Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 19. un 20. aprīlī. FOTO. VIDEO

1. Raimonds Pauls ar koncertuzvedumu „Aktrise” viesojas Valmierā

Valmieras teātrī svētdien, 20. aprīlī, pulksten 18.30 ar koncertuzvedumu „Aktrise” viesosies maestro Raimonds Pauls. Bez paša maestro koncertuzvedumā vēl piedalīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri Madara Botmane un Juris Jope, kā arī mūziķi Raimonds Macats (taustiņinstrumenti), Oskars Sproģis (basģitāra) un Artis Orubs (sitamie instrumenti).

Muzikāli teatralizētais uzvedums „Aktrise” savu pirmizrādi Rīgā piedzīvoja šī gada janvārī un tagad maestro to ved arī uz citiem Latvijas novadiem. Tas veidots uz Raimonda Paula izrādei „Marlēna” Dailes teātrī rakstīto dziesmu bāzes (Dailes teātrī „Marlēna” pirmizrādi piedzīvoja 2011. gada novembrī). „Aktrise” vēsta par 20. gadsimta teātra un kino leģendu Marlēna Dītrihu – ekrāna elku, kuru pielūdza gan vīrieši, gan sievietes. Viņa spēlēja eņģeļus un padauzas, noteica laikmeta modi. Sieviete, kuras fantastiskie panākumi joprojām nav pārspēti. Viņa vēl joprojām ir ikona abās Atlantijas okeāna pusēs. Tomēr viņa bija sieviete, kura mīlēja un arī cieta, kura bija stipra un reizē vāja. Viņa bija tikai cilvēks… Šis ir teatralizēts uzdevums - kaut kas pagājušā gadsimta 30. – 40. gadu noskaņās: mazliet džezs, varietē un kabarē.

Šogad janvārī, kad Raimonds Pauls svinēja 78. dzimšanas dienu, uzvedums „Aktrise” bija viena no lielā jubilejas koncerta daļām. Biļešu cena: 7,50 – 24,50 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.vdt.lv.

2. Kino šausmu dienas „K.Sunī”

Kinoteātrī „K.Suns” (Elizabetes ielā 83/85, Berga bazārā, Rīgā) uzsākts lekciju cikls „Kam no šausmu kino bail?”, kurā tiks aplūkota šausmu kino žanra saistība ar gotisko tradīciju literatūrā, lai skaidri nošķirtu šausmu kino kā klaju izklaidi bez jebkādas mākslinieciskas vērtības, ar ko šis žanrs asociējas mūsdienās, no izciliem kino vēstures paraugiem, kuros šausmu, baiļu konstruēšanai ir filozofisks raksturs ar nolūku radīt skatītāja ciešāku empātiju ar filmu. Ciklā iekļautās filmas aptver aptuvenu laika posmu no 20. gadsimta sākuma, koncentrējoties uz 30. un 40. gadu kino, to papildinot ar atsevišķiem piemēriem no 50. gadu un 60. gadu kino.

Sestdien, 19. aprīlī pulksten 19.00 kino eksperts Viktors Freibergs piedāvā iepazīties ar Roubena Mamouliana filmu „Doktors Džekils un Misters Haids” („Dr. Jekyll and Mr. Hyde”, 1931. gads) un Eda Vuda kino stilistiku, kura filmas iedibināja sava veida kiča tradīciju.

Biļešu cenas: 4.30 eiro (internetā – 3,19 eiro (bezrindas.lv tīklā)); studentiem un pensionāriem – 3 eiro. Nākamās šausmu kino lekcijas paredzētas 26. maijā, 3. un 10. maijā. Sīkāk internetā: www.kinogalerija.lv.

„Vidzeme Fashion show 2012”

4. Pūtēju orķestris „Rīga” izpildīs starptautiskā konkursa laureātu darbus

Lielajā Ģildē svētdien, 20. aprīlī, pulksten 19.00 notiks starptautiskā komponistu konkursa „Windstream 2014” laureātu koncerts un apbalvošana. Koncertā piedalīsies profesionālais pūtēju orķestris „Rīga” un diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Šis būs noslēgums pusotra gada garumā ilgušajam konkursam „Windstream 2014”, kurā pēc atlases divās kārtās un pēc atskaņojuma trešajā kārtā tiks paziņoti laureāti.

Savukārt dienu iepriekš – sestdien, 19. aprīlī, pulksten 19.00 Lielajā Ģildē notiks konkursa „Windstream 2014” fināla kārta, kuros pūtēju orķestris „Rīga” atskaņos visus finālam izvirzītos skaņdarbus.

2012. gada nogalē pūtēju orķestris „Rīga” izsludināja starptautisko komponistu konkursu „Windstream 2014” ar moto „izjūti Bahu, turpini Bahu, debatē ar Bahu”, un komponisti bija aicināti sacerēt skaņdarbus pūtēju orķestrim ar sastāvu, kas atbilst orķestra „Rīga” sastāvam, skaņdarbos veidojot muzikālas un saturiskas arkas ar Johana Sebastiana Baha mūziku. Konkurss notiek Pavasara festivāla „Windstream” ietvaros un tas ir Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas notikums.

Konkursa producente, profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” direktore  Ilona Breģe saka: „Līdz 2013. gada 31. augustam komponisti iesūtīja savus darbus konkursam. Profesionālais pūtēju orķestris „Rīga” pateicas visiem komponistiem, kuri bija iesūtījuši savus skaņdarbus!”

Bezmaksas ielūgumus uz koncertu iespējams saņemt „Biļešu paradīzes” kasēs. Sīkāk internetā: www.windstream.lv.

Sestdien visā kristīgajā pasaulē ne tikai gatavojas Lieldienu svinībām, bet jau piekto gadu pēc kārtas arī atzīmēs Pasaules cirka dienu, kurai Eiropas Cirka asociācija (ECA), kuras patronese ir Monako princese Stefānija, kura tai devusi devīzi „Cirks – kultūra miljoniem”.

ECA biedrs ir arī Rīgas cirks un tur 19. janvārī pulksten 13.00 sāksies svētku lielā izrāde „Ceturtā dimensija”, kurā piedalīsies gan Austrumeiropas, gan Rietumeiropas, gan Latvijas cirka mākslinieki ar dažādu cirka žanru priekšnesumiem: gaisa vingrotāja, žonglieri, akrobāti, mākslinieki ar dresētiem kaķiem un klauni.

Bet stundu pirms izrādes - jau no pulksten 12.00 ikvienam būs iespēja manēžā pašam izmēģināt savus spēkus cirka mākslā kopā ar cirka studijas audzēkņiem un profesionālajiem  cirka māksliniekiem. Šā gada Cirka dienas svinību kulminācija būs visu cirka mākslinieku un cirka studiju audzēkņu kopīgi veidota virtuālā Laimes Piramīda, kas daudzu pasaules tautu kultūrā simbolizē izturību, sadarbību un uzticību – prasmes, kas ir tik raksturīgas cirkam.

Biļešu cenas: 7 - 20 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Cirka izrādi „Ceturtā dimensija” varēs redzēt arī svētdien, 20. aprīlī. pulksten 13.00 un 16.00. Sīkāk internetā; www.cirks.lv.

* Pasaules Cirka dienu atzīmēs arī citviet Latvijā:

Sestdien, 19. aprīlī pulksten 12.00 Rundāles Mājtirgus laukumā 19. aprīlī notiks pasākums „Kā uzburt Lieldienu zaķi”, kurā sveicienu ne tikai Lieldienās, bet arī Cirka dienā sniegs Rīgas cirks ar īpašo programmu - žonglēšanu, ugunsšovu, burvju trikiem un citiem pārsteigumiem.

Savukārt svētdien, 20. aprīlī, pulksten 13.00 Skrundas kultūras nama skvērā uz cirka programmu „Kaleidoskops” visus aicina Liepājas ceļojošais cirks „Beztemata”.

Sestdien, 19. aprīlī, pulksten 18.00 izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) vērienīgās un plašu sabiedrības atsaucību guvušās Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādes „1914” noslēgumā notiks unikāls muzikāls priekšnesums – daudzpusīgā mākslinieka, izcilā ekspresionisma pārstāvja Arnolda Šēnberga melodrāmas „Mēness Pjero” atskaņojums starptautiska kameransambļa izpildījumā. Skaņdarbu izpildīs Baiba Bartkeviča (soprāns), Herta Hansena (klavieres), Raimonds Melderis (vijole, alts), Ivars Bezprozvanovs (čells), Ints Dālderis (klarnete) un Anete Toča (flauta); režisors – Jans Ritsema (Nīderlande).

Ievērojamā Austrijas komponista, gleznotāja un literāta, Jaunās Vīnes skolas pamatlicēja, viena no izcilākajiem 20. gadsimta mūzikas reformatoriem un pedagogiem Arnolda Šēnberga (1874–1951) meistardarbs „Mēness Pjero” (jeb „Trīsreiz septiņi dzejoļi no Albēra Žiro „Pierrot lunaire””, op. 21; 1912) tapis Pirmā pasaules kara priekšnojautās un tiek atzīts par vienu no ekspresionisma virziena pirmajiem paraugiem mūzikā. Pēc žanra tā ir melodrāma dziedātājai un pieciem mūziķiem, kas pārmaiņus spēlē septiņus instrumentus – flautu, klavieres, vijoli, čellu, altvijoli, klarneti un basklarneti.

Izstāžu zālē „Arsenāls” skatāmais projekts „1914” ir veltījums Pirmā pasaules kara simtgadei, kurā autentiskas kultūras mantojuma liecības veido savu īpašu stāstu par pagrieziena punktu pasaules vēsturē. Muzikāla performance projekta noslēgumā iezīmēs izstādes kulmināciju, augstā emocionālā pakāpē paceļot tās tematiku un paustos problēmjautājumus, saplūdinot mākslas un vēstures kontekstu ar skaņdarba ideju, vēstījumu un tapšanas laiku.

Dziesmu cikla galvenais tēls Pjero, kurš atrodas uz prāta un ārprāta robežas, ir tipisks delartiskās komēdijas personāžs un atspoguļo laikmeta garu, izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kur 19. gadsimta nogales optimisma vietā nāk dziļa skepse un neticība cilvēces progresam. Stāsta pamatnoskaņa ir metafizisks nemiers, ilgas pēc zudušiem ideāliem, kas slēptas zem ironijas maskas. Pjero māc iedomas, vīzijas, izbailes, vokālajā partijā izmantoti gan čuksti, gan kliedzieni, ritmiski precīzi, bet augstuma ziņā aptuveni sekojot dziedrunas apzīmējumiem. Mūzika ir aforistiska, grafiski skaidra, lineāra, katra partija ir diferencēta, tembrāli niansēta un daudzveidīga, daudzas daļas nenoslēdzas, bet itin kā „izgaist” klusumā.

Arnolda Šēnberga „Mēness Pjero” ir reti iestudēts skaņdarbs gan Latvijas, gan pasaules mūzikas vidē. Līdz ar to melodrāmas atskaņojums izstāžu zālē „Arsenāls” ir vienreizēja iespēja pieredzēt šo meistardarbu starptautiskas radošās komandas izpildījumā. Biļešu cena: 2,85 eiro. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: fotomirkļi Telavivā, putnu noslēpumi, saules dejas magonēs un  Rīgas slimnīcas

* Vecrīgas galerijā „Mākslas banka” (Jaunielā 14) līdz 30. aprīlim ir skatāma mākslinieces Ingas Pērkons izstāde „Saules deja magonēs”. Izstāde kā zieds uzziedinās vasaru pilsētā, atsauks atmiņā austošos rītus, ziedošas pļavas, saules rotaļas magonēs, pienenēs un pat suņuburkšķos no mūsu Latvijas vasarām. Izstāde sniegs pārdzīvojumu krāšņumu gan gleznu gammās, gan arī keramikas formās, sola māksliniece. Par izstādi Inga Pērkons saka: „Tik vien kā iekāpt pļavā, dzirdēt putnu dziesmas, ļauties vēja un saules staru glāstiem, ieelpot zāles smaržu, lūkoties balto mākoņu kupenās, varbūt samirkt lietū vai sabristies rasas, apgulties zālē vai uzpīt pieneņu vainagu, iespraust puķes matos un smieties kā mazam bērnam, lai piepildītu sevi ar dabas mieru, lai priecātos, dzīvotu mīlētu. Sevi izdziedu caur ziedlapiņām, caur plaukstošiem pumpuriem un putnu balsīm.” Sīkāk internetā: www.makslasbanka.lv.

* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) vēl tikai nedēļu, līdz 25. aprīlim, var skatīt amerikāņu mākslinieces Kazuko Mijamoto izstādi. Retrospektīvās izstādes ekspozīciju veido dažādu mediju un periodu darbi, vairāku performanču ieraksti un īpaši izstādei sagatavota video intervija, kurā Kazuko Mijamoto atbild uz Latvijas Mākslas akadēmijas studentu uzdotajiem jautājumiem. Māksliniece Kazuko Mijamoto savā radošajā un ikdienas dzīvē uzskata, ka jādzīvo sekojot trīs principiem: līdzjūtībai, mērenībai un pieticībai – caur vienkāršo uz sarežģīto ideju un jūtu pasauli. Spriegums, nedrošība, jutīgums, seksualitāte, attiecības, nenoteiktība, neaizsargātība, bailes – tās ir Kazuko Mijamoto darbos apspēlētās tēmas. Jāpiebilst, ka jau vairāk kā 25 gadus māksliniece vada galeriju Manhetenas austrumu zemajā daļā Ņujorkā, kas izveidota kā radošs mākslas centrs – komūna. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazajā Pils ielā 19, Vecrīgas „Trīs brāļos”) atklāta izstāde „Ārstniecības telpa: piecas pieejas slimnīcu plānojumam Latvijā”. Izstāde ir pirmā šāda veida arhitektūras skate Latvijā. Tajā analizēta slimnīcu plānojuma vēsture Latvijā, par piemēru ņemot piecu slimnīcu ēkas. Katra no izvēlētajām slimnīcām pārstāv kādu periodu Latvijas vēsturē, sākot no 20. gadsimta sākuma, padomju okupācijas laika un mūsdienām, līdz pat nākotnes vīzijai par slimnīcu plānošanu. Izstāde rāda piecas dažādas slimnīcu formālā plānojuma stratēģijas. Piemēram, Rīgas 1. slimnīca, kas būvēta 20. gadsimta sākumā, ir veidota saskaņā ar britu medmāsas Florensas Naitingeilas ieviestajiem svaiga gaisa un dienasgaismas principiem. Savukārt bijušais kosmonautu rehabilitācijas centrs Vaivaros kā ārstniecības iestāde sāka funkcionēt tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma. Izstāde sper pirmo soli speciālistu un sabiedrības intereses rosināšanā par slimnīcu arhitektūras nozīmi Latvijā. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.

* Liepājas muzeja pagraba izstāžu telpās (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 4. maijam skatāma profesionālā Izraēlas fotožurnālista Ziva Korena foto izstāde „Fotomirklis Telavivā”, kurā fotogrāfijas mīļotājiem ir iespēja piedzīvot neaizmirstamus mirkļus un sajust kaut nedaudz to garu, kāds valda pilsētā, kur dzīve mutuļo bez apstājas.

Pašlaik Zivs Korens strādā Izraēlas dienas laikrakstā „Israel Hayom” („Izraēla Šodien”), kā arī pārstāv „Polaris Images” foto aģentūru Izraēlā. Kopš 1998. gada Zivs Korens darbojas kā neatkarīgais fotogrāfs. Viņa darbi tiek plaši publicēti starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos. Fotogrāfa dokumentālās fotogrāfijas projekti galvenokārt skar humanitāro jomu kā Izraēlā, tā citviet pasaulē. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Talsu novada muzejā šomēnes – līdz 30. aprīlim – apskatāma putnu izbāžņu izstāde un ir iespēja iepazīties ar tai speciāli sagatavotu programmu „Putnu neparastās spējas”. Izstādē apskatāmi putnu izbāžņi no Latvijas Dabas muzeja un Talsu novada muzeja krājumiem. Atbilstoši joku mēnesim izstādes apmeklētāji var pasmaidīt par amizantajām putnu fotogrāfijām, kuru autors ir Ventspils fotogrāfs Visvaldis Šteinbergs. Piedaloties programmā „Putnu neparastās spējas”, interesenti var uzzināt, kurus putnus uzskata par visgudrākajiem, un kuri rīko „putnu tiesas”, bet, skatoties videokadrus, noskaidrot, kā īsti dzeguze apmāna putnus, un kā dzeguzēns atbrīvojas no konkurentiem. Nodarbībā tiek spēlēta arī interaktīva spēle, lai labāk apgūtu Latvijas putnus. Nodarbības ilgums: ap stundu (sīkāka informācija un pieteikšanās uz nodarbību pa tālruņiem 63222770 un 29102628). Sīkāk internetā: www.talsumuzejs.lv.