Grib ar likumu raidstacijām piespiest atskaņot latviešu mūziku

Saeimā sāktas diskusijas par latviešu mūzikas atskaņošanu ēterā 40% apmērā – teju desmit stundas diennaktī katrai radio stacijai. Vai tiešām valsts vara sāks noteikt, ko mums klausīties?

Meklē atbalstu Saeimā

Lai reāli ieviestu mūzikas kvotas Latvijā, nepieciešamas likuma izmaiņas. Par to Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē sprieduši deputāti, mūziķi, Latvijas Mūzikas attīstības biedrība, Kultūras ministrijas un raidorganizāciju pārstāvji. Karstas diskusijā nolemts, ka risinājuma meklēšana jāuzņemas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Vienā un tajā pašā laikā, pārslēdzot vairāk nekā 20 raidstacijas, tikai trijās dzirdama latviešu valoda (mūzikas vai ziņu veidā). Secinājums skaidrs – Latvijas mediji pašu valstī tapušu mūziku izmanto ļoti maz.

Mūzikas attīstības biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška uzsver: “Neesam vēlējušies iet ar agresiju vai izsaukt negatīvas emocijas. Galvenā ideja – saglabāt Latvijas kultūras telpu. Nosakot kvotas, pieaugs arī vajadzība pēc Latvijā radītiem skaņu ierakstiem, to kļūs ne tikai skaitliski vairāk, bet pieaugs to kvalitāte un konkurētspēja ar amerikāņu, angļu un krievu mūzikas skaņdarbiem.”

Tomēr vietā teiciens: “Ar varu mīļš nekļūsi.” Šāds lēmums nozīmē, ka, piemēram, Eiropas Hitu Radio, Radio SWH Rock, Krievu Hitu Radio un citi specifiska mūzikas stila raidstacijām nepilnas desmit stundas diennaktī jāvelta tikai Latvijas mūziķiem.

Jana Kay: kur ir manas dziesmas?

Kvotu ideju, protams, atbalsta arī mūziķi. Un kā nu ne, ja par katru viņa radīto un radio atskaņoto dziesmu pienākas kaut neliela, tomēr autoratlīdzība. Paši mūziķi skaidro, ka galvenais jautājums ir mūzikas attīstības veicināšana un ceļa pavēršana jaunajiem māksliniekiem.

Jānis Stībelis saka, ka ir sasniegts kritiskais punkts un mūziķi vairs nespēj klusēt: “Latviešu mūzika radiostacijās skan ļoti minimāli, tāpēc situācija nav mums labvēlīga. Mūziku radīt veicina tirgus, kurā pēc tam šo mūziku var kaut kādā veidā realizēt. Tāpat ir arī ar jaunajām grupām. Ja neviens tās negribēs spēlēt, šiem jaunajiem cilvēkiem nebūs kur likt savu radīto mūziku, un tā burtiski nomirs, vēl nepiedzimusi.”

Patlaban mediju repertuārā tikai 10% ir latviešu mūzika. Kārlis Būmeisters (saukts par Kažu) uzskata, ka tas neļauj mūsu mūzikai attīstīties, un viņš atbalsta īpašu kvotu. Līdzīgās domās ir grupas Dzels Vilks solists Juris Kaukulis un dziedātāja Jana Kay, kura pēc diskusijas Radio Skonto programmu direktoram Valdim Melderim noprasīja: “Manas dziesmas radio atskaņo? Neticu!”

Radio baidās zaudēt klausītājus

Stingrāks vārds te sakāms arī komerciālajām radiostacijām. Kvota esot atbalstāma tikai sabiedriskajām raidorganizācijām, citādi tā ir iejaukšanās privātajā biznesā. Radio klausītāju auditorija ir dažāda, un nez vai tie, kas pieraduši ikdienā klausīties Eiropas hitus, būs sajūsmā, ja gandrīz pusi raidlaika aizņems latviešu mūziķu jaunrade. Risks zaudēt auditoriju novestu pie reklāmas ieņēmumu samazināšanās un tirgus pozīcijas zaudēšanas.

Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics vairāk redz mīnusus: “Kvotu ieviešanas dēļ varētu samazināties radiostaciju skaits, piemēram, krievu radiostacijas. Nez vai krievvalodīgie gribēs klausīties latviešu mūziku. Otrs mīnuss ir neprognozējamie reitingi. Ar šo visu vajadzētu nodarboties sabiedriskajiem medijiem, tagad to redzu kā iejaukšanos privātajā biznesā. 40% katrā ziņā ir pārspīlēti.” Arī Retro Radio pārstāve Regīna Ločmele 40% kvotu uzskata par pārspīlētu: “Cilvēkiem vajag skaistu mūziku, nav nozīmes valodai.”

Kvotas ir tikai trīs Eiropas valstīs

Lai gan Mūzikas attīstības biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška teic, ka daudz kur pasaulē šāda prakse ir un bijusi veiksmīga, Eiropas radio tirgu smalki izpētījis Super FM pārstāvis Ivo Baumanis. Mūzikas kvotas ar likumu noteiktas tikai Francijā, Portugālē un Polijā, turklāt ieviešana nav sevišķi veiksmīga. “2004. gadā mūzikas kvotas pieņēma Polijā, tur pašmāju mūziku atskaņo tikai nakts laikā, jo tā nespēj konkurēt, un samazina auditoriju. Polijas piemērs rāda – reklāmdevēju skaits samazinājās.” Francijā izskan vēlme kvotas atcelt.

Klausītājs grib brīvību

Pašmāju mūziķu ienākumu celšana, latviešu valodas un kultūras mantojuma saglabāšana ir atzīstami mērķi. Tomēr laikmetā, kad varam izvēlēties, kādu mūziku klausīties, vai to darīt internetā, diskā, telefonā vai radio, izvēle ir mūsu kā klausītāju brīvība.

Dace ikdienā klausās Star FM: “Uzskatu, ka šādu kvotu ieviešana būtu manas brīvās izvēles atņemšana. Esmu par latviešu mūzikas attīstību, bet nevēlētos to dzirdēt visas dienas garumā. Arī tagad Star FM ēterā skan dziesmas latviešu valodā, un man tas patīk, bet tas ir normas robežās – nav par daudz, un nav par maz. Es neticu, ka latviešu māksliniekiem ir tik daudz dziesmu, lai nodrošinātu gandrīz 30 radiostacijas ar dažādu repertuāru katru dienu. Es negribētu klausīties Donu 15 reizes dienā un tad tikpat daudz reižu nākamajā dienā dzirdēt Reiniku.”

Velga ikdienā patērē Radio Skonto, viņa uzskata, ka ir tiesības izvēlēties – ja gribi savējos, klausies Latvijas Radio 2, ja ārzemju hitus – Eiropas Hitu Radio. Ja visas radiostacijas veidotu pēc vienas mērauklas, Velga mūziku klausītos internetā vai savā telefonā, tādējādi pazūdot no Latvijas raidstaciju auditorijas.

Kasjauns.lv, Foto: Anete Janševica