Mūžībā aizgājis režisors Rodrigo Rikards

Atvadīšanās no režisora notiks sestdien, 5.aprīlī, plkst.12 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

Kinematogrāfistu savienība Rikardu redzēja kā radošu personību, kam varētu piešķirt Renesanses laikmeta cilvēka goda nosaukumu, ja tāds būtu, pastāstīja Romanova. Režisors bijis vitāls, enerģisks, erudīts daudzās jomās, kodolīgs savās runās un ar sirsnīgu smaidu.

Autora - režisora - mākslinieka mūžs, pēc Romanovas teiktā, ir bijis patiesi bagāts. Viņš veidojis savus darbus ar smalkjūtību pret varoņiem, ar iedziļināšanos katrā tēmā, ar smalku operatora redzējumu un stingru režisora mērķtiecību. Neatkarīgais, viengabalainais un spēcīgais raksturs licis viņam pārredzēt laukumu un turēt visu savās rokās.

Līdzjūtību kinorežisora tuviniekiem izsaka arī Latvijas Televīzija (LTV). Kā norāda LTV, Rikards, kurš no 1960. līdz 1995.gadam devis radošo ieguldījumu LTV "Telefilma - Rīga", savas darbības laikā izveidojis vairāk nekā 100 filmu. Rikarda kontā bez filmām ir arī uzrakstītas grāmatas un viņa gleznu personālizstādes. Rikards uzrakstījis trīs grāmatas par latviešu filmām un piedzīvojumiem ar kino kameru Latvijā un pasaulē, kā arī "Gleznotājs Rūdolfs Pinnis. No Aiviekstes līdz Sēnai" 1993.gadā un "Dzintara ceļš" 2003.gadā.

Režisors, operators, scenārists, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Rikards 1941.gadā dzimis Rīgā, ar izcilību beidzis Vissavienības valsts kinoinstitūtu Maskavā ar filmu "Pusstunda Latvijā", kas bija pirmā krāsainā filma LTV .

Rikards uzņēmis vairāk nekā 100 dokumentālo un koncertfilmu, 1995.gadā nodibinājis vizuālo mākslu studiju "Scilla". Režisors veidojis vairākas filmas par māksliniekiem, pēdējās no tām - "Akmeņi debesīs" par tēlnieci Artu Dumpi un "Līvs ar otu" par līvu mākslinieku Andreju Šulcu.

Pērn LTV demonstrēja vienu no viņa nozīmīgākajām dokumentālajām filmām "Sirdsdaugava", kas tapa 1987.gadā kā protests pret Daugavpils HES būvniecību. "Sirdsdaugava" ieguva pirmo vietu Starptautiskajā filmu festivālā Freiburgā un bija pirmā latviešu filma, kuru demonstrēja toreizējās Rietumvācijas televīzijā.

Rikarda filmu tematika bijusi daudzpusīga. Nozīmīgu vietu ieņēmuši ekrāna darbi par Latvijas kultūrai nozīmīgām personībām. Daudzas Rikarda filmas veltītas Latvijas folklorai, tuvākai un senākai vēsturei, dabai un tās aizsardzībai. Tās ieguvušas atzinību un balvas starptautiskos filmu festivālos un izrādītas daudzu valstu televīzijas kanālos. Kā pastāstīja Romanova, "Vējš no jūras" 1979.gadā, kas veltīta Baltijas jūras aizsardzībai, Francijas pilsētā Nicā ieguva zelta medaļu, kas bija pirmā medaļa un pagaidām vienīgā Latvijas televīzijā.