„Tiksimies pēc kara!” Guna Zariņa Maskavā atsakās spēlēt titullomu
Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa, protestējot pret Krievijas agresiju Ukrainā, atteikusies spēlēt titullomu Maskavas Gogoļa centra iestudējumā „Mēdeja”. Tādēļ maskaviešiem nācies atcelt jau ieplānotās „Mēdejas” izrādes no 11. līdz 14. martam.
Guna Zariņa Gogoļa centram nosūtījusi vēstuli, kurā izsaka protestu pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās: „Es, Guna Zariņa, protestēju pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainas teritorijā un iejaukšanos suverēnas valsts iekšējās lietā. Mūzas klusē. Uz tikšanos pēc kara!”
Jau vēstīts, ka pagājušā gada rudenī jaunais režisors no Rīgas Vladislavs Nastavševs Gogoļa centrā iestudēja sengrieķu dramaturga Eiripīda lugu „Mēdeja”, kurā titulloma uzticēta latviešu aktrisei Gunai Zariņai. Nav noslēpums, ka Guna ir ne vien izcila profesionāle, bet arī lieliska krievu kultūras un valodas zinātāja - Zariņa aktiermeistarību apguvusi Sanktpēterburgā. Eiripīda „Mēdeja” ir režisora pirmā pievēršanās antīkajai drāmai, gluži tāpat kā aktrisei Gunai Zariņai, kurai pirms tam klasisko sengrieķu autoru lugās spēlēt nav nācies.
Guna Zariņa ir viena no vadošajām Jaunā Rīgas teātra aktrisēm. 2013. gadā viņa ieguvusi prestižo Lilitas Bērziņas balvu, 2007. gadā - Teātra darbinieku savienības balvu kā labākā aktrise (par lomu izrādē "Latviešu mīlestība" un Alises Budļevskas lomu izrādē "Tas notika ar viņiem").
Zariņa nav pirmā no JRT kolektīva, kas atklāti paudusi attieksmi pret Krievijas rīcību Ukrainā. Pirms tam Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermanis paziņoja, ka sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā atceļ visas savas ieplānotās viesizrādes Krievijā un bilda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir garīgi slims cilvēks, kurš jāizolē no sabiedrības: „Jau gadiem ilgi man ir tīri profesionāla interese par Putinu kā parādību. Te mums ir darīšana ar psihiski slimu cilvēku, viņam vienkārši ir vajadzīga dakteru palīdzība. Viņš kaut kādā veidā jāizolē.” Savukārt aktieris Vilis Daudziņš Kasjauns.lv visus aicināja aktīvi izrādīt savu pozīciju Ukrainas jautājumā: „Gan Krievijai, gan Krievijas kultūras cilvēkiem jāsaprot, ka citādi rīkoties mēs nevaram. To ļoti labi var saprast manas un vecākas paaudzes cilvēki, kuri pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados stāvēja uz barikādēm. Ja toreiz kāda Eiropas teātra trupa būtu atcēlusi savas viesizrādes PSRS, protestējot pret vardarbību Viļņā, es būtu laimīgs, jo es zinātu, ka šiem cilvēkiem nav vienalga. Toreiz mums bija ļoti svarīgi, lai mūs sadzird ārpusē – citās valstīs, vienalga kādā veidā. Tagad mums jāparāda, ka ukraiņus esam sadzirdējuši un, manuprāt, tas ir labākais veids, kā to darīt.”
Plašu komentāru par latviešu mākslinieku pozīciju savā Facebook lapā uzrakstījis „Gogoļa centra” mākslinieciskais vadītājs, režisors Kirils Serebreņņikovs, vēsta lsm.lv. Cita starpā Serebreņņikovs pauž nožēlu par politiķu triumfu un to, ka mainījušās iepriekš labās attiecības ar latviešu teātriem.
„Tagad viņi neatbrauks pie mums, mēs neaizbrauksim pie viņiem. Un kas sanāk? (..) Politiķi gavilē, pasaule pakļaujas viņu fantāzijām, noguļas viņiem ērtā pozā,” raksta Serebreņņikovs.
Arī trīs Latvijas Nacionālā teātra aktieri iesniegumā teātra direktoram Ojāram Rubenim lūguši pārcelt paredzētās viesizrādes Krievijā. Pēc Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājas Līgas Rimšēvičas teiktā, domājot ilgtermiņā, svarīgāk ir nesaraut saites ar Krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu un sponsoriem. Viņa uzsvēra, ka Krievija nav monolīta un lielākā tās inteliģences daļa neatbalsta Putina rīcību. Rubenis esot izteicis vēlmi pirms viesizrādēm Krievijā paust savu attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā. Pēc Rimšēvičas teiktā, tam būs lielāks iespaids nekā izrāžu atcelšanai.
Šādi rīkojies „Dirty Deal Teatro” kolektīvs viesizrādē Maskavā, mainot izrādes „Nacionālais attīstības plāns” finālu un aicinot skatītājus iestāties par Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas.
Kultūras ministre Dace Melbārde, komentējot Latvijas mākslinieku viesošanos Krievijā, paudusi, ka brīvā un demokrātiskā valstī ir iespējamas dažādas nevardarbīga protesta formas. Ministre uzsvērusi, ka ikvienam māksliniekam un kultūras institūcijai ir tiesības izvēlēties, kādā veidā paust savu nostāju pret pasaulē un arī Latvijā notiekošo. Viņa atzinusi, ka politiska iejaukšanās mākslas procesos, norādot tikai vienu iespējamo rīcības modeli, nav uzskatāma par labu praksi pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
