Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 25. un 26. janvārī. FOTO. VIDEO
Sestdienas vakarā divi gada lielnotikumi Latvijas mūzikas dzīvē. Ventspilī notiks „Muzikālās bankas 2013” noslēguma ceremonija un svinīga balvas pasniegšanas pērnā gada populārākajai dziesmai. Savukārt Rīgā, Lielajā Ģildē, notiks tradicionālais ikgadējais latviešu Simfoniskās mūzikas lielkoncerts.
Bet tie nav vienīgie koncerti, uz kuriem būtu vērts doties šajā nedēļas nogalē. Koncertzālē „Palladium” uzstāsies skotu roka veterāni „Simple Minds”, bet koncertbārā „Laternu stundā” – pašmāju estrādes zvaigzne Normunds Rutulis. Bērni noteikti būs priecīgi, ja viņus vecāki aizvedīs uz cirka festivālu „Zelta Kārlis” vai arī uz pārsteigumiem pārpilno zilo brīnumu eksperimentu šovu Kalnciema ielas kvartālā. Visi kopā varat aiziet arī uz kādu jauno izstādi – Madonā un Saldū, droši vien par godu nule iesākušamies Zirga gadam, tuvāk var iepazīt šo cēlo dzīvnieku, Liepājas muzejs mūs atkal priecē ar pasaules šedevriem, šoreiz izstādīdams slavenā beļģu sirreālista Renē Magrita, bet Latvijas Mākslas akadēmijā varat skatīt, kas sanācis augstskolas pasniedzējiem un studentiem radošajā laboratorijā pētot mūsu mākslas vecmeistaru darbus.
1. Auksto eksperimentu šovs ar ziliem brīnumiem Kalnciema kvartālā
Kalnciema ielas kvartālā (Kalnciemā ielā 35, Pārdaugavā) sestdien, 25. janvārī, pulksten 11.00 un 13.00 vecāki ar bērniem var doties aizraujošā piedzīvojumā, kas palīdzēs vairāk izprast pasauli mums apkārt un pašiem sevi.
Zinātne mums saka – kamēr esam zinātkāri un mums ir interesanti, mēs nenovecojam! Tādēļ „Auksto eksperimentu šova” rīkotāji piedāvā gaismas gaidīšanas laiku pavadīt gudrā un priecīgā piedzīvojumā. Šovā būs paraugdemonstrējumi ar līdzdarbošanos - dūmi bez uguns, degošas rokas, kā arī kosmisks aukstums, kas sasaldē ziedu kā stiklu, saldējuma pagatavošana visātrākajā veidā un vēl daudz kas cits.
Eksperimentu izrādi sagatavojuši studenti Līga un Reinis, kuri brīvajā laikā aizrāvušies ar eksperimentiem un ļoti labprāt dalās ar citiem, radot cilvēkos prieku, ziņkārību un jaunas zināšanas, un tā tapusi sadarbībā ar zinātnes centriem „Zinoo” un „Zili brīnumi”, kā arī ar Kalnciema kvartālu.
Šis auksto eksperimentu šovs jau tika izrādīts pagājušā gada decembrī, bet nu pēc skatītāju un bērnu pieprasījuma tiek rīkotas papildizrādes. Biļešu cenas: 6 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
2. Skotu roka veterāni „Simple Minds” „Palladiumā”
Svētdien, 26. janvārī, pulksten 20.00 Rīgas koncertzālē „Palladium” uzstāsies viena no veiksmīgākajām Apvienotās Karalistes grupām „Simple Minds”. Pazīstamā skotu grupa piedāvās visaptverošu ieskatu savā 35 gadus ilgajā daiļradē koncerttūres „Greatest Hits Live” ietvaros.
„Simple Minds” ir gan skaņu meistari un veidotāji, gan filmu mūzikas radītāji, kā arī daudzkārtēji pasaules mūzikas topu līderi. Viņi iedvesmojuši visdažādākos mūziķus: „Manic Street Preachers”, „Primal Scream”, „Moby”, „The Horrors” un citus.
Nosaukti par godu „So simple minded”, kas ir Deivida Bovija 1972. gada skaņdarba „The Jean Genie” teksts, „Simple Minds” attīstījās no Džima Kerra un Čārlija Burčhila 1977. gada izveidotās pank grupas „Johnny & the Self Abusers”. Drīz vien grupa tika pārsaukta par „Simple Minds” un tās kodolam pievienojās basists Dereks Forbs, bundzinieks Brainens Makgī un taustiņinstrumentālists Miks Maknīls. Kopā grupa virzījās tumšāka un noskaņotāka skanējuma meklējumos. Kopš grupas pirmssākumiem Glāzgovā līdz pat mūziķu nesenajiem Eiropas mēroga priekšnesumiem Vemblijas stadionā grupas atdeve koncertu laikā joprojām saglabājusies nemainīga.
„Simple Minds” sastāvā 26.janvārī uz „Palladium” skatuves kāps Džims Kerrs, Čārlijs Burčhils, Mels Gejnors, Endijs Gilepsijs un Geds Graims. Biļešu cenas: 46,95 – 85,37 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv.
„Simple Minds”: „She’s A River”
3. „Muzikālās bankas” fināls Ventspilī
Ventspils Olimpiskajā centrā sestdien, 25. janvārī, pulksten 19.00 notiks viens no krāšņākajiem gada pasākumiem Latvijas mūzikas pasaulē - Latvijas Radio 2 rok un popdziesmu aptaujas „Muzikālā banka” apbalvošanas ceremonija. Lielais finālbalsojums, kurā tiks noskaidrotas aizvadītā gada vērtīgākās dziesmas, ilga līdz 15.janvārim, bet apbalvošanas ceremonija tradicionāli notiks Olimpiskajā centrā „Ventspils”.
Par gada populārākās dziesmas titulu cīnīsies Intars Busulis, „Musiqq”, Dons, „Otra puse”, Antra Stafecka, Sabīne Berezina, „PeR”, „Astro’n’out”, Roberts Pētersons, Ivo Grīsniņš - Grīslis, Ivo Fomins, Miks Dukurs un „L.V. un NeParasts bars”.
Nu jau tradicionāli vērtīgāko dziesmu noteiks klausītāji (50%) un īpaša „Muzikālās bankas” ekspertu padome (50%). Arī šogad ekspertu padomē iesaistījušies profesionāli, ar aptaujas fināldziesmām nesaistīti mūziķi, kuri ar īpašiem priekšnesumiem kuplinās arī „Muzikālās bankas” apbalvošanas ceremoniju. Šogad ekspertu padomē darbojas komponists Ēriks Ešenvalds, diriģents Mārtiņš Klišāns, dziedātāja Linda Leen, komponists un diriģents Juris Vaivods, komponists, multiinstrumentālists un producents Kārlis Auzāns, mūziķis, kinorežisors, leģendārās grupas „Jumprava” dalībnieks Aigars Grauba, dziedātājs Uģis Roze, vijolniece un dziedātāja Kristīne Kārkle - Puriņa, vokālais pedagogs Edgars Kramiņš un citi.
Pulksten 14.00 notiks „Muzikālās bankas” svinīgās ceremonijas ģenerālmēģinājums, uz kuru publika var ierasties, nopērkot lētākas biļetes par 4,99 eiro. Biļešu cenas uz pašu svinīgo ceremoniju: 5,62 – 10,54 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.muzikalabanka.lv .
4. Normunds Rutulis „Laternu stundā”
Sestdien, 25. janvārī, pulksten 21.00 koncertbārā „Laternu stundā” (Brīvības ielā 109, Rīgā) kopā ar pavadošo sastāvu koncertu sniegs dziedātājs Normunds Rutulis.
Normunds Rutulis ir publikas mīlēts mākslinieks ar pamatīgu skatuves pieredzes bagāžu. Par viņa solokarjeras pirmsākumiem uzskatāms 1995. gads, kad tapa pirmais ieraksts. Kopš 1998.gada Normunds Rutulis ieskaņojis 11 dziesmu albumus, no kuriem septiņus kā solo izpildītājs un 2011.gadā izdota arī jubilejas izlase „Labākās dziesmas”. Viņa labākās kompozīcijas būs dzirdamas arī koncertā „Laternu stundā”.
Pirms un pēc koncerta publiku izklaidēs Dj Pēteris. Biļešu cenas: 7,11 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.laternustunda.lv.
Normunds Rutulis: „Ledus karaliene”
5. Starptautiskais cirka festivāls „Zelta Kārlis 2014”
Šajā nedēļas nogalē Rīgas Cirkā notiek tradicionālais starptautiskais cirka festivāls „Zelta Kārlis 2014”. Šogad „Zelta Kārlī”, turpinot attīstīt cirka tradīcijas un sekmēt mākslinieku apmaiņu starp Latviju, Eiropu un citām pasaules valstīm, jau trešo reizi pulcējas profesionālie cirka mākslinieki no daudzām pasaules valstīm, lai cīnītos par festivāla godalgām un skatītāju simpātijām, - Latvijas, ASV, Čīles, Francijas, Čehijas, Somijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Šveices un citām zemēm.
Trijās konkursa dienās - 25., 26. un 27.janvārī - Rīgas Cirka skatītājiem dota iespēja baudīt cirka mākslinieku no visas pasaules oriģinālos un aizraujošos priekšnesumus. Konkursantu izpildījumu vērtēs profesionāla starptautiska žūrija, kuras sastāvā būs prominentas personas cirka mākslas un kultūras jomā, taču galvenie mākslinieku vērtētāji būs skatītāji. Balsojot par savu iemīļoto priekšnesumu, skatītāji palīdzēs noskaidrot kurš mākslinieks ir Rīgas Cirka skatītāju favorīts un noslēguma izrādē saņems nozīmīgo „Skatītāju simpātiju” balvu.
Cirka cienītājiem šajās dienās ir iespēja baudīt dažādu valstu profesionālo cirka mākslinieku oriģinālos un aizraujošos cirka priekšnesumus visdažādākajos cirka mākslas žanros: uzstāsies gan žonglieri un gaisa vingrotāji, gan ekvilibristi un motociklisti, gan akrobāti un klauni, kā arī citu žanru mākslinieki.
„Zelta Kārļa 2014” izrādes: piektdien, 24. janvārī, pulksten 18.00 (atklāšana); sestdien, 25. janvārī, pulksten 13.00 (A programma) un 16.00 (B programma); svētdien, 26. janvārī, pulksten 16.00 (Gala šovs). Biļešu cenas: 21,5- 7 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.cirks.lv .
6. Simfoniskās mūzikas lielkoncerts Lielajā Ģildē
Sestdien, 25. janvārī, pulksten 19.00 Rīgā, Lielajā Ģildē notiks ikgadējais latviešu Simfoniskās mūzikas lielkoncerts, kurā uzstāsies Latvijas simfoniķu zieds: uz vienas skatuves pulcēsies valsts galvenie simfoniskie kolektīvi – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālās operas orķestris (pie diriģenta pults stāsies Andris Veismanis, Normunds Šnē un Aigars Meri).
Lielkoncertā skanēs latviešu simfoniskās mūzikas reti atskaņoti skaņdarbi, kuru lidojums pārsniedzis Latvijas robežas, piemēram, Pētera Plakida vēl studiju laikā sarakstītais opuss „Mūzika klavierēm, stīgu orķestrim un timpāniem” (1969), kas pēc atskaņojuma Maskavā izpelnījās atzinīgus vārdus arī no paša Dmitrija Šostakoviča: „Turpiniet tik tādā pašā garā, tad būs labi!’’ Solisti šajā atskaņojumā būs pianists Mārtiņš Zilberts un sitaminstrumentālists Ivo Krūskops.
Lielkoncertā gaismā tiks celtas arī avangarda meistara Gundara Pones baleta „Mana paradīze” lappuses. Viņa simfoniskos darbus savulaik atskaņojuši tādi izcili orķestri kā Bostonas simfoniskais orķestris un Ļeņingradas filharmoniskais orķestris. Pones simfonisko mūziku augsti vērtēja diriģents Arvīds Jansons: „Uzskatu, ka Pone ir ļoti apdāvināts un daudzpusīgs kompozīcijas mākslas meistars.”
Latviešu mūzikas pūrs tiks bagātināts arī ar komponistu jaundarbiem. Andris Dzenītis turpina pēdējos gados iesākto koncertu līniju, šoreiz solo godā ieceļot latviešu mūzikā reti apspēlēto saksofonu darbā „E(GO)”, ko pirmatskaņos saksofonists Arvīds Kazlausks. Koncertā skanēs arī Daces Aperānes „Elpa” stīgu orķestrim.
Biļešu cenas: 9,96 – 35,57 eiro (‘Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latvijaskoncerti.lv .
7. Izstāžu ceļvedis: zirgi Saldū un Madonā, sirreālisms Liepājā, radošā laboratorija, sniegs un samaltie lati Rīgā
* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) skatāma izstāde „Kanona mantojums”, kurā augstskolas pedagogi un studenti veidojuši laikmetīgas interpretācijas par klasiķu darbiem. 2013. gada maijā Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji uzsāka darbu radošajā laboratorijā „Mūsu mākslinieki”, kurā pētīja Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas vērtības. Balstoties uz izcilo talantu atstāto mantojumu, šī studiju gada sākumā laboratorijas darbā iesaistītie pedagogi kopā ar studentiem radīja mūsdienīgas interpretācijas par klasiķu veikumu. Kas no tā iznāca līdz 7. februārim visi var redzēt izstādē, kurā Mākslas akadēmijas pasniedzēji Andris Vītoliņš, Kristians Brekte, Kristaps Zariņš, Aleksejs Naumovs, Jānis Andris Osis, Aigars Bikše un Gļebs Panteļejevs, strādājot kopā ar studentiem, veidojuši laikmetīgu cieņas apliecinājumu Latvijas mākslas vērtību kanonā iekļautajiem māksliniekiem Jāzepam Grosvaldam, Kārlim Padegam, Jēkabam Kazākam, Niklāvam Strunkem, Vilhelmam Purvītim, Teodoram Zaļkalnam un Kārlim Zālem.
Mūsu mākslinieku kanona mantojums Mākslas akadēmijā
* Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās (Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, Rīgā) līdz 29. janvārim ir skatāma ceļojošā plakātu izstāde „Domā. Ēd. Taupi.”, kas aicināta pievērst sabiedrības uzmanību ārkārtīgi lielajam atkritumos izmestās pārtikas daudzumam pasaulē. Izstādē skatāmi plakāti, kuri piedalījās Ziemeļu Ministru padomes un ANO reģionālā informācijas centra Briselē konkursā. Tajā ar diviem plakātiem piedalījās arī jaunā latviešu māksliniece Marta Zariņa-Ģelze un ieguva konkursa galveno balvu. Jāteic, ka Latvijā nav precīzu aprēķinu, cik daudz pārtikas iedzīvotāji izmet atkritumos, bet pasaulē atkritumos nonāk līdz pat 30% saražotās pārtikas un Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka vismaz 42% no visiem pārtikas atkritumiem rada tieši mājsaimniecības. „Iepērkoties pārtikas veikalā, dažreiz pati sevi esmu pieķērusi, paņemot pārāk daudz pārtikas produktu, kurus nepaspēju apēst līdz tie sabojājas. Izlasot konkursa nolikumu, es biju pārsteigta, ka tik liels skaits no mūsu pārtikas nonāk atkritumos. Tas man lika aizdomāties par to, cik cilvēka ieradumam - ņemt vairāk kā nepieciešams - ir liels spēks un cik grūti to ir mainīt,” saka Marta Zariņa - Ģelze. Sīkāk internetā: www.norden.lv.
* Līdz 4. februārim galerijā „Māksla XO” (Elizabetes ielā 14, Rīgā) skatāma Vijas Zariņas jaunāko gleznu personālizstāde „Sniegs un nauda”. Darbi, kuros kā materiāls izmantoti samalti, nu jau vairs apgrozībā neesošie lati, izvietoti galerijas pelēkajā zālē, bet galvenā telpa atvēlēta eļļas glezniecībā tapušām sniegotām ainavām. Ideja dažos darbos izmantot naudu māksliniecei nobriedusi pakāpeniski. „Sasmalcinātas banknotes pirmoreiz ieraudzīju pirms apmēram desmit gadiem,” Vija Zariņa stāsta portālam arterritory.com. „Mani uzrunāja materiāls, tā struktūra. Aizvadītajā vasarā iegadījās tā, ka, pateicoties Latvijas Bankas dotai iespējai, dabūju jau daudz lielāku materiāla daudzumu un dažādos toņos, sadalītu pa nomināliem. Skatījos uz sasmalcināto naudu, un man radās ideja. Gribējās no tās kaut ko radīt. Nauda kā materiāls nedeva mieru,” turpina Vija Zariņa. Sīkāk internetā: www.makslaxogalerija.lv .
* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16) līdz 20. aprīlim skatāma izcilā Beļģijas mākslinieka Renē Magrita ilustrācijas slavenajam, par sirreālisma kulta literatūru dēvētajam literārajam darbam „Maldorora dziesmas”. Mazā beļģu pilsētiņā Lesinē dzimušais Renē Magrits (1898 - 1967) tiek pieskaitīts pie slavenākajiem un nozīmīgākajiem sirreālisma māksliniekiem. Ilustrāciju ciklu franču rakstnieka un dzejnieka Lotreamona (īstajā vārdā – Isidors Dikoss) „Maldorora dziesmām” Renē Magrits radīja 1945. gadā. Tajā manāma mākslinieka tā brīža daiļradei raksturīgā cietsirdības atblāzma un „melnais humors”. Renē Magrits piedod sirreālistiskajai iztēlei savdabīgu solīdumu, paradoksu un slimīgumu. Mākslinieka radītie tēli ir biedējoši izteiksmīgi un pārliecinoši savā nereālistiskumā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
Renē Magrits un viņa Maldororas dziesmas
* „Mežonīgais blūzs” - šādu nosaukumu savai pirmajai foto izstādei devis kuldīdznieks Artis Gustovskis. Izstāde, kurā fotomākslinieks atainojis zirgu un cilvēku attiecības, līdz 3. februārim aplūkojama Saldus mākslas galerijā „Rets putns” (Striķu ielā 3). Pats fotogrāfs par izstādē aplūkojamām fotogrāfijām saka: „Gan zirgi, gan jātnieces fotogrāfijās ir kā no aizraujošas filmas, kurā zūd laika sajūta. Tiem ir savas individuālas lomas kadrā, kurā svarīgs autentiskums, lai bilde smaržotu pēc zirga un svaiga siena. Jātnieces neļauj skatienam novērsties. Tās ir noslēpumainas, kaislīgas un burvīgas, gluži kā aktrises. Tā ir savstarpēja neaprakstāma harmonija starp zirgu un meiteni kā starp deju partneriem. Zirgs seko savai partnerei kā upe seko straumei uz jūru. Neviens nevar to apstādināt kā mežonīgu blūzu.”
* Savukārt Madonas kinoteātrī „Vidzeme” ir apskatāma vēl viena izstāde, kuras galvenais varonis ir zirgs. Tur līdz 3. februārim būs aplūkojama mākslinieka Jāņa Simsona (1947 – 1989) gleznu izstāde „Zirgi”. Izstādes laikā arī aktualizē jautājumu par Jāņa Simsona vārda piešķiršanu Madonas Mākslas skolai. Jānis Simsons mācījies Valmieras vidusskolā, bet profesionālo izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā. 1974. gadā viņš sāk strādāt Madonā un kļūst par Madonas Mākslas skolas direktoru, darbojas Madonas kultūras namā kā mākslas studijas „Madona” vadītājs, aktīvi piedalās pilsētas kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā, bijis viens no Madonas Tautas frontes līderiem, kā arī laikraksta „Madonas Atmoda” redaktors. Sīkāk internetā: www.madona.lv.
