Tieslietu ministrija par jauno tīro tiesu reformu: problēmām nevajadzētu būt

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka sasteigtas tiesu reformas dēļ šogad „gaisā karājoties” varētu palikt apmēram 15 krimināllietas. Tostarp arī visai skandalozas, kā, piemēram, Lemberga un Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietas. Tas nozīme, ka šo lietu izskatīšana var ievilkties vēl uz nenoteiktu laiku. Ar to neapmierināti ir vairāki juristi.

Lieta tāda, ka šogad stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā un likumā „Par tiesu varu”, kuri paredz ieviest tā dēvētās tīrās tiesu instances. Tas nozīmē, ka visas krimināllietas pirmajā instancē turpmāk tiks izskatītas tikai rajona tiesās, apelācijas instancē – apgabaltiesā, bet kasācijas instancē – Augstākajā tiesā. Līdz šim krimināllietas atkarībā no to sarežģītības vai politiskā svara pirmajā instancē varēja skatīt arī apgabaltiesā. Attiecīgi šādām krimināllietām par apelācijas instanci kļuva Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, kura nu tiek likvidēta. Tagad tās lietas, kuras apelācijas kārtībā no apgabaltiesas nonākušās Krimināllietu palātā un šogad nepagūs izskatīt, tiks atdotas atpakaļ apgabaltiesai, kur tās jau reiz skatītas, un atkal stāsies lietu izskatīšanas rindas galā.

Kasjauns.lv radušos situāciju lūdza komentēt Tieslietu ministrijai. Uz Kasjauns.lv  jautājumiem atbildes sniedza Tieslietu ministrijas preses sekretāre Līva Rancāne.

- Informējam, ka, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz „tīrajām instancēm”,  likumdevējs jau pakāpeniski tika veicis būtiskas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, proti,  attiecībā uz krimināllietu piekritības maiņu. Jau no 2012. gada 1. jūlija visas krimināllietas kā pirmās instances tiesas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 422. panta pirmo daļu izskata rajona (pilsētu) tiesas (šī kārtība tika izveidota, pakāpeniski samazinot apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās izskatāmo krimināllietu skaitu). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 33. un 34. punktu lietas, kas nodotas izskatīšanai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2012. gada 30. jūnijam, izskatāmas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas. Savukārt, lietās, kas nodotas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2012. gada 30. jūnijam, apelācijas kārtībā pārsūdzētu nolēmumu izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.

Izstrādājot grozījumus Kriminālprocesa likumā, tika apkopoti statistikas dati par to, cik apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instances tiesā kopumā ir neizskatītas krimināllietas. Konstatēts, ka no apgabaltiesām uz rajona (pilsētas)  tiesām pāriet kopumā aptuveni 57 krimināllietas. Savukārt no Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas uz apgabaltiesām kopumā aptuveni 160 krimināllietas.

Ņemot vērā minēto, nav pamata uzskatam, ka ar minētajiem grozījumiem tiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Izstrādājot normatīvo regulējumu, notika diskusijas par to, ka varētu pastāvēt gadījumi, kad lieta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā ir skatīta ilgstoši un, lai pabeigtu lietu un novestu kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, ir nepieciešams nedaudz laika un nododot to izskatīšanai apgabaltiesai, jaunam tiesas sastāvam ir jāsāk lietu skatīt pilnībā no jauna. Tāpat nevar tikt izslēgta iespēja, ka lietas dalībniekiem ir interese, lai lieta tiktu nodota apgabaltiesā un tiktu novilcināta tās izskatīšana, tādējādi, iespējams, radot Kriminālprocesa likuma 14. panta – tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, pārkāpumu. Taču diskusiju rezultātā tika secināts, ka jāņem vērā process tiesu sistēmas reformas īstenošanā, un tas, ka gadījumā, kad lietas izskatīšana tiek kavēta (piemēram, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā), nevar būt par pamatu Kriminālprocesa likuma 14. pantā noteiktā pamatprincipa - tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumam. Vienlaikus strādājot pie normatīvā regulējuma izstrādes Augstākā tiesa informēja, ka gadījumu, kad lietas izskatīšana Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā netiks pabeigta un tiks nodota apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā, varētu būt ļoti maz. Vienlaikus tika norādīts uz to, ka, gadījumos, kad lieta tiks nodota apelācijas instances tiesai, apelācijas instances tiesā saņemto  lietu izskatīs cits tiesas sastāvs, lai nodrošinātu personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

Krimināllietas apelācijas instancēs 2014. gadā mutvārdu procesā plānots izskatīt vidēji pusgada laikā.  Papildus norādām, ka lietu nozīmēšana izskatīšanai to saņemšanas secībā ir ierasta tiesu prakse, taču vienlaikus no tās pastāv izņēmumi. Piemēram, nozīmējot lietu izskatīšanai, tiek ņemti vērā arī lietas faktiskie apstākļi, piemēram, lietā skartas bērna intereses, un citi. Tieslietu ministrijas ieskatā fakts, ka lieta saņemta no Tiesu palātas un tās izskatīšana ir atsākama no jauna, būtu ņemams vērā, plānojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē apgabaltiesā, tādējādi nodrošinot lietas izskatīšanu iespējami saprātīgā termiņā.

- Attiecībā uz lietas izskatīšanu tās pašas instances tiesā citā tiesas sastāvā, norādām, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. pants garantē personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, tas ir, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā.

Tāpat Konvencija paredz, ka ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē (7. protokola 2. pants). Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot pamatu, nosaka likums.

Līdz ar to, izvērtējot Konvencijas 7. protokola normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ir secināms, ka tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, arī apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, neveidotu Konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas Konvencijas 6. panta prasības, īpaši valsts pienākums nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā.

Izstrādājot grozījumus Kriminālprocesa likumā, tika lūgts viedoklis Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam. Birojs, izvērtējot Konvencijas, tās 7. protokola normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ir secinājis, ka tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, arī apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, pats par sevi neveidotu Konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas Konvencijas 6. panta prasības, īpaši valsts pienākums nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Proti, tika norādīts uz to, ka valstij jānodrošina, ka ikviens tiesas sastāvs ir neatkarīgs un objektīvs Konvencijas 6. panta izpratnē – lietu izskata cits tiesas sastāvs.

- Vai nav nepieciešami grozījumi pārejas noteikumos, kas paredzētu, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta tiek likvidēta tikai tad, kad tiek noslēgta pēdējā lieta, ko Krimināllietu palāta izskata apelācijas kārtībā pēc apgabaltiesas?

- Atbildot uz jautājumu par papildus grozījumu  nepieciešamību pārejas noteikumos, kas paredzētu, ka Augstākās tiesas Krimināllietu palāta tiek likvidēta tikai tad, kad tiek izskatīta pēdējā saņemtā lieta, norādām, ka 2013. gada 13. jūnija likums „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” paredz, ka no 2014. gada 1. janvāra visas krimināllietas pirmajā instancē izskata rajona (pilsētas) tiesas, apelācijas kārtībā pārsūdzētus nolēmumus – apgabaltiesas, bet kasācijas kārtībā pārsūdzētus nolēmumus – Augstākā tiesa.

Pamatojoties uz minētā likuma pārejas noteikumu 57. punktu, Augstākajā tiesa papildus  likuma „Par tiesu varu”  43. pantā noteiktajai struktūrai (Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments) līdz 2014. gada 31. decembrim ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, bet no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim - Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta. Tas nozīmē, ka pēc 2015. gada 1. janvāra krimināllietās apelācijas instances tiesa visos gadījumos būs apgabaltiesa.

Ievērojot minēto, likumdevējs jau sākotnēji noteicis konkrētu termiņu reformas pabeigšanai, nevis reformas noslēgumu padarījis atkarību no kādiem apstākļiem (lietu izskatīšanas pabeigšanu). Ja reformas noslēgums būtu atkarīgs no lietu izskatīšanas pabeigšanas, tad teorētiski varētu veidoties situācija, ka reformas pabeigšana nav iespējama, jo palātā ir viena lieta, kurā tiesvedība ir apturēta, piemēram, sakarā ar personas izsludināšanu meklēšanā. Atzīstams, ka šāda situācija nebūtu racionāla no tiesas resursu viedokļa.