Latvijai būs jāmaksā 11 000 eiro sievietei, kuru Cēsu slimnīcā bez atļaujas sterilizēja
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) daļēji apmierinājusi Latvijas iesniedzējas prasību par nesamērīgu iejaukšanos privātajā dzīvē saistībā ar medicīnisko datu iegūšanu un apstrādi; ECT piesprieda sievietei izmaksāt 11 tūkstošus eiro un segt tiesāšanās izdevumus, informēja Ārlietu ministrijā.
Iesniedzēja lūdza morālo kompensāciju 20 000 eiro apmērā.
Sūdzības iesniedzēja ir 1975.gadā dzimusi sieviete, kurai 1997.gadā Cēsu rajona centrālajā slimnīcā tika sniegta dzemdību palīdzība. Ķeizargrieziena operācijas laikā bez pacientes piekrišanas tika izdarīta olvadu nosiešana. Pēc neveiksmīga mēģinājuma vienoties par izlīgumu, 2005.gada februārī sieviete uzsāka tiesvedību. 2006.gada decembrī iesniedzējai tika piespriesta kompensācija par piespiedu sterilizāciju.
Tikmēr 2004.gada februārī Medicīniskās aprūpes un darbspēju kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI) pēc Cēsu slimnīcas galvenā ārsta lūguma ierosināja administratīvo lietu par sievietei sniegto veselības aprūpi. MADEKKI saņēma medicīniskos dokumentus no trīs ārstniecības iestādēm, un 2004. gada maijā sastādīja atzinumu, kas ietvēra detalizētus datus par sievietes veselību un privāto dzīvi. Sieviete uzskatīja, ka izmeklēšana bija prettiesiska, jo tās galvenais mērķis bija palīdzēt slimnīcai iegūt pierādījumus gaidāmajai tiesvedībai, kas ir ārpus MADEKKI kompetences.
ECT nepiekrita Latvijas valdības viedoklim, ka MADEKKI datus par iesniedzējas slimības vēsturi vāca, lai izvērtētu ārsta, kurš veica olvadu nosiešanu, kriminālatbildību, jo apsūdzības celšanai septiņus gadus pēc notikušā bija iestājies noilgums, turklāt ne Cēsu slimnīcas vadība, ne MADEKKI nebija pilnvarojuma vērtēt privātpersonas kriminālatbildību. Tiesa norādīja, ka MADEKKI ir valsts pārvaldes institūcija un MADEKKI funkcija nav neatkarīga eksperta atzinuma sniegšana tiesā.
Tiesa uzskatīja, ka notikumu laikā spēkā esošās tiesību normas noteica MADEKKI kompetenci ļoti vispārīgi, tādēļ nacionālās tiesas nevarēja pārbaudīt iesniedzējas privātās dzīves aizskāruma samērīgumu iepretim sabiedrības interesēm. Tiesa arī norādīja, ka iesniedzēja nekad netika informēta, ka MADEKKI ieguva un apstrādāja viņas personiskos datus nolūkā veikt vispārēju Cēsu slimnīcas sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kontroli. Tiesas ieskatā MADEKKI apstrādāja iesniedzējas medicīnas datus iepriekš neizvērtējot, vai iegūtie dati būs būtiski, lai sasniegtu MADEKKI izmeklēšanā noteikto mērķi.
Tiesa uzsvēra, ka personas datu aizsardzībai ir fundamentāla nozīme personas tiesību aizsardzībā.
