Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 6. un 7. oktobrī
Šīs brīvdienas, tāpat kā visas iepriekšējās, būs gana rosīgas un kustīgas. Nekāda lielā mājās sēdēšana nesanāks. Atkal visā Latvijā festivāli, svētki un gadatirgi. Protams, varēs pastaigāties arī pa jauno izstāžu zālēm. Rīdzinieki varēs baudīt arī slavenā zviedra Ingmara Bergmana kino.
Līgatnes Vienkoču parkā klāt Lielā Uguns nakts, bet Latvijas ābolu galvaspilsētā – Dobelē pirmo reizi svinēs Ābolu svētkus. Jampadrači, mandeles un jautrības sagaidāmas Valmierā, kur notiks Simjūda tirgus. Iepirkties varēs arī Valkā, ja vien, Valkas Raiņa ielā, jaucot ikgadējo Rudens Kokteili, nebūs slinkums aizskriet līdz kaimiņu Valgai, kur notiks Livonijas gadatirgus. Ieskatoties vērīgāk savā dzimšanas apliecībā, daudzi apjautīs, ka viņiem ir laiks doties uz Rīgas zoodārzu vai tā filiāli Kalvenes pagastā, kas uz Rīgas – Liepājas lielceļa.
1. Uguns nakts Līgatnes Vienkoču parkā
Sestdien, 6. oktobrī, līdz ar tumsas iestāšanos Vienkoču parkā atkal notiks gadskārtējā Uguns nakts - noskaņu un gaismas pasākums ar nolūku padarīt vienu īso rudens dienu garāku.
Jau vairākus gadus pēc kārtas oktobra pirmajā sestdienā Vienkoču parkā tiek rīkota Uguns nakts. Ar krēslas iestāšanos viss Vienkoču parka gaismu mežs tiek izlikts ar svecēm. Vispirms tiek iedegti vienkoču gaismas ķermeņi, izgaismotas miniatūrās ēkas, bet pēc tam viss pārējais. Katru gadu šajā Uguns naktī pulksten 21.00 notiek lāpu gājiens pa parka takām, kas vijas kā ugunīga čūska pa gravām un lejām. Šogad lāpu gājiens noslēgsies ar uguns rituālu, kuru vadīs folkloras kopa „Delve”. Pēc uguns rituāla tiks iedegts lielais ugunskurs un ugunsskulptūra.
Būtu ieteicams katram Uguns nakts apmeklētājam līdzi ņemt dārza svece un lāpu gājienam, tādējādi ne tikai papildinot gaismu mežu ar līdzi atnesto gaismu, bet iegūstot arī 50% atlaidi ieejas maksai. Ieejas maksa: Ls 2, skolēniem un pensionāriem – Ls 1. Sīkāk internetā:
www.vienkoci.lv
.
Pērnā gada Uguns nakts Vienkoču parkā
2. Simjūda gadatirgus Valmierā
Sestdien, 6.oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 15.00 Valmieras Rātslaukumā un vecpilsētas teritorijā norisināsies tradicionālais Simjūda gadatirgus, kurā arī šogad notiks pirkšana, pārdošana un kaulēšanās. Kā ierasts, Simjūda tirgus piedāvās gan iepirkšanās prieku lieliem un maziem, gan iespēju piedalīties atrakcijās un muzikālās aktivitātēs.
Tirgū tiks piedāvāti cienasti galdam. Siltus izstrādājumus tirgū piedāvās no filca, aitu, trušu un pat no suņu vilnas. Individuālie amatnieki un lietišķās mākslas studijas piedāvās džemperus, šalles, pončo, segas, pledus, kas ne tikai silda, bet ir īsti mākslas darbi. Ikdienā un svētkos valkājamas rotas piedāvās rotu darinātāji un sudrabkaļi. Tāpat plašā piedāvājumā būs arī visdažādākie koka un pinumu izstrādājumi.
Simjūda gadatirgus nav iedomājams bez dziesmām, dančiem un jautrām izdarībām. Tirdziņā darbosies divi laukumi - Rātslaukumā no pulksten 10.00 līdz 14.00 skanēs jautras dziesmas un ziņģes. Šogad īpašie viesi būs mīmu duets „Tādi esam” no Rīgas. Uzstāsies arī pašmāju kolektīvi - folkloras kopa „Trīnes”, senioru ansamblis „Dziesmotā senatne”, Valmieras Jaunatnes centra „Vinda” estrādes vokālā studija un citi. Pilsdrupās pie „Liepziediem un Rozmarīna” muzicēs pūtēju orķestris „Signāls” un Alberts Rokpelnis.
Savukārt no pulksten 12.00 ikviens laipni aicināts uz Svētā Sīmaņa baznīcu, kur kopā ar būs ērģeļu apskate, jautājumi un atbildes.
Lai arī pēc tautas tradīcijām Simjūda dienu jeb „latviešu Helovīnus” – veļu godināšanu – svin klusi un mierīgi, valmierieši tam, pēc visa spriežot, nepiekrīt. Viņi nu galīgi ignorē senlatviešu viedumu, kas noteica, ka Simjūda dienā nebrauc ciemos, neaicina viesus, bet ja tomēr, kāds atnāk, tad to nebaro. Valmierieši varen skaļu Simjūda tirgu katru gadu rīko kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus. Sīkāk internetā:
.
Sestdienu, 6. oktobri, ir vērts pavadīt robežpilsētā Valkā/Valgā, jo jautri būs gan igauņu Valgā, gan mūsu Valkā. Pie mūsu ziemeļu kaimiņiem notiks lielais Miķeļdienas gadatirgus, bet mūspuses pilsētnieki maisīs Rudens kokteili.
* 6. oktobrī ar dažādiem rudenīgi raibiem tirgus stendiem un aktivitātēm igauņu Valgā notiks ikgadējais Livonijas Miķeļdienas gadatirgus. No pulksten 9.00 līdz 16.00 ikviens tajā aicināts apskatīt un iegādāties kāroto. Pie Valgas kultūras centra skanēs jautra mūzika, uzstāsies ansambļi un kultūras kolektīvi, klātesošos uzrunās un jokus iz dzīves stāstīs jautrais Ciema Karls, kā arī trikus rādīs cirka meistars. Kultūras centra foajē notiks mājās ceptas maizes un mājas vīna degustācija un izsole. Foajē un Ovālajā zālē būs apskatāmas izstādes – gleznošanas nometnēs tapuši darbi (arī mūspuses - Valkas Mākslas skolas audzēkņu veikums).
Valgas muzeja priekšā būs kalēja smēde. Vēlāk turpat notiks auklu pīšanas meistardarbnīca. Muzeja priekšā varēs zīmēt uz asfalta, izmēģināt sejas gleznojumus, kā arī novērtēt konkursa „No dabas nācis” darbiņus. Muzeja iekštelpās interesenti aicināti baudīt Valgas profesionālā izglītības centra pavāru gatavotos neparastos konservus ziemai un uzzināt receptes.
Arī Sades parkā risināsies dažādi raibi notikumi. Parka dīķī notiks makšķerēšanas sacensības. Būs apskatāmi arī lauku sētas putni un dzīvnieki. Notiks Miķeļdienas jautrās sporta spēles visai ģimeni. Tāpat varēs vērot žonglieri un staigātāju pa lenti. Klātesošos priecēs izrāde bērniem.
* Savukārt mūspuses pilsētas daļā – Valkā 6.oktobrī visas dienas garumā norisināsies valcēniešu iecienītais pasākums – „Rudens kokteilis”. Šī gada rudens svētku gaviļniece Valkā ir Raiņa iela un tāpēc šī gada Rudens kokteilis veidots kopā ar šīs ielas iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Dienas pirmajā pusē būs ekskluzīva iespēja nofotografēties ar robežstabu Pēteri, igauņu putras baudīšana, igauņu – latviešu valodas pārbaude, Varžupītes princeses nešana kalnā, pleznskrējiens, dvēselisks koncerts baznīcā un radošās darbnīcas pie tās, ielu muzikanti, sarunas ar rokeriem par un ap motocikliem, zupas ēšana, salātu degustācija un desu grilēšanas noslēpumi, vietējo rudens velšu tirdziņš, ziedu pulksteņa veidošana, viktorīna par Latvijas mežiem, florbols, izstādes, prezentācijas, ugunsdzēsēju paraugdemonstrējumi un vēl daudzas citas aktivitātes. Pēcpusdienā – komandu foto velo orientēšanās Raiņa ielā., bet svētku noslēgumā – diskotēka latviskās noskaņās visām paaudzēm „Nāc ar mani padejot…”.
Rudens kokteiļa maisīšana Raiņa ielā sāksies pulksten 9.00 un ilgs līdz pulksten 14.00. Divos pēcpusdienā sāksies veloierientēšanās Raiņa ielā, bet astoņi vakarā – lielā balle visām paaudzēm „Nāc ar mani padejot...”.
Sīkāk par pasākumiem gan Valkā, gan Valgā internetā:
.
4. Latvijas ābolu galvaspilsētā – Dobelē notiks pirmais Ābolu festivāls
Sestdien, 6. oktobrī, pirmoreiz Latvijā tiks svinēti vēl nebijuši svētki, kad godā tiks celts ābols - sulīgais, gardais un veselīgais auglis. Dobele, kuru jau dēvē par ābolu galvaspilsētu, ir nudien pelnījusi kļūt par Ābolu festivāla norises vietu. Pilsētā ir senas ābolu audzēšanas tradīcijas, un arī pašlaik Latvijas Valsts augļkopības institūta dārzos aug 600 dažādas ābeļu šķirnes un hibrīdi.
Svētki sāksies ar iepirkšanos zemnieku labumu tirgū. No pulksten 10.00 Tirgus laukumā varēs iegādāties zemnieku audzēto un pārstrādāto produkciju, augļu koku un ogulāju stādus.
Pulksten 11.00 notiks Ābolu Ābola atklāšana, Ābolu ordeņa pasniegšana, ābolu un sulu degustācija, ko piedāvās Latvijas Valsts Augļkopības institūts. Būs arī ābolu sulas spiešana ar lielo sulu spiedi individuālajiem ābolu audzētājiem, ābolu zaptes vārīšana, lielākā ābola svēršana. To visu papildinās koncerti, atrakcijas un citas izdarības. Dobeles Amatu mājā būs aplūkojama fotoizstāde „Kukaiņi un augļaugi”.
Svētku noslēgumā pulksten 18.00 kultūras namā varēs noskatīties Rūdolfa Blaumaņa komēdiju „Trīnes grēki”, ko izrādīs Liepājas Tautas teātris. Sīkāk internetā:
.
Sestdien, 6. oktobrī, Rīgas kinoteātrī „Splendid Palace” ir iespēja noskatīties lieliskā un neatkārtojamā zviedru režisora Ingmara Bergmana filmas, kā arī režisores Evas Belingas dokumentālās filmas „Sievietes un Bergmans” un „Vīrieši un Bergmans”.
* Bergmana filmu dienu var iesākt pulksten 15.00 noskatoties pirms četriem gadiem divas režisores Evas Belingas uzņemtās dokumentālās filmas – „Sievietes un Begmans” un „Vīrieši un Bergmans”. Šajās filmās satiekas spilgtas aktrises un talantīgi aktieri, kuri ir strādājuši kopā ar Bergmanu.
* Pulksten 17.00 izrādīs 1955. gadā uzņemto Bergamana spēlfilmu „Sapņi”. Filmas anotācijā teikts: „Sievietes vienmēr spēlējušas lielu lomu Bergmana dzīvē: gan uz ekrāniem, gan skatuves, gan privātajā dzīvē. Filma ir smalka komēdija par modes biznesu: divas sievietes – fotogrāfe un modele - kuras ieskauj vīri, kolēģi, mīļākie un biznesa partneri. Taču tā nebūtu īstena Bergmana filma, ja spilgtās krāsas netiktu saskaņotas un gluži pretēji - uzsvērtas filmas tumšākās nianses.”
* Pulksten 19.00 demonstrēs 1953. gadā uzņemto Bergmana filmu „Kailā nakts” – vienu no zināmākajiem zviedru režisora darbiem. Īsteno Bergmana pazinēju vidū, filma tiek uzskatīta par vienu no visspožākajiem dārgakmeņiem - agrīns ekspresionistisks mākslas darbs, neapstrādāts un nenospodrināts dimants. Filma stāsta par kādu nelielu cirka kompāniju, kas apceļo Zviedrijas dienvidus 20. gadsimta sākumā. Katra diena ir cīņa par izdzīvošanu, pārtiku, patvērumu… un cilvēka cieņu.
* Savukārt deviņos vakarā varēsiet redzēt 1958. gadā uzņemto lenti „Tik tuvu dzīvei”. Tā ir stāsts par trim mātēm dzemdību palātā. Dienām ejot, katra sieviete viena otrai atklāj savu dzīvesstāstu un slēptākās domas. Un katra cenšas pieņemt lēmumu - savu bērnu paturēt vai nodot adopcijai.
Biļešu cena: Ls 2; skolēniem, studentiem, pensionāriem – Ls 1,5. Biļetes „Biļešu servisa” tīklā. Sīkāk internetā:
www.splendidpalace.lv
.
Ingmara Bergmana „Sapņi”
6. Dzīvnieku dienas Rīgas zooloģiskajā dārzā
Visiem Briežiem, Irbēm, Lapsām, Cīruļiem, Vilkiem un pārējiem pilsoņiem, kuri ir kādā četrkājaiņa vai spārnaiņa nosaukuma nesēji vārdā vai uzvārdā, šajās brīvdienās ir jādodas uz Rīgas Zooloģisko dārzu vai tā filiāli „Cīruļi” Kalvenes pagastā. Tur sestdien un svētdien, 6. un 7.oktobrī, notiks tradicionālās „Dzīvnieku dienas”, kad īpaši aicināti ciemos apmeklētājus, kuru vārdā vai uzvārdā ir dzīvnieka nosaukums. Šajās dienās īpašajiem zoodārza viesiem, kuri visa mūža garumā aktīvi popularizējuši dzīvnieku pasaules daudzveidību, biļetes pienākas par puscenu.
Neklātienes „sacensības” starp apmeklētājiem, kuru uzvārdā vai vārdā ir dzīvnieku nosaukums, zoodārza dzimšanas dienas svinību laikā norisinās jau vairākus gadus. 2011. gadā kopumā Rīgas zoodārzā un filiālē „Cīruļi’ zooloģisko dārzu apmeklēja 1107dzīvniecisko vārdu un uzvārdu nēsātāji, pārstāvot 33 zīdītājus, 34 putnu, 16 kukaiņu, 13 zivju sugas. Pērn visčaklākie zoodārza draugi bija dažādās valodās reģistrētie Vilki, Gaiļi, Baloži, Lāči un Gulbji. Pie „lielākām saimēm” pieskaitāmi bija arī Zaķi, Ērgļi, Vanagi, Strazdi, Auni, Kazas, Brieži un Lūši.
Arī šogad 6. un 7. oktobrī visiem apmeklētājiem, pierādot sava vārda vai uzvārda saistību ar dzīvnieka nosaukumu, (uzrādot līdzpaņemto personas apliecinošu dokumentu) - ieejas biļešu cenai atlaide. Ja vārda un dzīvnieka nosaukums nav latviešu, bet citā valodā, tad papildus der nokopēt atbilstošo vārdnīcas lapu, kurā ir pierādāma tulkojuma saistība ar dzīvnieka nosaukumu.
No pulksten 12.00 līdz 15.00 zoodārza Lauku sētā būs radošā darbnīca kopā ar „Ogres Trikotāžu”. Ikvienam interesentam profesionālu adītāju vadībā būs iespēja izzināt aitu vilnas noslēpumus, zīmēt un risināt atjautības uzdevumus, veidot pašiem savas aitiņas, kurām par izejmateriālu kalpos „Ogres Trikotāžas” audumi, dzijas un dabas materiāli. Svētdien, 7. oktobrī savas amata prasmes rādīt piekritusi vērpēja Ieva Brokāne. Viņa demonstrēs, ka vērpjamais ratiņš var būt ne tikai muzeja eksponāts, bet gan arī gana labi liekams lietā mūsdienās.
Zīmols „OT Ogres Trikotāža” šajās dienās arī gatavojas uzstādīt jaunu rekordu – noadīt garāko šalli no Ogres trikotāžas dzijas. Plānots, ka tā varētu sasniegt 17 metru garumu. Apmeklētāji būs mīļi aicināti līdzdarboties, ieadot savus laba vēlējuma valdziņus īpašajā šallē, kas pēc pasākuma tiks nodota kā dāvana Rīgas Zooloģiskajam dārzam 100.dzimšanas dienā.
Sīkāk internetā:
.
7. Izstāžu ceļvedis: Utāns uzvar gleznojot, laikmetīgā māksla pulcējas Spīķeros, Mākslas bankā ada, Pastariņa jubileja, putni Dabas muzejā
* Izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 18. novembrim ir skatāma Jura Utāna personālizstāde „Utāns glezno un uzvar!”. Ekspozīcijā iekļauti mākslinieka pēdējos gados tapušie darbi, kuri parāda, ka viņš joprojām ir uzticīgs savai groteskai aktualitāšu interpretācijai un trāpīgi akcentē iracionalitāti apkārt notiekošajā ikdienā. Šī ir pirmā tāda mēroga Jura Utāna gleznu izstāde, kas apliecina 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē popularitāti guvušā mākslinieka radošā spēka pilnbriedu. Juri Utānu vienmēr ir interesējis sociāli aktuālais.
Groteskie Jura Utāna darbi no viņa personālizstādes „Arsenālā”
* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas centrāltirgus Spīķeros) ir apskatāmas divas jaunas izstādes – Evelīnas Deičmanes personālizstāde „Laika dalīšana” un starptautiska grupas izstāde „And So On And So Forth.” Latviešu māksliniece Evelīna Deičmane, 2009. gadā pārstāvējusi Latviju Venēcijas mākslas biennālē.
Šoreiz viņa piedāvā personālizstādi, kurā iekļauti kā iepriekš starptautiskās rezidencēs tapuši darbi, tā arī pēdējo divu gadu darbu retrospekcija. Savukārt grupas izstādē „And So On And So Forth”, kura tapusi sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru Igaunijā, piedalās 15 pasaulē atzīti mākslinieki.
* Līdz 13.oktobrim galerijā „Mākslas banka” (Jaunielā 14, Vecrīgā) ir apskatāma adījumu un aksesuāru izstāde „POSIT-KNIT-IVUS”. Tās autores raksta: „Esam dziju un adatu atkarīgo sieviešu kopa - Baiba Pilāne, Zinta Zviedre, Māra Granīta, Inta Dubovska, Inese Baumane un Inga Lukjanoviča. Katrai ir savs maizes darbs, ģimene un sadzīves problēmas, bet visām ir kopīga aizraušanās - rokdarbi. Viena otru esam atradušas internetā, aktīvi darbojoties dažādos rokdarbu portālos. Mūs vieno kopīga iezīme – adām nevis tāpēc, ka nebūtu, ko mugurā vilkt, bet tikai paša procesa, sava prieka un pozitīvo emociju dēļ. Tāpēc jokojot sevi dēvējam par apvienību POSIT-KNIT-IVUS.” Sīkāk internetā:
.
* Līdz 14.oktobrim Latvijas Dabas muzejā ir aplūkojami putnu audzētājas Jeļenas Kustovas un kolekcionāra Jurija Dmitrijeva dekoratīvie putni: fazāni, tītari, amadīnas jeb punduržubītes, papagaiļi, kanārijputniņi, mājas ūbeles, baloži, vistas, kā arī paipalas, to mazuļi un daudzi citi. Jurijs Dmitrijevs ir Eiropā lielākās paipalu kolekcijas īpašnieks un šobrīd Latvijā vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts - tiesnesis. Savukārt Jeļena Kustova ir Latvijā vadošā dekoratīvo putnu audzētāja un pirmās mājas dziedātāju un dekoratīvo putnu audzētavas „Putnu impērija” īpašniece mūsu valstī. Sīkāk internetā:
.
* Rietumu bankas mākslas galerijā (Vesetas ielā 7, Rīgā) atklāta izstāde „Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās”. Izstādē eksponētās dažādu Latvijas paaudžu mākslinieku gleznas, sākot no vecmeistariem Edvarda Grūbas un Džemmas Skulmes līdz pavisam jaunajiem māksliniekiem. Tajā var aplūkot Helēnas un Ivara Heinrihsonu, Ilzes Avotiņas, Guntas Liepiņas Grīvas, Ilmāra Blumberga, Alekseja Naumova, Ditas Lūse un citu gleznotāju Eiropas ceļojumu impresijas. Sīkāk internetā:
.
* Sestdien, 6.oktobrī, pulksten 13.00 Tukuma novada Zentenes pagastā notiks Pastariņa muzeja 45 gadu jubilejas pasākums. Šajā pasākumā Pastariņa muzejā Zentenes „Bisniekos” tiks prezentēti etnoarheoloģisko pētījumu rezultāti un tiks atklāta 2010. - 2012.gadā iegūto senlietu izstāde, muzicēs Engures Mūzikas un mākslas skolas flautisti un arī muzeja ansamblis „Mežezers”. Jāatgādina, ka „Biseniekos” dzimis un audzis populārās bērnu grāmatas „Pastariņa dienasgrāmata” autors, rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis (1871-1960). Sīkāk internetā:
.
* Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā atklāts mākslinieka Pāvela Ostapceva gleznu izstāde „Prieka krāsas”. Pēdējos četros gados tapušās gleznas atspoguļo autora mīlestību un prieku par dabas skaistumu. Plenēros gleznotās ainavas dzirkstī krāsu daudzveidībā, košumā un sulīgumā. Darbos skatāma autora mīļā Latgale, jūras motīvi Saulkrastos, teiksmainā Tērvete un Slovākijas Tatru kalnu burvība. Izstāde jau eksponēta Krāslavā un Pleskavā (Krievija). Izstāde būs aplūkojama līdz 10. novembrim. Sīkāk internetā:
.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Irēna Mauriņa/www.poga.lv, Evija Trifanova/LETA, LETA, Ieva Čīka/LETA
