Ārste prasa naudu par valsts apmaksātu vizīti
Pat valsts īstenota kampaņa, kas piedāvā apmaksātu veselības pārbaudi, nav garantija, ka pacientam neliks maksāt. Kāda rīdziniece ieradās uz solīto bezmaksas vizīti un saņēma 21,43 eiro lielu rēķinu.
Reizi trijos gados katrai Latvijas sievietei vecumā no 25 līdz 70 gadiem ir iespēja veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisku izmeklējumu. Nacionālais veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstules, informējot par šo iespēju, un tādu nesen saņēma arī Pārdaugavā dzīvojošā Mārīte (vārds mainīts).
Bezmaksas vizītes beigās rēķins
Uzaicinājuma vēstulē Mārīte iepazinās ar ārstniecības iestāžu sarakstu, kas nodrošina solītos izmeklējumus, un izvēlējās sev tuvāko – Rīgas 2.slimnīcu. Diemžēl vizīte beidzās ar vilšanos. Kas īsti notika, Mārīte atklāj Kas Jauns Avīzei, lai brīdinātu arī citas sievietes.
“Jau piesakot apmeklējumu pie ginekologa, informēju, ka vēlos iziet valsts apmaksāto dzemdes kakla vēža skrīningu. Ierados pie ārstes, kura, izrādās, ir vienīgā ginekoloģe šajā slimnīcā un apmeklētājus pieņem tikai reizi nedēļā. Ienākot telpā, uzreiz ārstei iedevu gan sev adresēto uzaicinājuma vēstuli, gan testēšanas karti, kuru ārste nodeva tālāk medicīnas māsai,” stāsta Mārīte.
Kamēr sieviete ģērbās, viņa sarunājās ar ārsti, mediķe bija atsaucīga un izrādīja ieinteresētību par apmeklētājas veselību. Pārsteigums sagaidīja, kad Mārīte jau grasījās doties prom – ārste pasniedza tikko izrakstītu kvīti, ar kuru jāiet uz kasi samaksāt.
Nekas nebija jāmaksā
“Es apjuku un prātoju, par ko gan man tagad jāmaksā kvītī norādītie 21,43 eiro, ja biju devusies uz valsts apmaksātu vizīti?!” teic Mārīte. Pie kases viņa parādīja NVD vēstuli, bet tur paskaidroja, ka, iespējams, pacientei bijusi ārstes konsultācija. Mārīte samaksāja un pavisam apmulsusi devās mājās, kur vēlreiz internetā iepazinās ar visu informāciju. “Secināju, ka samaksu par vizīti ārstei pieprasīt nebija pamata,” ir pārliecināta sieviete.
Arī Nacionālā veselības dienesta preses sekretāre Laura Lapiņa Kas Jauns Avīzei apliecina, ka šajā gadījumā pacientei pienācās bezmaksas vizīte, neraugoties uz to, cik minūšu pavadīts ārstes kabinetā.
“Šī nav bijusi pareiza ārstes rīcība. Vizīte ir apmaksāta, tur ir ietverta summa gan par uztriepes noņemšanu nepieciešamajam dzemdes kakla izmeklējumam, gan konsultācija. Ar šo valsts apmaksāto vēstuli, apmeklējot ārstu, pacientei nebija jāmaksā nekas!” uzsver Lapiņa. NVD iesaka vērsties ar iesniegumu Valsts veselības inspekcijā, mēneša laikā to izskatīs, un paciente atgūs nepamatoti samaksāto naudu.
Veļ vainu uz pacienti
Rīgas 2. slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Maira Vīksna neslēpa mulsumu par Kas Jauns Avīzes interesi. “Man bez nekādas informācijas ir grūti komentēt šo situāciju. Mūsu ārste ir laipna un kompetenta daktere, kas tāpat vien neņem naudu. Mēģināšu noskaidrot, datus par pacienti un tad varēšu pateikt ko vairāk,” tā beidzās pirmā saruna ar Vīksnu, viņai ļoti cerot, ka šī lieta paliks “starp mums”.
Tās pašas dienas laikā slimnīcas pārstāve sazinājās ar Kas Jauns Avīzi, stāstot, ka paciente kabinetā pavadījusi 18 minūtes un ginekoloģe veikusi arī citas manipulācijas. Vīksna vēl domīgi noteica, ka, iespējams, šī paciente nemaz nav samaksājusi. “Mīļā miera labad pacientei vajadzētu naudu atgriezt, bet vai tas neizskatīsies tā, ka slimnīca atzīst vainu par nelikumīgu naudas iekasēšanu,” prātoja Vīksna. Ar to arī saruna beidzās, nekādu argumentu rēķina izrakstīšanai slimnīcas pārstāve nosaukt nevarēja.
Slimnīca sapinas melos
Pirms vērsties Veselības inspekcijā ar sūdzību, Mārīte nolēma pati doties uz slimnīcu pie vadītājas. Pēc sarunas ar Kas Jauns Avīzi Maira Vīksna izrādījusi lielu atsaucību.
“Viņa man atvainojās par ārstes komunikācijas trūkumu un atzina, ka patiesībā šādām vizītēm beigušies valsts piešķirtie līdzekļi un ka tieši šā iemesla dēļ man esot bijis jāmaksā kā par parasto maksas vizīti,” stāsta Mārīte. Sākumā vadītāja teikusi, ka gatava pacientei atdot iekasēto naudu no sava maka, bet pēc tam pārdomājusi, un tēriņi atgūti no slimnīcas kases.
NVD pārstāve Lapiņa gan norāda, ka apgalvojums par valsts līdzekļu beigšanos nav patiess: “Šis nav tas gadījums! Šajā valsts programmā ārstniecības iestādēm apmaksa tiek veikta pēc padarītā, nevis ar priekšapmaksu un ar kvotām!”