Skandalozs ārsts sola Latvijas atdzimšanu un pasakainas pensijas

Piemēram, pērn Rubins pieprasīja no amata atbrīvot veselības ministri Ingrīdu Circeni, jo viņas darbība „ar katru dienu pasliktina iedzīvotāju medicīnisko aprūpi un apgādi ar medikamentiem un medicīnas pakalpojumiem”. Pērnvasar viņš arī bija saniknojies, ka Latvijas Televīzija no Tallinas nepārraidīja Latvijas U-20 basketbola sudraba spēli Eiropas basketbola čempionātā. Viņš par to aizrakstīja sūdzību visām valsts augstākajām amatpersonām.

Vārdu sakot, Latvijas Universitātes profesoram un Latvijas Dermatovenerologu asociācijas prezidentam Rubinam par visu ir savs strikts viedoklis un tāpēc arī partijas programma uz Eiroparlamenta vēlēšanām izceļas ar radikāliem paziņojumiem.

Piemēram, tā sola panākt pensiju un pabalstu ikgadēju palielinājumu par 10 %. Tas ir - pensijām cilvēkiem ar 20 gadu darba stāžu ir jābūt ne mazākām kā 400 eiro mēnesī, piemaksājot vēl papildus 10 eiro par katru nostrādāto gadu. Kā šo mērķi sasniegt, sēžot Briselē, gan īsti nav skaidrs.

Šerpā Rubina izlēcieni

Andra Rubina vārds sevišķi bieži preses slejās vīdēja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad viņš tika ievēlēts Saeimā no odiozās Zīgerista partijas listes. Viņš izcēlies ar vairākiem skaļiem paziņojumiem un arī politiskie pretinieki viņu nav saudzējuši.

Tā, piemēram, 1994. gadā „Tēvzemei un Brīvībai” atteicās Rubinam sniegt rekomendāciju kandidēšanai uz Rīgas Medicīnas akadēmijas prorektora amatu, jo viņam savulaik bijis liels stāžs komunistu partijā - PSKP. Savukārt drīz vien Zīgerists paziņoja, ka tēvzemieši cenšas atriebties Rubinam. „Tēvzemei un brīvībai” esot centusies pārvilināt Rubinu savā frakcijā, solot viņam amatus valdībā, bet viņš neesot piekritis. Savukārt 1998. gadā Rubins jau paziņoja, ka vēlas, lai tiktu notiesāti tēvzemiešu vadošie politiķi - Jānis Straume, Māris Grīnblats un Vladimirs Makarovs.

Tad pat Rubins arī pieprasījis Laimoņa Strujēviča (Latvijas Zemnieku savienība) atbrīvošanu no ekonomikas ministra amata, jo viņš esot „ārkārtīgi bīstams un nevar atrasties valdībā”. Reaģējot uz šo Rubina paziņojumu, politiķis Ziedonis Čevers, kurš tikko bija atstājis iekšlietu ministra posteni, no Saeimas tribīnes strīda karstumā izteicās: „Rubina kungs! Nemetiet ar akmeni, citādi dabūsiet tādu belzienu, ka nevarēsiet uzkāpt tribīnē.” To Rubins uzskatīja par tiešiem draudiem un pieprasīja sev norīkot īpašu apsardzi, ko Saeima neakceptēja.

Tāpat Rubins savulaik pieprasīja, lai Saeimā tiktu izskatīts jautājums par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Tālavam Jundzim.

Vārdu sakot, Rubins un viņa partija ir pārliecināta, ka Latvijā viss ir šķērsām un tikai viņi var garantēt valsts atdzimšanu. Protams, Andris Rubins to nevar izdarīt viens, tāpēc atradis kompanjonus, tostarp arī savu dēlu Silvestru, kurš iet ne tikai tēva profesionālajās (viņš ir Latvijas Dermatoloģijas institūta direktors), bet arī politiskajās pēdās. Ja tēvs ir Latvijas Atdzimšanas partijas vēlēšanu listē ierakstīts ar pirmo numuru, tad dēls ar pēdējo – devīto numuru. Acīmredzot, dēlam līdz tēvam vēl jāaug un jāaug.

Atdzimšanas partijas saraksts ievērojams arī ar to, ka tajā ir trīs Daugavpils Universitātes (DU) zinātnieces: ar 2. numuru - pētniece Astrīda Skrinda, ar 4. numuru - asociētā profesore Dzintra Iliško, bet ar 6. numuru – DU lektore Jeļena Badjanova.

Vēl ar Atdzimšanas partijas palīdzību Eiroparlamentā cer iekļūt pensionētais ģeogrāfijas skolotājs Valdis Šteins, franču valodas speciāliste Elīna Tetere, ekonomiste, tagad mājsaimniece Dzintra Strazde un „Maxima” darbinieks Uldis Pāže. Te jāuztver, ka šis Uldis Pāže nav pazīstamais fotogrāfs Uldis Pāže, bet gan tikai viņa vārdabrālis. Cik lielu vēlētāju atbalstu saņems Atdzimšanas partija, redzēsim 24. maijā, bet, ņemot vērā, ka partija līdz šim nav guvusi plašu atbalstu ne Saeimas, ne pašvaldības vēlēšanās, diez vai tas būs liels. Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2009. gadā Atdzimšanas partijas no 17 sarakstiem guva visniecīgāko vēlētāju atbalstu – tikai 0,22 %.