Naudu smagi slimajai Zanei savāca ziedotāji, nevis valsts

Latvijā ir daudzi cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība, bet ne vienmēr valsts ir spējīga palīdzēt. Tā notika arī Zanes Lazdiņas gadījumā. Lai dotos uz plaušu transplantācijas operāciju Vīnē, Zane lūdza palīdzību valstij, taču saņēma atteikumu. Tas neesot valsts budžeta apmaksājams veselības aprūpes pakalpojums, to nosaka likums. Taču nepilna mēneša laikā brīnums ir noticis, un nepieciešamie 120 tūkstoši eiro ir savākti.

Zane Lazdiņa ir no Ērgļiem, aizraujas ar fotografēšanu, rokdarbiem, ceļošanu, viņas sirdsdarbs un aicinājums ir arī ēst gatavošana. Precīzāk sakot, bija. Retā slimība – asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās, Zani novedusi līdz ratiņkrēslam un sirds mazspējas 4. pakāpē. Zanes otrās mājas ir Stradiņa slimnīca, kur viņa vada savas dienas, ticībā un cerībā gaidot zvanu no Vīnes klīnikas, lai būtu par soli tuvāk veselības atgūšanai. Par slimību Zane uzzinājusi pirms aptuveni trim gadiem, viņa stāsta, ka izjutusi neciešamas fiziskas sāpes no katras liekas piepūles, dažbrīd pat licies, ka nomirs...

Portālam Kasjauns.lv apciemojot Zani slimnīcā, dienā, kad viņa tiek izrakstīta, ir patiess prieks redzēt, ka jaunā sieviete ir smaida un pozitīvu emociju pārpilna. Par spīti smagajai slimībai un gaidāmajai plaušu transplantācijai, Zane smaida. „Es vienmēr esmu raudzījusies uz visu pozitīvi, cerība atkal būt veselai mani nekad nav pametusi, ticu, ka viss būs labi. Īstenībā visu šo slimības posmu esmu pārdzīvojusi samērā mierīgi, protams, bija sākumā asaras, un lielas bailes, bet tagad esmu pieradusi, tā teikt – sadzīvoju ar savu slimību un skatos uz lietām pozitīvi. Tas vispār ir raksturīgs cilvēkiem, kuri slimo ar smagām kaitēm – viņi ir pozitīvi,” smaidot stāsta Zane. Viņa atzīst, ka ir žēl, ja cilvēkam ir abas rokas, kājas, viņš ir pilnībā vesels, bet čīkst un žēlojas par dažādām materiālām lietām. Veselība ir lielākā vērtība. Diemžēl daudzos gadījumos cilvēki to sāk apzināties tikai tad, kad tās vairs nav.

Ar sapni par peldēšanos, līdz lūpas kļūs zilas

Zane stāsta, ka visu laiku tic, ka būs labi, un pavisam drīz viņa atkal varēs atgriezties dzīvē, kāda tā bija agrāk. „Tā īpaši par nākotnes plāniem nedomāju, bet zinu, ka pirmais, ko gribu darīt pēc tam, kad atkal būšu vesela, ir peldēties. Es tik ļoti gribu peldēt, ka darīšu to tik ilgi, kamēr lūpas paliks zilas, un ne jau no slimības, kā tas ir šobrīd, bet no pārlieku ilgas uzturēšanās ūdenī. Vēl man nav atļauts lietot daudz šķidruma. To nevaru darīt slimības dēļ, jo vēdera dobumā uzkrājas ūdens, un tāpēc arī esmu slimnīcā, bet tad, kad būšu vesela, viena no pirmajām lietām, ko darīšu – dzeršu daudz, daudz ūdens,” stāsta Zane.

Nekad nedomāja, ka valsts pametīs likteņa varā

Lai gan nauda plaušu transplantācijai savākta, un tas izdarīts nepilna mēneša laikā, valsts Zanes ārstēšanai nav piešķīrusi nevienu centu. Uzzinot, ka būs nepieciešama plaušu transplantācija un tas izmaksās 120 tūkstošus eiro, Zane uzreiz vērsās pēc palīdzības Nacionālās veselības dienestā, taču saņēma atteikumu. „Cilvēks valstij interesē tikai tad, kad viņš ir vesels. Jau nojautu, ka valsts līdzekļus nepiešķirs, zinu par līdzīgiem gadījumiem, bet bija cerība, ka vismaz kādu daļu atmaksās, bet nekā. Tāpēc man liels, liels paldies jāsaka visiem ziedotājiem, jo neticēju, ka var notikt brīnums tik īsā laikā – valsts nevar, bet tauta var...” stāsta Zane.

Viņa atzīst, ka ticību un spēku dod visi līdzcilvēki, ziedotāji, draugi, ģimene, un pat sveši cilvēki. „Tas atbalsts, kādu izjūtu ir neticams, cilvēki raksta vēstules, uzmundrina, saka labus vārdus, cilvēciski jūt līdzi, un tas viss dod spēku un izturību.”

Nu Zane gaida, kad kuru katru brīdi zvanīs no Vīnes, lai varētu doties uz plaušu transplantācijas operāciju. Bailes ir lielas, taču viņa zina, ka tā diemžēl ir vienīgā iespēja, lai dzīvotu.

Šajā valstī par cilvēku nedomā

Uz sarunu aicinājām arī Zanes ārstu Andri Skridi – P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu. Viņš portālam Kasjauns.lv atklāj, ka vēl vakar sarakstījies ar Vīnes klīniku, un viņi apstiprinājuši, ka Zane pēc savas asins grupas ir pirmā sarakstā starp 150 cilvēkiem, kuri gaida, kad atradīsies piemērots donors. Skride atzīst, ka visi ļoti gaida zvanu no Vīnes. Savu telefonu ārsts nav izslēdzis ne uz brīdi, un tic, ka pavisam drīz Zane varēs doties uz Vīni, lai tiktu veikta operācija. „Plaušu transplantācija ir ļoti sarežģīta operācija, sarežģītāka par sirds transplantāciju. Protams, risks, ka šī transplantācija var neizdoties ir apmēram 10%, tas nav liels, bet tomēr.”

Lai gan Zane no P. Stradiņa slimnīcas tiek izrakstīta, neviens nevarot skaidri pateikt, vai viņas stāvoklis ir stabils: „Zanes stāvoklis ir stabilizēts, bet to, vai tas ir pilnībā stabils nevar pateikt neviens, taču būt slimnīcā arī nav sevišķi labi, jo te ir dažādas infekcijas, kuru mājās nav.”

Dakteris Skride apstiprina, ka operācijai nepieciešamā summa ir savākta, un tas izdarīts ar ziedotāju palīdzību, no valsts nav saņemts ne cents. „Šajā valstī par cilvēku nedomā. Ja cilvēks ir, ir arī problēma, ja cilvēka nav, arī problēmas vairs nav.”

Lielāko Latvijā saziedoto summu TOP 5 -

Zane nav vienīgā, kas, nonākot smagā situācijā, ar valsts palīdzību nevarēja rēķināties. Taču, liels atbalsts šādos gadījumos ir ziedotāji, un Latvijā patiesi ir daudz gadījumi, kad tauta saziedojusi lielas summas, lai sniegtu iespēju kādam dzīvot.

Zanes plaušu transplantācijai nepieciešamā nauda ir pagaidām lielākā ziedotāju saziedotā summa, turklāt to savākt izdevies nepilna mēneša laikā.

Lielākās saziedotās summas Latvijā

1.    120 tūkstoši eiro Zanes Lazdiņas plaušu transplantācijai

2.    61 tūkstotis eiro Ainara Semjonova abu kāju amputācijas novēršanai

3.    42 tūkstoši eiro Andrai Kvālei vēža ārstniecībai Vācijā

4.    28 900 eiro Ričarda Āboltiņa ārstēšanai ārzemēs

5.    20 tūkstoši eiro Olivera Kurta Karlsona izmeklējumiem ārzemēs

Ziedot.lv pārstāve Ilze Ošāne stāsta, ka lielākās summas vienmēr saziedo cilvēkiem, kuri nonākuši ārkārtas situācijās – pēkšņu un smagu slimību ārstēšanai, kā arī ugunsgrēkos cietušajiem. Parasti bērnu un smagi slimu cilvēku ārstēšana notiekot Eiropas Savienības valstu klīnikās, tālākās valstis, kur cilvēki ārstējušies – Indija, ASV, Ķīna.

Vēršoties Nacionālās veselības dienestā un jautājot vienkāršu jautājumu – Vai kādā no minētajiem gadījumiem naudu ārstēšanai ir piešķīrusi valsts, atbildi nesaņemam. Lai to noskaidrotu, esot nepieciešama izpēte.