TV3: lai cīnītos pret Krievijas TV propagandu, jāgroza ES audiovizuālo pakalpojumu direktīva

Notikumi Ukrainā parāda, ka Krievija aktīvi izmanto masu medijus, lai maldinātu starptautisko sabiedrību par iebrukumu Krimā. Latvijā liela daļa krievvalodīgu iedzīvotāju ik dienu skatās kaimiņvalsts telekanālu pārraidītās ziņas un lasa interneta portālus.

Pašmāju politiķi par to ir manāmi noraizējušies un publiski spriež, kā samazināt Krievijas informatīvo klātbūtni Latvijā. Latvijas un Lietuvas mediju uzraugi ir bezspēcīgi un nespēj ietekmēt retranslēto kanālu saturu, norādīja TV3.

Latvijā jau gadiem ikviens var skatīties desmitiem Krievijas kanālu, kuru ziņas izplata arī Krievijas ideoloģiju. Drošības policija brīdina, ka Putina režīma propaganda un smadzeņu skalošana šo mediju informatīvajos raidījumos paliek tikai intensīvāka. Turklāt notikumi Ukrainā rāda, ka Krievijas agresija iet roku rokā ar Kremļa informatīvo karu. Piemēram, kāds televīzijas kanāls ziņoja par garu auto rindu ar ukraiņu bēgļiem pie Krievijas robežas. Patiesībā tā bija Polijas robeža, uzsvēra "Nekā personīga".

Lielākās problēmas gan sagādā tie Krievijas kanāli, kuri ir reģistrēti citās Eiropas Savienības valstīs. Baltijas mediju uzraugi tos nespēj aizsniegt. Un tas ir viens no jautājumiem, kur lietuvieši vēlas cieši sadarboties ar Latvijas mediju uzraugiem. Arī viņiem ir aizdomas par pārkāpumiem Ukrainas notikumu atspoguļošanā Krievijas kanālos "Rossija RTR" un "NTV-Mir", kas ir starp visvairāk skatītajiem kanāliem. Tie ir reģistrēti attiecīgi Zviedrijā un Anglijā, un tos retranslē Latvijā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants raidījuma atzina, ka tas praktiski nozīmē to, ka uzraudzība nav iespējama un uzraudzība nenotiek.

Viss, ko NEPLP šajā gadījumā var darīt, ir lūgt zviedrus un britus izvērtēt abu kanālu ziņas. To padome arī izdarīja. Tomēr uz rezultātiem Dimants necer, jo pārbaudi viņi veic tikai formāli. Tādēļ Latvija uzskata, ka jāgroza Eiropas Audio vizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Jānoteic, ka tiem Krievijas telekanāliem, kurus retranslē mūsu valstī, jābūt arī reģistrētiem Latvijā. Tas ļaus arī šos kanālus uzraudzīt un, ja vajag, sodīt. Eiropas Komisija pašlaik strādā pie direktīvas. Bet, lai to grozītu, jārēķinās ar gadiem.

"Nekā personīga" šonedēļ vairakkārt sazinājās gan ar Zviedrijas raidorganizāciju padomi, gan ar Lielbritānijas komunikāciju biroju jeb "Ofcom". Zviedri atbildēja, ka turpina pētīt Latvijas pieprasījumu, un nevēlējās sniegt interviju, bet britu "Ofcom" tā arī neko nepateica.

Ārvalstīs reģistrētie mediji, kuri retranslē Krievijas kanālus Latvijā, ir tikai viena monētas puse. Otra ir vietējie uzņēmumi, kuri arī skatītājiem piedāvā Krievijā veidotu saturu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) raidījuma teica, ka vispirms jāsāk ar "Lattelecom".

"Te kontrolpakete pieder valstij. Ir vajadzīga valsts griba. "Lattelecom" var lauzt līgumus ar šiem konkrētajiem televīzijas kanāliem," norādīja Mūrniece.

Viņasprāt, "Lattelecom" pamata piedāvājumā vajadzētu būt Latvijas un Eiropas Savienības valstu televīzijas kanāliem. Tikmēr ļoti nopietni jāseko līdzi Latvijā reģistrētajam Pirmajam Baltijas kanālam. NEPLP arī no PBK ir pieprasījis pēdējo nepilnu divu mēnešu ziņu ierakstus.

"Acīmredzot tiem, kas šīs idejas virza, vajadzētu arī skaidri pateikt, ka Latvijā tiek atjaunota politiskā cenzūra un ka Satversmes 100.pants par vārda brīvību un cilvēkiem iespēja gūt tiešām ļoti daudzveidīgus viedokļus par notikumiem vienkārši izbeidz pastāvēt," TV3 paziņoja "Baltic Media Alliance" preses sekretārs Edžus Vējiņš.

Viņš arī raidījumam pastāstīja, ka Pirmais Baltijas kanāls strādā, lai izveidotu ziņu portālu, lai sasniegtu arī latviešu auditoriju.

TV3 norādīja, ka iedzīvotāju pieprasījums pēc Krievijas kanāliem liecina, ka pašmāju televīzijas kompānijām jādomā par kvalitatīvu piedāvājumu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Raidījums arī uzsvēra, ka smaga situācija ir Latgalē pierobežā, kur lielai daļai skatītāju ir pieejami Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanāli, bet neraida Latvijas kanāli.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau pirmdien spriedīs par ieceri noteikt administratīvo atbildību par televīzijas raidījumu retranslācijas pārkāpumiem. Tāpat komisija uzskata, ka Latvijā reģistrētajiem televīzijas kanāliem būtiski jāpalielina administratīvā soda apmērs.