Vecrīgas grautiņu dalībnieks stāsta par cietumā pavadīto laiku un zaudēto aci. VIDEO
Edgars Gorbaņs, kuram 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas grautiņu laikā specvienības „Alfa” kaujinieks izšāva aci, tagad Vecrīgā vairs nemētājas ar bruģakmeņiem, bet gan spēlē ģitāru un lūdz žēlastības dāvanas. Gorbaņs, kurš nule, izcietis 22 dienu cietumsodu, iznācis brīvībā. Darba viņam vairs nav.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka nekārtību laikā pie Saeimas 2009. gada 13.janvārī aci zaudējušais rīdzinieks, tagad 21 gadu vecais Edgars Gorbaņs 6. janvārī devās izciest sodu apcietinājumā. Saskaņā ar tiesas lēmumu, jaunajam vīrietim, kurš ir invalīds, cietuma kamerā bija jāpavada divdesmit divas dienas, tā atbildot par savu piedalīšanos piecus gadus senos notikumos. 2009. gada janvārī Doma laukumā notika mītiņš, kura laikā tika pieprasīta Saeimas atkāpšanās. Vēlāk miermīlīgais mītiņš pārauga nekārtībās, kuru laikā tika izdemolētas kafejnīcas un iestādes Vecrīgā, kā arī demolētāji iesaistījās sadursmēs ar policiju. Policija trakojošo cilvēku savaldīšanai pielietoja asaru gāzi, stekus, kā arī Gorbaņam liktenīgās gumijas lodes.
Cietums saistās tikai ar vienu vārdu – briesmas!
Tagad Gorbaņs iznācis no cietuma un laikrakstam „Vesti Segodņa” atklājis pārdzīvoto. Par cietumā pavadīto laiku viņš saka: „Es sagatavojos – paņēmu čībiņas, zeķes, mēteli, Viss noderēja, jo tur ir auksti un briesmīgi. Man vēl paveicās – nosēdēju tikai 22 dienas, bet vienalga īstā cietumā. Sākumā diennakti pavadīju tā saucamajās septītajās debesīs – policijas izolatorā Čiekurkalnā, kopā ar narkomānu, kuram bija „lomkas”, bet pēc tam kopējā kamerā Šķirotavas cietumā, kur bija 12 – 16 ieslodzītie.
Kamera bija plaša, bet briesmīgi auksta – pamosties un nejūti kājas. Kādi tur eirostandarti! Kaut arī tur sēdēja tikai par nelieliem noziegumiem notiesātie, kuriem bija piespriesti nevis gadi, bet diennaktis, tauta bija dažāda gan rūdīti zeki, gan diletanti. Sākumā viens man gribēja atņemt mēteli, bet es pasūdzējos vecākajam un mani vairs neaiztika. Katrā kamerā, izrādās, ir savs cietuma autoritāte, kurš kontrolē disciplīnu. Pie viņa arī jāvēršas.
Es cietuma likumus nezināju, bet nejauši vērsos pie pareizā, un man laimējās. Vispār cietumā ir daudz sīkumu, kuros jāorientējas, lai neiekultos lielās problēmās.
Tādēļ, pirms došanās uz cietumu, vēlams aprunāties ar kādu, kas tajā jau sēdējis. Viņa padomi var atvieglot uzturēšanos cietumā. Pēc noteikumiem mums nevajadzēja sastapties ar kriminālistiem, bet reizēm gan iznāca. Cietuma administrācija mums sarīkoja pat atvērto durvju dienas, kad varējām staigāt no vienas kameras uz otru, viens pie otra. Bet vispār cietums asociējas tikai ar vienu vārdu - „briesmas” un labāk tajā nenokļūt.”
Spēlē ģitāru un lūdz naudu izdzīvošanai
Pēc acs zaudēšanas Edgaram nācās aizmirst sapni par jūrniecību, izstāties no jūrskolas un domāt, kā savādāk pelnīt dienišķo maizi. Ieslodzījuma laikā viņš arī zaudēja darbu kādā celtniecības firmā. Tagad viņš dienišķo iztiku pelna, spēlēdams ģitāru Vecrīgas ieliņās. Viņam ir piešķirta invaliditātes pensija – 75 lati un ar to izdzīvot nevar.
Tagad viņš ir ielu muzikants. Bet garāmgājēji un tūristi viņu neatalgo tik dāsni, kā citus. „Man līdzās sēž viens dzērājs ar suni un viņam ziedo daudz vairāk. Par mani laikam domā – konservatorijas students mēģina.”
Tagad Edgars ir dzīves krustcelēs un viņš domā, kādu profesiju izvēlēties – viņu aizrauj vēsture un politoloģija. Runājot par politiku, Edgars saka, ka viņam simpatizē Nils Ušakovs un „Saskaņas centrs”, tāpat viņš iestājas par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Dzimis laimes krekliņā?
Tagad Edgaram ievainojuma pēdas neredz – īstās acs vietā viņam ir protēze. Viņam operāciju apmaksāja Krievijas Federācija. „Par laimi, Maskavas nams man pavisam negaidot piedāvāja palīdzību. Es pat nezināju, ka tādu var lūgt. Izrādās, ka Krievijā ir palīdzības fonds ārzemju tautiešiem, kurš man pilnībā apmaksāja braucienu un operāciju Maskavā.”
Neraugoties uz visu, Edgars tomēr domā, ka viņam paveicies. „Ja lode būtu trāpījusi mazliet zemāk, man vairs nebūtu iespēju izdzīvot. Un cik invalīdu ir ar lauztiem mugurkauliem, ratiņkrēslos… Man ir viens tāds paziņa – viņam pensija ir tikai 40 lati.”
Edgars Gorbaņs šodien, pēc atbrīvošanas no cietuma (krievu val., radio „Baltkom”)
