Raidījums "De Facto": deja vu jeb - vēsture atkārtojas Krimā
Salīdzinot notikumus Krimā ar jau piedzīvoto 19. un 20.gadsimtā – LTV raidījuma “de facto” aptaujātie eksperti izjūt “deja vue” sajūtu. Tas reiz jau ir bijis un pieredzēts.
To pašu izjuta Francijas pārstāvis Apvienoto Nāciju Drošības padomē. Viņam bija 15 gadi, kad Čeohoslovākijā ar analoģiskiem argumentiem ieradās Padomju Savienības armija. Lielbritānija Drošības padomes sēdē teica, ka daudz dzird par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet maz tam pierādījumu.
Francija, Lielbritānija, un Rietumu pasaule kopumā Krievijas elpu jūt ne pirmo reizi. Deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta laikā Krievija portretēta ar vizuālām alegorijām. Īpaši noturīgas bija divas – lācis un tā dēvētais “mužiks” - gandrīz vienmēr ar vodkas pudeli.
Savulaik Krimas kara laikā latviešu zemnieki karoja cariskās Krievijas armijā. Ieroči un lodes no tā laika, kā arī piemiņas medaļa, kas atrasta kādā mūsu zemnieka sētā, apskatāmi Kara muzejā. Kamēr latviešu zemnieki karoja Krimā, Franču un Britu karakuģi iepeldēja Baltijas jūrā un pat apšaudīja Daugavgrīvas cietoksni. Lai novērstu Krievijas uzmanību.
Vēsture pierāda – Krima un Latvija ir vēstures savienotie trauki. Eiropai iepriekš izdevies lāci savaldīt un ar mužiku sadzīvot. Šajās dienās pierādījies, ka senās iemaņas nedrīkst aizmirst.
“Krievija visus savus instrumentus, tostarp minoritāšu jautājumus izmantos pēc pilnas programmas. Ja Latvija paliktu bez sabiedrotajiem vai ārēja atbalsta, nākamajā sekundē būtu nekavējoša Krievijas reakcija,” saka vēsturnieks, Kara muzeja viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vadītājs Dainis Poziņš.
Spītējot veselajam saprātam, atdzimst vēstures dēmons. Krimas karu sāka ar līdzīgu ieganstu. Toreiz rūpes par savējiem izpaudās kā pareizticīgo baznīcas aizstāvība. Tagad – krievu tautiešu jēdzienā. Atsevišķas Krievijas amatpersonas šajās dienās ar to apzīmējušas ne tikai Krievijas pilsoņus, bet arī radniecīgās kultūras un pat tikai krievu valodā runājošos.
Šokējošā atskārsme, ka Krievijas impēriskais mīts ir dzīvs un pavisam reāls parādījaš arī Lietuvas prezidentes Daļa Gribauskaites teiktajā. Krievija pavisam reāli mērķējot uz Moldovu, Poliju un Baltijas valstīm. Savstarpējās propogandas gūzmā Krimas tatāri kļuvuši par īslaicīgu vēstures epizodi, bet vēlāko ienācēju – krievu – balsojums jau tiek uzskatīts par vismaz daļēju attaisnojumu vienas valsts tīkojumiem pēc otras suverēnas valsts teritorijām.
Impēriskā mīta neatņemama daļa ir arī Latvija un Baltijas valstis. Taču vēstures apstākļi radikāli mainījušies. Liela daļa Austrumeiropas integrējusies Rietumeiropā, kurai svarīgi ekonomiskie sakari ar Krieviju, savukārt Austrumeiropa gandrīz pilnībā atkarīga no tās enerģijas apgādes ziņā.
Šai ziņā gatava notiekošajam bija tikai ASV. Abu valstu tirdzniecības apgrozījums ir salīdzinoši neliels. Ja pēc 2008.ā gada piecu dienu kara Gruzijā Obama piedāvāja nospiest restarta pogu, tad tagad nekas tāds vairs nav gaidāms. Liktenīga sakritība – restarta jeb latviski pārlādes poga, toreiz kļūmīgi tika iztulkota kā pārslodze.
“Tā problēma šajā brīdī ir tā, ka amerikāņi saprot, ka tāda pielabināšanās politika, restarts-2 ar Krieviju nav iespējams, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valsts nemācās pati no savām kļūdām,” saka Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Atšķirībā no savas vēstures grūtākajiem brīžiem, Latvija un mūsu kaimiņvalstis mērķtiecīgi orientējas uz kolektīvās drošības garantijām. Tās apsolījusi veicināt arī NATO vadošā valsts – ASV. Lai gan eksperti nešaubās, ka ilgtermiņā Krievija pati cietīs no savām darbībām, tomēr Krievija sāpīgi iesitusi pa starptautisko tiesību pamatiem. Krievija pārkāpusi uzreiz trīs starptautiskās tiesību normas. Veiktās darbības kvalificējas kā agresija. Tiesa, agresijas definīcija stāsies spēkā vien pēc trim gadiem. Starptautisko tiesību eksperti negribīgi atzīst – šobrīd iedarbinātas tikai tādas sankcijas, kas pašu Krieviju īpaši nesatrauc.
“Krievijas bruņotie spēki pārņēmuši valsts iestādes, bloķējuši ostas. Tā ir bruņota spēka lietošana un triju līgumu pārkāpums,” saka starptautisko tiesību eksperts Māris Lejnieks. Taču no ANO puses nekādas reālas darbības nav sekojušas, kā tas ir vienmēr, kad skartas vienas no piecu Drošības padomes dalībvalstu interesēm.
Krievijas pasniegtā vēstures stunda vēl turpinās, liekot strauji atcerēties par krīzes dēļ novārtā pamestajiem aizsardzības budžetiem.
Kasjauns.lv/Foto: All Over Press