Visi attīstības plāni izgāzušies – agrāk tik rosīgajā Vidzemes tirgū nu valda žēla pamestība. FOTOREPORTĀŽA

Piektdien dienas vidū neliela rinda bija izveidojusies tikai vienā vietā - pie zvejnieku busiņa, kas no jūrmalciema bija atvedis svaigi kūpinātas zivis. Bet citur tirgotāju ir vairāk nekā pircēju. Vientuļie pircēji lēnām apstaigā izmirstošo tirgus laukumu, bet garlaicības māktie pārdevēji knibinās ap saviem preču stendiem, jau nez kuro reizi pārkārtojot preci, lai tā izskatītos pievilcīgāka.

„Ja esam vairāk, peļņa nesanāk”

Gaļas tirgotājs Edmunds Kasjauns.lv teica: „Tirgus mirst! Nav pircēju – un kur lai viņi rastos? Nav vairs, kā senāk, kad Rīgas centrā dzīvoja dažādu slāņu iedzīvotāji. Tagad pensionāri un trūcīgākie, kuri nevar atļauties dzīvot pilsētas centrā no tā izsvēpināti. Centrā mītošie jaunbagātnieki uzskata par necienīgu iepirkties tirgū – viņi iepērkas „Sky”, „Stockmann” vai „mc2”, vai brīvdienās aizlaiž iepirkšanās tūrē uz Parīzi”.

Dārzeņu tirgotāja Ingrīda, garlaikoti lobot sīpolu un ķiploku mizas, teica: „Kā mums iet? Nekā. Saeimā pieņem budžetu un pircēju kļūst aizvien mazāk...”

Puķu tirgotāja Astrīda, kura piedāvā Adventa vainagus, teic: „Ja mēs, tirgotāji, esam maz, tad nopelnīt jau kaut ko var. Ja esam vairāk, tad nekāda peļņa nesanāk”.

Tirgū labi ja ir aizņemta katra piektā tirdzniecības vieta. Lielais tirgus laukums kalpo par autostāvvietu. Agrākā paviljona vietā, kur senāk tirgoja pienu, tagad sagrūstas visa iespējamā pārtika – piens, gaļa, dārzeņi, maize, kam senāk bija atsevišķi paviljoni, Trīs paviljoni stāv tukši un pamesti. Pie nedaudzajiem āra galdiem, kur tirgo ziedus, augļus un dārzeņus, kastroļus un kleitas ir visnotaļ maz pircēju. Tirgus stūros sagrūsti vairs nevajadzīgie tirgus galdi.

Skābētie kāposti pazuduši, visi tirgus attīstības plāni izgāzušies

Pirms daudziem gadiem Rīgas domei bija lieli plāni, kā attīstīt Vidzemes tirgu un tajā iedzīvināt lielu rosību. Tika pat izdomāts sauklis: „Lauku labumi pilsētas viducī”.

Tā kā Vidzemes tirgus bija izslavēts ar skābēto kāpostu plašo piedāvājumu, tur pat tika izveidotas savdabīgas tirdzniecības vietas – milzīgi skābētu kāpostu kubli. Tagad tie stāv pamesti tirgus laukumā. Nu pēc skābētiem kāpostiem uz Vidzemes tirgu nebrauc ne mājsaimnieces, ne uz turieni rīta agrumā dodas bohēmas cienītāji, kuri grib salāpīties ar skābu kāpostu sulas glāzi. Tagad skābētus kāpostus var atrast vien paviljonā sasvērtus celofāna kuļķenēs vai sastūķētus maziņos plastmasas spainīšos – kā jebkurā lielveikalā. Pazudis īpašais Vidzemes tirgus smeķis!

Nav izdevies pircējus piesaistīt arī ar īpašām akcijām – gan mākslas akcijām izdegušajā Gaļas paviljonā, ne īpašiem zemniekus un puķu tirdziņiem, krāmu tirgus dienām, ne darba biržām. Katru gadu Rīgas Centrāltirgus vadība, kuras pārziņā ir ne tikai Centrāltirgus, bet arī Āgenskalna un Vidzemes tirgus, nāk klajā ar idejām, kā atdzīvināt Vidzemes tirgu, bet bez panākumiem.

Šķiet, ka brīžiem šīs idejas ir nevis balstītas uz reāliem aprēķiniem, bet gan pagrābtas no „zila gaisa”. Piemēram, pērn, uzsākot Krišjāņa Barona rekonstrukciju, Rīgas dome lepni paziņoja, ka paralēli atjaunot Krišjāņa Barona ielas segumu, norit arī darbs pie citiem apjomīgiem projektiem ielas tuvumā. „Līdz ar ielas atjaunošanu būs iespēja attīstīt Vidzemes tirgu, arī citiem vietējiem tirgotājiem būs dota iespēja attīstīt uzņēmējdarbību”. Ar lielām grūtībām un skandāliem Baronielas remonts beidzies, bet Vidzemes tirgum no tās nav nekāds labums.

Pašvaldībā tik spriež, ka jāspriež par attīstību.

Pirms mēneša Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs presei paziņoja, ka paralēli Centrāltirgus sakārtošanai lems, kā atdzīvināt rosību Vidzemes tirgū. Par konkrētiem plāniem gan vēl nekas nav dzirdēts. Vienīgi uzpeld ziņas par savstarpējiem skandāliem starp Vidzemes tirgus paviljonu nomniekiem un to, ka pašvaldības uzņēmuma „Rīgas Centrāltirgus” ievērojamais apgrozījuma un peļņas sarukums „esot prognozēts”.

Par Vidzemes tirgu sprieda pat Saeimā

Vidzemes tirgus panīkums satraukumu radīja jau pirms daudziem gadiem. Pirms desmit gadiem toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Saeimā tikās ar Rīgas domes, „Rīgas Centrāltirgus” un tirgotāju pārstāvjiem, lai pārrunātu tirgus nākotni. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka uz sarunu aicinājusi visas ieinteresētās puses, lai gūtu lielāku skaidrību par Vidzemes tirgus attīstību nākotnē. Viņa akcentēja, ka Vidzemes tirgus ir rīdziniekiem iemīļota iepirkšanās vieta un nodrošina daudz darba vietu.

Pirms 15 gadiem par Vidzemes tirgus nomnieku uz 20 gadiem kļuva SIA „Delta SBMB”, kas solīja tirgus modernizācijā un rekonstrukcijā investēt ap pieciem miljoniem latu (septiņi miljoni eiro). Solītie investīcijas plāni līdz šim nav īstenoti un akciju sabiedrība „Rīgas Centrāltirgus” nolēma tiesas ceļā līgumu lauzt. „Rīgas Centrāltirgus” izteica gatavību pēc strīdus izšķiršanas tiesā rūpēties par tirgus attīstību, tostarp Latvijas lauksaimnieku iespējām realizēt savas saražotās preces, kā arī tirgus labiekārtošanu tā, lai tirgotājiem tiktu nodrošināti mūsdienīgi darba apstākļi. 2009. gadā tiesa „Delta SBMB” no tirgus padzina un nu šis uzņēmums ir likvidēts. Savukārt „Rīgas Centrāltirgus” šī gada paziņoja, ka jaunajiem tirgus nomniekiem līdz šī gada beigām jāizstrādā Vidzemes tirgus attīstības programma. Kā tas veiksies, rādīs laiks.

Tikai nekas īsti nav veicies pirms pieciem gadiem par godu Vidzemes tirgus 135 gadu jubilejai „Rīgas Centrāltirgus” tā sakātošanā solīja investēt pusmiljonu latu (700 000 eiro). Lieki teikt, ka nekādu lielu uzrāvienu tirgus šai pēdējā piecgadē nav piedzīvojis.

Vēsturiskais Vidzemes tirgus

Vidzemes tirgus darbojas jau kopš 1876. gada – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojies pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Vidzemes tirgus radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum.

Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc 1897.gadā tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Vidzemes tirgus bija pirmais Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni. Tirgus ēkas celtas eklektisma stilā ar metāla formu pārsegumiem – pēc arhitekta Reinhoda Šmēlinga projekta.