Varakļānu masu kautiņš ar nūjām un kastetēm tāds čiks vien bijis
Pirms trim mēnešiem sabiedrību satrauca ziņas par masu kautiņu Varakļānos. Pēc Ziemassvētku balles vietējā kultūras namā sakāvusies vietējā jaunatne, kura bijusi bruņota ar beisbola nūjām un kastetēm. Nu policija ir beigusi izmeklēšanu Varakļānu kautiņa lietā un teic, ka „brēka bija liela, bet vilna maza”.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada 26. decembrī pāris desmitu varakļāniešu vecumā no 18 līdz 45 gadiem pēc Ziemassvētku balles vietējā kultūras namā pilsētā sarīkoja pamatīgu kautiņu. Bija sakāvusies Varakļānu jauniešu kompānija, kura pēc ilgāka laika atkal bija sapulcējusies dzimtajā pilsētā, ar vietējo „zelta jaunatni”, kura kontrolē nelegālā alkohola jeb ļergas tirdzniecību. Vēlāk vairāki „zelta jaunatnes” vecāki sāka vainot vietējos policistus, ka viņi nespējot pilsētā nodrošināt kārtību un piesedzot nelegālā alkohola tirdzniecību. Skandāls bija sacelts pamatīgs. Nu Valsts policija beigusi izmeklēšanu un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma Kasjauns.lv pavēstīja:
„Liela brēka, maza vilna - tā visprecīzāk varētu raksturot notikušo Varakļānos 26. decembra naktī aizvadītā gada nogalē. Sensācija, kas plašsaziņas līdzekļu telpā izskanēja kā beisbola nūjām un kastetēm bruņojošos laupītāju ielaušanās nevainīgu jauniešu Ziemassvētku svinību pasākumā, divu bērnu mātes piekaušana un vēsturiska villošanās ar 50 cilvēku iesaistīšanos, izčākstējusi kā sniegs pavasara saulē.
Policijā par notikušo tika uzsākti pieci kriminālprocesi (divi par tīšu svešas mantas iznīcināšanu un bojāšanu, trīs pēc krimināllikuma 13. nodaļas par miesas bojājumu nodarīšanu). Persona, kas vienā kriminālprocesā tika atzīta par cietušo, citā jau bija „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”, statusā. Izmeklēšanā tika ieguldīts milzīgs darbs, un tās laikā noskaidrojās patiesie notikuma apstākļi - izrādās, neviens nav ar galvu pret trotuāru triekts, neviens ar nūju nav sists, asinis nav pludojušas, un policijas klātbūtne ne toreiz, ne tagad NAV bijusi nepieciešama! Divi no cietušajiem, labi audzinātajiem Varakļānu „zelta jaunatnes” pārstāvjiem, paši noslēdza izlīgumus par viņiem nodarītajiem viegliem miesas bojājumiem, arī pārējās savstarpējā konfliktā iesaistītās personas pēc savas iniciatīvas devušās uz Valsts Probācijas dienestu un slēgušas izlīgumu, savstarpēji vienojoties par nodarītā kaitējuma segšanu. Pamatojoties uz noslēgto izlīgumu, visi kriminālprocesi izbeigti.
Izmeklēšanas laikā arī noskaidrots, ka ar Ziemassvētkiem visai šai jezgai nav nekādas saistības, jaunieši sapulcējušies uz visparastāko pēcballītes iedzeršanu un vēlāk atzinuši, ka „uzbrucēju” atgriešanos paši izprovocējuši, traucējot viņus ar neskaitāmiem telefona zvaniem, kuros izteikti nievājoši, kareivīgam „sētas gailēnam” raksturīgi epiteti. Sieviete, kas „vairākas reizes triekta ar galvu pret asfaltu”, esot tikai „nejauši pagrūsta”, bet „asiņojošais jaunietis” „pats uzprasījies”.
Arī pārmetumi, kas izteikti par policijas gauso reaģēšanu, neiztur kritiku - pirmais zvans policijai atskanējis agrā rīta stundā, kad jandāliņš bija beidzies, „ļaundari” sen devušies prom un tik ārkārtīgi nepieciešamā policijas operatīvā iejaukšanās nevienam vairs nebija vajadzīga.”
