Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 26. un 27. aprīlī. FOTO. VIDEO

Ja esam redzējuši, kā pāri Ventas rumbai nārstot dodas vimbas, tad brīvdienu programma piedāvā izcilus mūzikas piedzīvojumus – Liepājā notiek starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, Rīgas Kongresu namā uzstājas pasaules džeza leģendas, bet Doma baznīcā notiek Zigmara Liepiņa jaunā sacerējuma – „Transcedentālā oratorija” pirmatskaņojums. Savukārt Nacionālajā operā trīs latviešu laikmetīgā baleta viencēlienu pirmizrāde. Toties kinoteātrī „Splendid palace” varam redzēt, ko savā jaunībā uz Latvijas galvaspilsētas kinoekrāniem skatījās mūsu vecvecmāmiņas un vecvectētiņi. Kā vienmēr daudz izstāžu jaunumu – sākot no dzintara noslēpumiem Medicīnas vēstures muzejā un mājas arheoloģiju Dizaina muzejā un beidzot ar Marka Rotko centra rīkotās starptautiskās mākslas rezidences darbiem Aizputē un tipogrāfijas kaligrāfiju Kalnciema kvartālā.

Kuldīgā pie Eiropā platākā ūdenskrituma – Ventas rumbas katru pavasari var novērot pārsteidzošu skatu: pāri rumbai, dodoties savā ikgadējā nārsta ceļā, lec zivis. Lidojošas zivis Kuldīgā nav fantāzija, gadu simtiem pavasaros vimbas dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastopot mutuļojošo Ventas rumbu. Šī unikālā parādība vērojama, kad ūdens sasilis līdz vajadzīgajai temperatūrai (parasti aprīļa sākumā) un turpinās līdz 10. maijam. Interesenti var vērot, kā, mugurām zaigojot, lec vimbas, jo zivis dodas augšup pa Ventu, savā nārsta ceļā sastop ūdenskritumu un cenšas to pārvarēt. Nav iespējams aprēķināt, cik zivju pārlec pāri Ventas rumbai. Katru gadu tas ir savādāk un ir atkarīgs no ūdens līmeņa.

Kuldīgā šosestdien, 26. maijā, vimbu ceļojumu jau desmito gadu pēc kārtas atzīmēs ar pavasara palu šovu „Lido zivis Kuldīgā”. Kuldīdznieki un pilsētas viesi sestdien pie vimbām viesoties un dažādus kultūras pasākumus aicināti baudīt visas dienas garumā – jau no sešiem rītā līdz vēlai vakara stundai.

Programmā: no pulksten 6.00 līdz 11.00 – makšķernieku sacensības tautas klasē „Planējošā vimba”; 10.30 – Alekšupītes jaunā tilta atklāšana (pie vecajām dzirnavām); no 11.00 līdz 15.00 - . Kurzemes stāstnieku festivāls „Ziv zup” (Baznīcas ielā 34); no 11.00 līdz 16.00 – pie Tiesu nama un Pilsētas dārzā notiks Zivju tirgus ar zivju gardumu baudīšanu; no 11.00 līdz 15.00 – uz Pilsētas dārza skatuves būs plaša kultūras programma; no 11.00 līdz 16.00 – pie Vīna pagraba uzstāsies grupa „Ne tur miers, ne tur bērziņš”, Roberts Gobziņš, folkloras kopa „Nārbuļi” un citi gavilētāji; no 11.00 līdz 16.00 Pilsētas dārzā būs vides izziņas darbnīcas „Lielajā akvārijā”, kā arī plašs tūrisma biznesa un amatnieku piedāvājums, kā, piemēram, trušu izstāde, stikla pūtēji, vīnu degustācija, atrakcijas bērniem un daudz kas cits; no pulksten 11.00 līdz 16.00 būs arī dažādas atraktīvas, radošas un izzinošas nodarbes Muzeja pagalmā, Pilsētas dārzā un Alekšupītes dīķa krastā, kā arī pavasara tirdziņš Kalna ielā; pulksten 17.00 Svētās Annas baznīcā notiks koncerts, kurā atskaņos Johana Sebastiāna Baha, Volfganga Amadeja Mocarta un Pētera Vaska skaņdarbus; 22.30 zivju šova diena noslēgsies ar brīvdabas kinoteātra „Goldingen Knight Cinema” sezonas atklāšanu.

Nu un, protams, visas dienas garumā noteikti arī jāaiziet līdz rumbai, lai papriecātos par vimbu akrobātiku. Sīkāk internetā: www.kuldiga.lv

Zivis lec Kuldīgā

Džeza festivāls „Rīgas ritmi” sestdien, 26. aprīlī, pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā piedāvā unikālās un neatkārtojamās mūziķu apvienības „Pat Metheny Unity Group” koncertu. Uz skatuves kāps īstas džeza leģendas! Apvienības „Pat Metheny Unity Group” sastāvu veido pieci pasaulē zināmi mūziķi – ģitārists Pets Metīnī, saksofonists Kriss Poters, bundzinieks Antonio Sančezs, basists Bens Viljamss un multinstrumentālists Džulio Karamazi.

Grupas līderis Patriks Brūss „Pets” Metīnī ir amerikāņu džeza ģitārists, komponists un „Pat Metheny Unity Group” dibinātājs. Starptautisku atzinību Metīnī ieguva 1975. gadā līdz ar albuma „Bright Size Life” izdošanu, kam sekoja plejāde citu ierakstu, no kuriem trīs ieguvuši zelta albumu statusus. Pets Metīnī ir 20 „Grammy” balvu laureāts 12 dažādās kategorijās, tostarp – labākais mūsdienu džeza izpildījums, labākais instrumentālā roka izpildījums un citi. Prestižo balvu klāstu papildina neskaitāmas uzslavas „DownBeat” kritiķu un „Jazz Times Magazine” lasītāju aptaujās, topu virsotnes prestižajā džeza žurnālā „All About Jazz”, „Billboard” un daudz citu dažādu nomināciju un balvu.

Ar koncertu Rīgā „Pat Metheny Unity Group” uzsāk albuma prezentācijas turneju Eiropā. „Divarpus stundas, bez pārtraukuma, Metenī atskaņo sev raksturīgās melodijas, satraucošās akordu maiņas un harmonijas - tai pat laikā grupa veido unikālus ritmus un muzikālās frāzēs, kas izklausās it kā būtu nākušas no dažādām pasaules malām un kultūrām. Antonio Sančezs pie bungām ir precīzs un daudzpusīgs, Kriss Poters ir nepārspējams, kā arī Bena Viljama basa spēle ir vienreizēja,” raksta žurnāls „Jazz Times Magazine”.

Biļešu cenas: 30 – 70 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.rigasritmi.lv.

„Pat Metheny Unity Group” promo

3. Trīs tikšanās ar baletu Nacionālajā operā

Sestdien un svētdien, 26. un 27. aprīlī, pulksten 19.00 Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos baleta jauniestudējums „Trīs tikšanās”. Šajā uzvedumā trīs izcilu latviešu komponistu Georga Pelēča, Pētera Vaska un Riharda Dubras mūziku dejas valodā trīs viencēlienos iestudējuši trīs starptautiska līmeņa horeogrāfi - Bridžeta Breinere (ASV), Demiss Volpi (Argentīna) un Mario Radačovskis (Slovākija). Trīs jauno baletu pasaules pirmizrādes dejos Latvijas Nacionālais balets, pie Latvijas Nacionālā operas orķestra diriģenta pults būs Atvars Lakstīgala.

Šis iestudējums ir unikāls notikums, jo dos iespēju ieraudzīt, kā latviskajai mentalitātei raksturīgās noskaņas, izteiktas mūzikā, izjūt un interpretē dažādu nacionalitāšu laikmetīgā baleta meistari.

Pirmā tikšanās – „Godinot”, kurā komponista Georga Pelēča gaišo, sirsnīgo skaņu pasauli dejas valodā ietērps izcilā primabalerīna Bridžeta Breinere no ASV, kura nesen sevi pieteikusi arī kā horeogrāfe. Georgs Pelēcis opusu „Godinot Henriju Perselu” uzrakstīja, kad tika atzīmēta angļu komponista 350 gadu jubileja. Sākotnēji skaņdarbs tika rakstīts trīs kontrtenoriem un baroka laikmeta instrumentiem.

Otrā tikšanās – „Elēģija”, kurā komponista Pētera Vaska ziemeļnieciski lakoniskajai mūzikai savu versiju piedāvās jaunā horeogrāfijas zvaigzne no Argentīnas – Demiss Volpi, Štutgartes baleta horeogrāfs. „Šķiet, ka skatītājiem tiks piedāvāts kaut kas pavisam sevišķs un mēs piedzīvosim mākslas brīnumu,” pirms pirmizrādes teic Pēteris Vasks.

Trešā tikšanās – „Trešais klavierkoncerts”, kurā komponista Riharda Dubras mūzika, kas suģestē ar intensīvu garīgo pārdzīvojumu, iedvesmojusi Brno baleta māksliniecisko vadītāju, slovāku Mario Radačovski. „Ar mūziku un deju es vēlos pastāstīt kādu stāstu par divu cilvēku attiecībām - par mīļotā zaudējumu, par satikšanos un jauna ceļa meklējumiem vienam pie otra,” saka komponists.

Biļešu cenas: 7 – 55 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.opera.lv.

4. Zigmara Liepiņa jaundarbs „Transcendentālā oratorija” pirmatskaņojums Rīgas domā

Sestdien, 26.aprīlī, pulksten 19.00 Rīgas domē pirmatskaņojumu piedzīvos viens no nozīmīgākajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas akadēmijās mūzikas notikumiem - Zigmara Liepiņa „Transcendentālās oratorijas” pirmatskaņojums. Skaņdarba pamatā ir patiess un aizkustinošs stāsts par mātes visaptverošo mīlestību. Libreta autore ir Andra Manfelde, skaņdarbā izmantoti arī Bībeles psalmu fragmenti.

Oratorijas pamatā ir stāsts par kādu notikumu pēc spēcīgās zemestrīces Japānā. Glābēji, drupās meklējot izdzīvojošos, atrada sievieti. Viņa jau bija mirusi zem drupām un glābēji devās tālāk, bet kaut kas lika viņiem atgriezties. Sieviete gulēja netipiskā pozā – uz ceļiem, kā lūgdamās. Izrādās ar savu ķermeni viņa aizsedza bērniņu, kurš palika dzīvs. Bērniņam blakus bija telefons ar īsziņu: „Ja tu izdzīvosi, atceries, – es tevi mīlu...”.

„Izlasot šo stāstu interneta dzīlēs un emocionāli līdzpārdzīvojot par mātes mīlestību spēku un spēju ziedot dzīvību, sapratu, ka rodas ideja, kuras muzikālais ietērps ir oratorija – žanrs ar teicēja vārdiem, kas virza darbības līniju, sižetu un dziedājumiem,” stāsta komponists Zigmars Liepiņš.

Oratorijas atskaņojumā piedalīsies soprāns Inga Šļubovska, tenors Aleksandrs Antoņenko, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (diriģents Jānis Liepiņš).

Biļešu cenas: 14,23 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latvijaskoncerti.lv.

5. Pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā

Liepājā šonedēļ jau 22. reizi notiek starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls. Tas ik gadu norisinās jau kopš 1993.gada. Festivāls, kuru savulaik aizsāka Liepājas Simfoniskā orķestra bijušais mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis, nu ir kļuvis ne tikai par nozīmīgāko gada kultūras sarīkojumu Liepājā, bet arī iekarojis Latvijas profesionāli un mākslinieciski augstvērtīga un prestiža mūzikas festivāla statusu. Satura ziņā festivāls ir unikāls visā Baltijas reģionā. Šajā nedēļas nogalē varat apmeklēt vairākus festivāla koncertus:

* piektdien, 25. aprīlī, pulksten 19.00 Liepājas Latviešu biedrības namā Franču džeza koncertā uzstāsies Batists Trotiņons un viņa ansamblis, kā arī soliste Žanna Adeda (visi mākslinieki ir no Francijas). Jāpiebilst, ka Batists Trotiņons ir viens no iespaidīgākajiem un vispusīgākajiem savas paaudzes džeza pianistiem. Biļešu cenas:  16 – 20 eiro;

* sestdien, 26. aprīlī, pulksten 18.00 Liepājas Latviešu biedrības namā koncertā „Pianisma ikonas” izcilie pasaules līmeņa pianisti Pauls Badura – Skoda (Austrija) un Rotislavs Krimers (Baltkrievija) atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta un Franča Šūberta  skaņdarbus. Biļešu cenas: 14 – 18 eiro;

* svētdien, 27. aprīlī, pulksten 12.00 Graudu ielas koncertzālē notiks pasākums mazajiem klausītājiem „Rīta taustiņspēles bērniem”. Festivāla organizēāji informē: „52 balti un 36 melni taustiņi, skaņas un vēl vairāk saskaņu – tas viss pieder klavierēm. Klavieres sauks lielos un mazos pianistus spēlēt un saspēlēt, būs jautājumi un atbildes, būs eksperimenti. „Taustiņspēle” būs gan koncerts, gan jautra rotaļa, gan radošā darbnīca visiem zinātkārajiem bērniem.” Biļešu cenas: 4,27 eiro

* svētdien, 27. aprīlī, pulksten 18.00 Liepājas Latviešu biedrības namā notiks festivāla Noslēguma koncerts, kurā skanēs Andžeja Panufņika, Sergeja Rahmaņinova un Riharda Štrausa opusi. Skaņdarbus atskaņos Liepājas Simfoniskais orķestris Luca Kēlera (Vācija) vadībā kopā ar pianistiem no Lietuvas, Polijas un Itālijas. Biļešu cenas: 18 – 22 eiro.

Vienlaikus Liepājas kafejnīcā „Darbnīca” (Lielā iela 8) līdz 18. maijam ir iespēja apskatīt Gunāra Kopštāla, Jāņa Vecbrāļa un Mārtiņa Sīļa fotogrāfiju izstādi no iepriekšējo gadu Pianisma zvaigžņu festivāliem.

Biļetes uz koncertiem var iegādāties „Biļešu paradīzes” tīklā. Sīkāk internetā: www.lso.lv.

* piektdien, 25. aprīlī, pulksten 15.30 un svētdien, 27. aprīlī, pulksten 20.30 – „Četru sirdis” (PSRS, 1941/45): māsas Šura un Gaļina ir pilnīgi pretmeti, bet abas nonāk mīlestības varā. Četru sirdis ir klasiska vodeviļa ar vieglu satīrisku tikumu un morāles sižetu;

* piektdien, 25. aprīlī, pulksten 18.00 un trešdien, 30. aprīlī, pulksten 15.30 – „Karalienes sirds/Ceļš uz ešafotu” (Vācija, 1940): 16. gadsimts, Anglija. Marija Stjuarte, Skotijas karaliene, ieslodzīta cietoksnī un Elizabetes I notiesāta uz nāvi, atceras savu ceļu pa varas kāpnēm;

* piektdien, 25. aprīlī, pulksten 20.30 un otrdien, 29. aprīlī, pulksten 15.30 – „Roma pulksten 11” (Itālija, Francija, 1952):  filmas centrā ir stāsts par piecām sievietēm, kas kopā ar 200 citām pretendentēm kādā lietainā 1951. gada rītā Romā dodas pieteikties sekretāres mašīnrakstītājas darbam pēc sludinājuma avīzē;

 * sestdien, 26. aprīlī, pulksten 12.30 – „Dzied Īvs Montāns” (PSRS, 1957): dokumentālā filma par pazīstamā franču dziedātāja un aktiera Īva Montāna koncerttūri Padomju Savienībā 1956. gadā;

* sestdien, 26. aprīlī, pulksten 15.30 – „Mana sapņu meitene”(Vācija, 1944): muzikālās rēvijas zvaigzne Jūlija Kostere pēc strīda ar savu impresāriju steigā pamet teātri. Kad vilciens uz brīdi piestāj starp stacijām, viņa izkāpj ieelpot svaigo sniegotās nakts gaisu un nokavē vilciena atiešanu;

* sestdien, 26. aprīlī, pulksten 20.30 – „Mazā, skaistā pludmale” (Francija, Nīderlande, 1949): pēc nejauši izdarītas slepkavības Pjērs bēguļojot nonāk mazā Francijas ziemeļu piekrastes kūrorta pilsētiņā, kur savulaik uzaudzis. Cerētā miera vietā viņu nomāc gan nemitīgās, drūmās lietavas, gan vietējo iedzīvotāju ziņkāre un aizdomas;

* svētdien, 27. aprīlī, pulksten 12.30 un trešdien, 30. aprīli, pulksten 18.00 – „Bagdādes zaglis” (Lielbritānija, 1940): austrumu pasaka, kurā zaglēna Abu un jaunā Bagdādes prinča Ahmeda cīņa ar ļauno vezīru Džafaru par troni un skaistās princeses mīlestību ierauj abus neticamu piedzīvojumu pilnā ceļojumā apkārt puspasaulei;

* svētdien, 27. aprīlī, pulksten 15.30 un otrdien, 29. aprīlī, pulksten 20.30 – „Maksa par bailēm” (Francija, Itālija, 1953): noplukušā Dienvidamerikas ciematā naftas kompānija „South American Oil” noalgo četrus vīrus, lai tie ar kravas automašīnām pa bīstamiem kalnu ceļiem pārvestu kravu ar nitroglicerīnu;

* svētdien, 27. aprīlī, pulksten 18.00 – „Uz jauno krastu” (Latvija, 1955): pēc Viļa Lāča romāna motīviem uzņemtā pirmā krāsainā latviešu aktierfilma izseko Līdumu, Tauriņu un Pacepļu dzimtu dramatiskajiem likteņiem;

* pirmdien, 28. aprīlī, pulksten 15.30 un trešdien, 30. aprīlī, pulksten 20.30 – „Jautrie zēni” (PSRS, 1934): kļūdas pēc gans Kostja Patjohins tiek noturēts par slavenu starptautisku koncertzvaigzni un rada sensāciju Odesas varietē teātrī;

* pirmdien, 28. aprīlī, pulksten 18.00 – „Džungļi sauc/Satikšanās džungļos” (Vācija, 1936): Bobijs Ruders dzīvo džungļu vidienē, viens ar saviem uzticamajiem dzīvniekiem. Turpat netālu mīt arī tauriņu pētnieks Helmers ar meitu Rozi. Viņu mieru iztraucē daiļās amerikānietes Dinas Morisas un viņas draugu ierašanās;

* pirmdien, 28. aprīlī, pulksten 20.30 „Gaisma Kordijā” (Igaunija, 1951): Kareivis Pauls Runge pēc kara atgriežas savā dzimtajā ciemā Kordijā. Neskatoties uz jauno režīmu, ļaudis nav daudz mainījušies, ciemats ir tāds pats, kā bijis – noplucis, bez kultūras dzīves, pārtikušās saimniecības vai nu ar viltu vai spēku apspiež vietējos zemniekus;

* otrdien, 29. aprīlī, pulksten 18.00 – „Dēli” (Latvija, 1946): kādā Latvijas vācu okupētā rajonā nacisti arestē zemnieku Jāni. Bēgšanas mēģinājums beidzas ar arestu, kuru veic viņa jaunākais brālis Valdemārs. Pēc nākamās bēgšanas koncentrācijas nometnē nonāk Jāņa sieva un meita, un tagad viņš ir gatavs darīt jebko, lai viņas glābtu.

Pirms visām filmām izrādīs vecos kinožurnālus „Padomju Latvija”. Biļešu cenas: 4 eiro; studentiem, skolēniem, pensionāriem – 3 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Vienlaikus Kino muzejā (Peitavas ielā 10, Vecrīgā) līdz 12. septembrim skatāma izstāde par kinoteātru repertuāra politiku un skatītāju atmiņām par kino apmeklēšanu pagājušā gadsimta 40. un 50. gados. Sīkāk internetā: www.kinomuzejs.lv.

Spēlfilma „Bagdādes zaglis” (Lielbritānija, 1940).

7. Izstāžu ceļvedis:

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) līdz 15. maijam būs skatāma mākslinieces Diānas Dimzas – Dimmes izstāde - eksperiments „Mājas arheoloģija”. Diāna Dimza-Dimme 1992. gadā ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Viņas radošā darbība neiekļaujas tradicionālās tekstilmākslas robežās. Laika gaitā viņa ir pieradinājusi savus skatītājus pie pārsteigumiem: gleznojot uz „strukturētiem" audekliem, izmantojot arhīva fotogrāfijas, zīmējot, veidojot kolāžas un miksējot visdažādākās tekstila tehnikas. Vienā vārdā to visu var definēt kā „autortehniku”. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Kalnciema kvartāla (Kalnciema un Melnsila ielas stūrī, Pārdaugavā) galerijā skatāma Tomasa Bata Universitātes Zlinā (Čehija) Multimediju komunikācijas fakultātes pasniedzēju un studentu tipogrāfijas un kaligrāfijas darbu izstāde „Biotypo”. Cauri laikiem ir dažas lietas, kas vienmēr bijušas klātesošas vienā vai otrā veidā, caur tajās valdošo klusumu, veidojot pasauli ap sevi. Mākslinieki uzskata, ka daba un burti ir divas no šīm lietām. Izstāde būs apskatāma līdz 6.maijam. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (Antonijas ielā 1, Rīgā) Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāžu ciklā „Dzintara ceļš Rīgā” atklāts otrais pieturas punkts – izstāde „Dzintars: mīti un zinātne”. Dzintaru visos laikos apvijuši nostāsti par tā maģiskām īpašībām. Jaunajā izstādē atspoguļots dzintara maģiskais un racionālais pielietojums sadzīvē, ārstniecībā un rituālos, sākot no aizvēstures dzintara maģiskajiem rituāliem, caur viduslaiku misticismu un pirmajiem atklājumiem līdz mūsdienu zinātniskiem sasniegumiem dzintarskābes izmantošanā. Izstāde būs skatāma līdz 15. oktobrim. Sīkāk internetā: www.mvm.lv.

* Aizputes Mākslas skolā (Atmodas iela 6) līdz 23. maijam skatāma starptautiskās mākslas rezidences „Marks Rotko 2013” izstāde no Rotko centra Daugavpilī Glezniecības kolekcijas. Mākslas rezidences ietvaros tapušie darbi caurstrāvo mākslinieku emociju atspulgus un atklāj zemapziņas tēlus gan ekspresīvi abstraktās kompozīcijās, gan grafiski ornamentālos, konstruktīvos un figuratīvos darbos. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.

Rotko centra izstāde Aizputes mākslas skolā (Aizputes TV)

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18) skatāma tulkotāja Vinifreda Krauča (1939 – 2005) jubilejai veltīta izstāde „Vinifreds Kraučis. Fotomirklības”. Vinifreds  Kraučis ir viens no Liepājas kultūras dārgumiem – izcils tulkotājs no čehu valodas uz latviešu. Kopumā viņš iztulkojis aptuveni 60 grāmatu gan no čehu, gan vēl citām slāvu valodām, piemēram, poļu, slovāku, ukraiņu, krievu, serbu, bulgāru. Visas valodas tulkotājs bija apguvis pašmācības ceļā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.