gadījumos konstatējis nepilnības ugunsdrošības prasībās un tādēļ Gaismas pili nedrīkst nodot ekspluatācijā. Bet, lai sakārtotu ugunsdrošības sistēmas, ir nepieciešams saņemt saskaņojumu arī ar citām institūcijām, piemēram, uzņēmumu „Rīgas ūdens”.

Šajā situācijā jāuzsver, ka Grāmatu ķēdes laikā netika ievērotas elementāras drošības prasības, kas vienkārši nosaka to, ka nedrošā un ekspluatācijā nenodotā ēkā cilvēkiem atrasties ir bīstami.

LNB ēkas nodošanu ekspluatāciju būvnieki, kurus uzraudzīja Kultūras ministrija, nespēja nodrošināt, kaut arī zināja par draudošajām problēmām jau pagājušā gada pavasarī. Lai ēku varētu savlaicīgi pabeigt, valdība pērnā gada maija beigās Gaismas pils celtniecībai papildus piešķīra teju 4.8 miljonus latu (līdz šim Gaismas pils celtniecība izmaksājusi ap 190 miljons latu). Savukārt pāris dienās vēlāk valdība pieņēma grozījumus LNB projekta īstenošanas likumā., kas kārtējo reizi pagarināja ēkas nodošanas termiņu līdz pērnā gada 31.decembrim. Tādējādi jāsecina, ka līdz galam nav veikti ne visi būvniecības darbi, ne arī pildīts likums, kaut gan vēl 2012. gada vasarā Latvijas būvkompānijas „Skonto būve”, kas ir viens no Gaismas pils būvnieka „Nacionālo būvkompāniju apvienības” locekļiem, valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis klāstīja, ka „ēkas būvniecība tiks pabeigta laikā”.

To, ka LNB ēka nav nodota ekspluatācijā apliecina arī Rīgas pilsētas Būvvalde un skaidro, kāpēc tas tā:

„Pašreiz LNB būvdarbi ir noslēgušies, taču nav sakārtota dokumentācija un Rīgas pilsētas Būvvaldē nav iesniegts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, uz kā pamata Būvvalde var pieņemt ēku ekspluatācijā.”

Pērnā gada 5. decembrī, veicot būvobjekta „Latvijas Nacionālā bibliotēka Mūkusalas ielā 3, Rīgā” pārbaudi, konstatēts, ka būvobjekta teritorijā notiek teritorijas labiekārtošanas darbi, savukārt ēkas iekštelpās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi. Vienlaikus konstatēts, ka vienas no ēkas pagrabstāva telpu sienās vizuāli novērojamas plaisas, kuras jau ir aizpildītas. Minētā sakarā būvobjekta būvdarbu žurnālā veikts ieraksts, ar kuru uzdots iesniegt Būvvaldē būvobjekta būvkonstrukciju daļas autora slēdzienu par konstatēto plaisu rašanās cēloņiem un veicamajām darbībām to aizpildīšanai.

Pēc būvobjekta apsekošanas sarunā ar būvniecības procesa dalībniekiem tika saņemta informācija par vēlmi nodot būvobjektu ekspluatācijā 2014. gada sākumā. Šajā sakarā jānorāda, ka konkrētais objekts tiek realizēts, pamatojoties uz diviem akceptētiem būvprojektiem, proti, I projektā  no tiem tiek risināta pati LNB ēka, savukārt II  projektā tiek risināta bibliotēkas teritorijas infrastruktūra.

Lai varētu uzsākt LNB ēkas (I projekts) ekspluatēšanā pieņemšanas procesu, tai ir jābūt pieslēgtai pie ārējiem inženiertīkliem (II projekts), kuru pieņemšana ekspluatācijā būs iespējama vienīgi pēc II projekta izmaiņu projekta akceptēšanas Būvvaldē, jo bija plānots mainīt komunikāciju novietojumu un dzesēšanas hidrantu atrašanās vietu.

Izmaiņu projekts Būvvaldē tika iesniegts tikai šī gada 6. janvārī. Lai akceptētu izmaiņu projektu, cita starpā tas  jāsaskaņo ar to inženierkomunikāciju turētājiem, kuru tehnisko noteikumu nosacījumus attiecīgās izmaiņas skar, piemēram, SIA „Rīgas ūdens”, jo uzbūvētajiem ūdensapgādes tehniskajiem risinājumiem, proti, hidrantiem, kas nepieciešami vēsināšanas sistēmām un ugunsdzēsības sistēmai, tiek mainīts skaits, un citiem. Tikai pēc šo institūciju atzinumu saņemšanas Būvvaldē var tikt akceptēts izmaiņu projekts.

Būvvalde operatīvi – vienas dienas laikā organizēja izmaiņu projekta izskatīšanu Inženieru padomes sēdē, kur piedalās visu ieinteresēto institūciju pārstāvji. Tomēr izmaiņu projektu nevarēja saskaņot, jo pasūtītājs/projektētājs inženierkomunikāciju turētājus iepriekš nebija iepazīstinājis ar komunikāciju izvietojuma izmaiņām. Līdz ar to institūcijas nevarēja pārliecināties vai izmaiņu projekta tehniskais risinājums atbilst viņu izvirzītajiem tehniskajiem noteikumiem.

Kultūras ministrijas pārstāvji Būvvaldē jau savlaicīgi tika informēti, ka, lai izvērtētu izmaiņu projektus 7. janvāra Inženieru padomes sēdē, dokumentus Būvvaldē bija jāiesniedz savlaicīgi – jau 2. janvārī, lai komunikāciju turētājiem būtu iespējams ar tiem iepazīties. Tā kā izmaiņu projekts nebija saskaņots ar inženierkomunikāciju turētājiem, tas 13. janvārī tika atsaukts.