Uģis Brikmanis: Baha mūzika iemieso pārlaicīgumu
Režisors Uģis Brikmanis, kura tematiskajā līnijā „Okeāna alkas” iekļauta arī visu triju Baha pasiju atskaņošana 4., 11. un 18. aprīlī, akcentē, – šis ir nozīmīgākais viņa vadītās tematiskās līnijas notikums: „Esmu priecīgs, ka paliks pasiju ieraksts, novelkot robežlīniju – šis ir gads, kad skanēja visas Baha pasijas Latvijas Radio kora izpildījumā. Tā būs mēraukla nākamajām paaudzēm un arī mums pašiem, pēc kā tiekties – domāšanas un profesionālās varēšanas ziņā.”
„Protams, mums pietrūka resursu, un neviens tā arī neatvēzējās iesniegt projektu „Unikālā Rīgas ekumeniskā kultūra”. Taču tas, ka asociatīvi tiks pārstāvēti visi četri evaņģēliji, arī ļaus manīt to, ka neaprobežojamies ar vienu sakrālu kalpošanu. Šeit esamība tiek tverta telpiski – ka mēs dzīvojam starp četrām konstantēm. Te galvenās ir pāris lietas: domāšana, esamības uztvere, piedzīvotā pieredze – no režīma līdz brīvībai un muzikālā un profesionālā varēšana visaugstākajā līmenī,” par šo projektu – trim Baha pasijām un Ērika Ešenvalda komponēto „Lūkas pasiju” – teic U. Brikmanis.
Kādēļ šajā tematiskajā līnijā tik liela vieta atvēlēta tieši Baham – uz šā komponista darbiem akcents tiek likts gan festivālā „Windstream”, gan Baha pasiju atskaņošanā, gan šīs vasaras programmā „Ērģeļmūzika BACH zīmē”, kas tiks atklāta jau 16. maijā? „Šīs tematiskās līnijas uzdevums ir dot elpu tiem projektiem, kurus ģenerē personības, nevis uzbūvēt stāstu par okeāna alkām; tam nav nekādas nozīmes.
Pēc Brikmaņa domām, joprojām esam bagāti ar personībām, un šis aspekts viņam pašam šķiet ļoti būtisks, jo, redzot laikmetu maiņas šķirtni, kas norisinās šobrīd, vislielākās bažas ir par unikālu un neatkārtojamu personību trūkumu nākamībā. „Mums būs citi resursi – organizatoriski, materiāli, pieredzes utt., tādēļ esmu priecīgs, ka tieši manā tematiskajā līnijā ir personību zīmogoti koncerti, izstādes, akcijas; ka jaunie cilvēki, kas nāks, saskarsies ar spilgtu personīgu redzējumu, dzirdējumu, lasījumu. Mans uzdevums ir tikai pašķirt tiem ceļu.”
Pievēršot tik lielu uzmanību tieši Baham, tematiskās līnijas „Okeāna alkas” kurators atļāvies būt pilnīgi subjektīvs. „Tas ir sava veida kods, atslēga. Netikām līdz kvalitatīvam projektam par Mītelu; tas Rīgai vēl nākamībā ir jāpaveic, un tas jāizdara ārkārtīgi labi, lai pateiktu, kāda bijusi Mītela loma. Bet Bahs ir pārlaicīgs, pārmuzikāls; tā nav tikai mūzika. Ar vārdu „Bahs” neviens nesaprot tikai baroka mūziku; tas ir daudz kas vairāk, turklāt atbilstošs mūsu mentalitātes uztverei. Šis vārds neiemieso tikai muzejiskas, garīgas vērtības, bet nepārtraukto dzīves procesu, esamību mākslā, dzīvo domu, dzīvo procesu, nevis sastingušu vērtību „copy & paste”.”
Visu iepriekš teikto Uģis Brikmanis saskata tieši "visvienkāršākajos cilvēkos, kas sēž Sv. Jāņa baznīcā sarežģītas mūzikas laikā un klausās", uzsverot: „Man ir prieks par to, ka tā ir nevis „laķētā” publika, bet gan cilvēki, kas saprot šīs mūzikas pārlaicīgumu.”
