Apspriežot Ukrainā notiekošo, Rubiks saplūcas ar ukraiņu organizāciju pārstāvjiem
Šodien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā, pārrunājot situācija Ukrainā, izcēlās strīds starp ukraiņu organizāciju pārstāvjiem un apvienības "Saskaņas centrs" deputātu Artūru Rubiku par to, kas tad īsti notiek un ir zināms par notiekošo Ukrainā.
Rubiks izteicās, ka nepieciešams pierādīt, kas ir noticis Ukrainā, savukārt vairāki ukraiņu diasporas pārstāvji pauda, ka informācija par notikumiem Ukrainā un Krievijas lomu tajos ir zināma. Pēc Latvijas Ukraiņu kongresa pārstāvja Nikolaja Pavļuka atsevišķiem izteikumiem deputāts Rubiks mudināja viņu atcerēties, ka viņš atrodas Saeimā.
Vārdu apmaiņa sākās pēc tam, kad deputāts Valdis Liepiņš (RP) bija atzīmējis, ka no kāda ukraiņu organizāciju pārstāvja dzirdējis, ka nav īsti zināms, kāda ir situācija Ukrainā uz vietas. Liepiņš pauda viedokli, ka šāds apgalvojums nav pamatots, jo situāciju Ukrainā atspoguļo arī neatkarīgi žurnālisti.
Šodien uz komisijas sēdi bija uzaicināti Ukraiņu diasporas organizāciju Latvijā pārstāvji, un sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) pauda prieku, ka klātesošās organizācijas atbalsta Saliedētības komisijas iepriekš pieņemto aicinājumu par Ukrainu.
Sabiedrības saliedētības komisija 5.martā pieņemtajā paziņojumā aicināja uz principiālu nostāju par vienotu un nedalāmu Ukrainu un konflikta risinājumu bez militāras iejaukšanās visus Latvijas iedzīvotājus neatkarīgi no cilvēku nacionālās, reliģiskās un valstiskās piederības, Latvijas politiķus, kā arī Latvijā esošās ukraiņu biedrības un sabiedriskās organizācijas.
Deputāts Dzintars Ābiķis (V) norādīja, - lai gan Latvijā nebūs viegli, ja pret Krieviju tiks ieviestas nopietnas sankcijas, taču tas ir jādara, lai mēs varētu justies droši nākotnē. Atsaucoties uz protestētājiem Krievijā, politiķis norādīja, ka ir svarīgi Putinu apturēt. Ābiķis pauda aizdomas, ka Krievijas specdienesti kādreiz ir rīkojuši ēku spridzināšanu politiskos nolūkos. Tāpēc deputāts cer, ka kaimiņvalsts specdienesti Latvijā nesarīkos kādas krievu skolas spridzināšanu. Izsakot šo domu, politiķis "spļāva pār kreiso plecu", lai tā nenotiktu.
LETA jau ziņoja, ka pirms vairākām nedēļām Krimā sāka patrulēt bruņoti spēki, kurus plaši uzskata par Krievijas karavīriem, pēc tam notika referendums, kurā Krimas iedzīvotāji lielā vienbalsībā esot nobalsojuši par pievienošanos Krievijai.
Otrdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas, kā arī Sevastopoles pašpasludinātie līderi parakstīja līgumu par Ukrainai piederošās pussalas aneksiju. Īsi pirms tam Putins izskatīšanai Federācijas padomē iesniedza attiecīgu likumprojektu par okupētās Ukrainas teritorijas aneksiju, uzņemot Krimu un Sevastopoles pilsētu Krievijas sastāvā divu atsevišķu federālo subjektu statusā.
Rietumvalstis neatzīst šī referenduma likumību.
LETA
